Ziemeļdobrudža
Ziemeļdobrudža (rumāņu: Dobrogea de Nord, bulgāru: Северна Добруджа) ir reģions mūsdienu Rumānijas austrumos, kas nodrošina valstij piekļuvi jūrai.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Senatnē Dobrudžas teritoriju apdzīvoja trāķiešu ciltis. Vēlāk reģions bija daļa no Romas impērijas. Viduslaikos Dobrudžas teritorija atradās Bizantijas impērijas, Bulgārijas caristes un Osmaņu impērijas ietekmē.
15. gadsimtā Dobrudžu iekaroja Osmaņu impērija, un tā to kontrolēja līdz pat 19. gadsimta beigām. Būdams daļa no Osmaņu impērijas, reģions bija svarīgs stratēģisks un tirdzniecības centrs. Rumānijas Neatkarības kara laikā Rumānijas un Krievijas armijām bija galvenā loma Osmaņu impērijas sakāvē. Pēc uzvaras karā 1878. gada Berlīnes kongresā Rumānija tika atzīta par neatkarīgu valsti, un tai tika piešķirta Ziemeļdobrudža apmaiņā pret Dienvidbesarābiju (Budžaku), ko Rumānija bija atdevusi Krievijas Impērijai.
Ziemeļdobrudžas pievienošana Rumānijai bija svarīgs stratēģisks solis, kas Rumānijai nodrošināja piekļuvi Melnajai jūrai. Reģions kļuva par ekonomiski un militāri nozīmīgu Rumānijas daļu. Reģionā atrodas lielas ostas, piemēram, Konstanca, kas ir valsts lielākā osta un viena no lielākajām Eiropā.