Ziņas

Vikipēdijas lapa

Ziņas, jaunumi jeb aktualitātes ir ievērības cienīga informācija, īpaši par neseniem notikumiem, kas ar plašsaziņas līdzekļiem tiek paziņota plašākam sabiedrības lokam. Ziņas parasti tiek grupētas pa jomām. Lielākoties ziņas ir par politiku, sportu, zinātni, mākslu, laikapstākļiem, noziegumiem un traģiskiem notikumi (katastrofām, avārijām). Parasti plašsaziņas līdzekļi cenšas sniegt ziņas ar noteiktu regularitāti, piemēram, laikraksti tiek izdoti katru dienu vai ik pāris dienas, televīzija un radio ziņas raida noteiktās diennakts stundās un tā tālāk.

Ziņas pilda specifisku un svarīgu funkciju sabiedrības dzīvē. Ar ziņām sabiedrībai tiek nodota informācija, kas kalpo ne tikai kā laika kavēklis, vai kā pārliecināšanas līdzeklis dažādos jautājumos, bet arī kā informatīvs materiāls par aktualitāti. Ziņās ietvertā informācija var būt konkrēta un svarīga, kas palīdz cilvēkiem labāk izprast pašiem sevi un citus.

Ziņas vieglajā valodā jeb vienkārši par svarīgo Vieglā valoda ir īpašs informācijas pasniegšanas veids, kas atvieglo teksta sapratni cilvēkiem, kuriem dažādu iemeslu dēļ ir grūtības ar valodas uztveri. Ziņā ietvertie sarežģītie vārdi šajā gadījumā ir aizstāti, jeb lingvinistiski vienkāršoti un ziņa tiek veidota atbilstošai sintaktiskajai formai. Papildus tam arī ziņas pasniegšanas veids ir specifisks - ziņu lasa lēnām, uzsverot informatīviaktīvos atslēgvārdus, ieturot pauzes u.c.

Uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parasti uzmanību piesaistošs, bet tam jāatbild uz jautājumu, par ko būs ziņa. Ne garāks par 5 -8 vārdiem, vēlams, lai tie ietvertu darbības vārdu. Pēc iespējas jāizvairās izmantot saīsinājumus.

Ziņas esence, jeb galvenā doma (ietver atbildi uz visiem jautājumiem: Kaa?, Ko?, Kur?, Kad?, un Kāpēc?). Aptuveni 2 - 3 teikumi. Nedrīkst sākt ar ciparu! Ciparus līdz 10 raksta ar vārdiem, ja vien tas nav datums, pulksteņa laiks, iegūta vieta sacensībās vai līdzīgas lietas, ko attēlo ar kārtas skaitļiem.

Vēlams iekļaut citātu, kurā saprotami paskaidrots, kas noticis, vai tiek pasniegts (Minētā avota vārds, uzvārds un amats jāraksta citāta beigās). Šī ziņas daļa ietver plašāku problēmas skaidrojumu. Aptuvenais garums - ap divām rindkopām.

Parasti tā ir fona informācija par iesaistītajām personām, organizācijām, iepriekš notikušiem līdzīgiem notikumiem u.tml. Ja nepieciešams, šajā sadaļā var pievienot kontaktus.

  • Svarīgi!
  1. Ziņa ir vieglāk uztverama, ja tai pievienota fotogrāfija (jānorāda tās autors, vēlams arī paraksts attēlam)
  2. Interneta ziņas garums parasti ir 500 - 1000 rakstu zīmes, garāki teksti apgrūtina to lasīšanu.
  3. Parasti ziņa jāraksta izmantojot atstāstošo formu vai arī trešajā personā, bet ne pirmajā personā.

Ziņā, kas stāsta par kādu notikumu, raksta tikai datumu bez gada, ja vien runa nav par pasākumu, kas noticis/ notiks citā gadā nekā publikācija parāda portālā, jo tā ir aktualitāte, nevis oficiāls dokuments.

  1. Pieminot pirmo reizi kādu personu, ir jābūt minētam pilnam vārdam un uzvārdam, kā arī amatam, pat, ja tas ir sabiedrībā labi zināms cilvēks.

Atsauces www.lr1.lsm.lv[1] www.lu.lv[2]

  1. http://lr1.lv/lv/lrl/raidijumi/zinjas-vieglaja-valoda/[novecojusi saite]
  2. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 6. jūnijā. Skatīts: 2018. gada 29. martā.