Ziemeļamerikas Kordiljeri

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Ziemeļamerikas Kordiljeri ir daļa no Kordiljeru kalnu sistēmas, atrodas Ziemeļamerikas teritorijā Kanādā, ASV un Meksikā. Kalnu kopgarums ir vairāk nekā 7000 km (no 19° Z.p. līdz 69. Z.p.). Kalnu sistēmas platums Aļaskā ir apmēram 1100 - 1200 km, Kanādā - līdz 800 km, ASV teritorijā - ap 1600 km, Meksikā līdz 1000 km.

Tālāk uz dienvidiem, Kanādas un ASV teritorijā, līdz 32° Z.p. stiepjas Klinšu kalni.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļamerikas Kordiljeru ziemeļdaļa atrodas arktiskajā un subarktiskajā klimata joslā, teritorija līdz 40° Z.p. - mērenajā joslā, bet tālāk uz dienvidiem - subtropu joslā. Kalifornijas pussalas un Meksikas kalni atrodas tropu joslā. Nogāzēs, kuras vērstas uz Klusā okeāna pusi, klimats ir maigs, okeānisks (pie Sanfrancisko - Vidusjūras klimats), bet iekšējos rajonos ir kontinentāls klimats. Jukonas plato vidējā janvāra gaisa temperatūra ir ap -30 °C, jūnijā 15 °C. Lielajā Baseinā ziemā var būt sals līdz -17 °C, bet vasarā tā nereti pārsniedz 40 °C. (absolūtais maksimums +57 °C). Jūlijā visaugstākās temperatūras ir dienvidu starpkalnu ieplakās (32 °C Kolorādo upes lejtecē), viszemākās - Dienvidu Aļaskas augstkalnu apvidos (ap 8 °C). Mitrums sadalās ļoti nevienmērīgi. Mērenajā zonā vismitrākie apstākļi ir pašos rietumos, bet tropu joslā - pašos austrumos. Vismazāk nokrišņu ir iekšējās plakankalnēs. Aļaskas dienvidu kalnos gada nokrišņu summa ir 3000 - 4000 mm, Britu Kolumbijas piekrastē - līdz 2500 mm, ASV tā samazinās līdz 400 - 200 mm. Mohaves tuksnesī ir tikai 50 mm nokrišņu gadā. Biezākā sniega sega ir Aļaskas dienvidos (150 cm un vairāk).