Dobrudža

Dobrudža (bulgāru: Добруджа, rumāņu: Dobrogea) ir vēsturisks reģions starp Donavas upes lejteci un Melno jūru, kuru 19. gadsimtā sadalīja Bulgārijas un Rumānijas daļās.

Reģionu apdzīvoja dažādas senās tautas, tostarp geti, daki un grieķu kolonisti, kuri izveidoja vairākas piejūras apmetnes, piemēram, Tomisu (mūsdienu Konstanca). Romas impērijas laikā Dobrudža bija daļa no provinces Moesia Inferior. Romieši izveidoja ceļus, fortus un citu infrastruktūru. Pēc Romas impērijas sabrukuma reģionā notika pastāvīgas varas maiņas — to kontrolēja Bizantija, Bulgārija, pečeņegi un citas nomadu ciltis. 14. gadsimtā reģionā izveidojās Dobrudžas despotāts, kuru vēlāk iekaroja Osmaņu impērija.

19. gadsimta beigās pēc Krievu—turku kara (1877–1878) un Berlīnes līguma reģions tika sadalīts starp Rumāniju un Bulgāriju. Pēc Balkānu kariem un Pirmā pasaules kara Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas. 1913. gadā dienviddobrudža tika piešķirta Rumānijai, bet 1940. gadā tā tika atdota Bulgārijai, pamatojoties uz Krāiovas līgumu.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dobrudža.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)