Gvatemala

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par valsti. Par citām jēdziena Gvatemala nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Gvatemalas Republika
República de Guatemala
Gvatemalas Republikas karogs Gvatemalas Republikas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
DevīzeLibre Cresca Fecundo
HimnaHimno Nacional de Guatemala
Location of Guatemala
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Gvatemala
890) 14°38′N 90°30′W
Valsts valodas spāņu valoda
Valdība Konsticionāla republika
 -  Prezidents Oto Perezs Molina (Otto Perez Molina)[1]
 -  Viceprezidents Ingrīda Roksana Baldeti Eliass (Ingrid Roxana Baldetti Elías)[1]
Neatkarība1 no Spānijas 
 -  Deklarēta 1821. gada 15. septembrī 
Platība
 -  Kopā 108 890 km² (106.)
 -  Ūdens (%) 0,4
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2009. g. 13 276 517 (68.)
 -  Blīvums 119,38 (2008)/km² (85.)
IKP (PPP) 2010. gada aprēķins
 -  Kopā $70,150 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $4 884 
Džini koef. (2002) 51,1 (augsts
HDI (2010) 0.560 (vidējs) (116.)
Valūta kvetsals (GTQ)
Laika josla (UTC-6)
Interneta domēns .gt
ISO 3166-1 kods 320 / GTM / GT
Tālsarunu kods +502

Gvatemala ir kalnaina zeme, kurā bieži mēdz notikt gan zemestrīces, gan vulkānu izvirdumi.

Ģeogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gvatemalas karte

Gandrīz divas trešdaļas Gvatemalas aizņem kalniene. Tajā ir divas lielas kalnu grēdas. Ziemeļdaļā kalni ir vecāki, erozijas noārdīti, tomēr dažviet tie paceļas virs 3000 metriem. Dienvidos kalni ir jaunāki. Tajos atrodas vairāk nekā 30 vulkāni, no kuriem 3 ir aktīvi. Augsne, kas kopā ar vulkāniskajiem pelniem ir noskalota no kalniem, nogulsnējusies šaurā joslā Klusā okeāna piekrastē, veidojot ļoti auglīgu līdzenumu.

Klimats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gvatemala atrodas tropiskajos platuma grādos, tomēr salīdzinoši vēsie ūdeņi, kas apskalo tās krastus un augstuma atšķirības ietekmē arī klimatu. Klusā okeāna piekrastē vidējā temperatūra ir virs 30 grādiem pēc Celsija, bet kalnos ir starp 10 un 16 grādiem pēc Celsija. Sausajā sezonā Gvatemalā ierodas tūristi, galvenokārt no ASV un Meksikas.

Petena plato[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aptuveni trešdaļu Gvatemalas teritorijas aizņem Petena plato. Šo ziemeļu apgabalu veido līdzenumi un nelielas kaļķakmens pauguraines. Lielāko daļu klāj lietusmeži, kuros mīt daudz dažādu dzīvnieku, arī jaguāri, kas ir lielākie plēsīgie dzīvnieki Centrālamerikā. Gvatemalā ir vairāk vienlaidu lietusmežu nekā citur Centrālamerikā. Petena plato nav daudz upju, jo lielākā daļa nokrišņu iesūcas zemē. Ceļu tīkls Petenā ir neattīstīts, tomēr reģiona centru - Floresas pilsētu ar pārējo valsts daļu savieno automaģistrāle un gaisa satiksme.

Lauksaimniecība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daudzi maiji strādā pie bagātajiem zemes īpašniekim, kuri audzē kafijkokus, cukurniedres un banānus. Tās ir galvenās Gvatemalai peļņu nesošās lauksaimniecības nozares. Vēl valsts eksportē svaigi grieztus ziedus, pārsvarā rozes, kuras audzē Antigvas apkārtnes ielejās. Gvatemala ir viena no lielākajām kardamona sēklu audzētājām pasaulē.

Iedzīvotāji[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tagadējā Gvatemala bija senās maiju civilizācijas centrs. Maiju civilizācijas uzplaukumu laiks bija no 300. — 900. gadam m.ē. Gandrīz puse gvatemaliešu ir seno maiju vai citu indiāņu pēcnācēji. Otra puse ir metisi, viņu priekšteči ir cēlušies no eiropiešiem un indiāņiem. 60% iedzīvotāji ir nodarbināti lauksaimniecībā. Pēc vairākām nemierīgām desmitgadēm, kurās valstī valdīja diktatūra un plosījās pilsoņkarš, Gvatemalā beidzot ir miers. Lielākās problēmas valstī ir veselības aprūpē un izglītībā. Piemēram, 39% pieaugušo sieviešu neprot lasīt vai rakstīt.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces un piezīmes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Informācija par valsts līderiem ir atjaunota 2008. gada 13. maijā

Veidne:Ziemeļamerika-aizmetnis