Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca
| SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" | |
|---|---|
 | |
| Ģeogrāfija | |
| Atrašanās vieta |
 Inženieru iela 60, Ventspils, Latvija |
| Organizācija | |
| Slimnīcas veids | Reģionālas nozīmes daudzprofilu slimnīca |
| Vēsture | |
| Atvērta | 2010 |
| Saites | |
| Mājaslapa | www.ziemelkurzemesslimnica.lv |
Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca ir IV līmeņa daudzprofilu neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstniecības iestāde, kurā ārstē Ziemeļkurzemes reģiona iedzīvotājus. Tā sastāv no Ventspils slimnīcas Inženieru ielā 60 Ventspilī un Talsu filiāles Stendes ielā 1 Talsos. 2016. gadā apvienotajā slimnīcā strādāja 113 ārsti, 202 māsas, 92 māsu palīgi.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Veco Ventspils pilsētas slimnīcas ēku Veselības ielā 2 (tagadējā Vasarnīcu ielā 21) ar 40 gultām 1925. gada 27. septembrī svinīgi atklāja toreizējais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste, izglītības ministrs Arvīds Kalniņš un Veselības departamenta direktors Augusts Pētersons. Pēc Otrā pasaules kara slimnīcā bija 250 gultas vietas, ķirurģijas nodaļa atradās Vasarnīcu ielā 21, dzemdību - Vasarnīcu ielā 9, iekšķīgo slimību - Vasarnīcu ielā 34, bet infekciju nodaļa - Kapteiņu ielā 28/30. Inženieru ielā 101 bija izveidota Ventspils tuberkulozes slimnīca.
2010. gadā, apvienojot Ventspils un Talsu slimnīcas, nodibināja Ziemeļkurzemes reģionālo slimnīcu. No 2009. līdz 2012. gadam Eiropas Savienības ERAF atbalstīta projekta pirmās kārtas ietvaros rekonstruēja vairākas Ventspils slimnīcas nodaļas, iegādājās medicīniskās tehnoloģijas un uzsāka Talsu filiāles jaunās stacionāra ēkas būvniecību.[1] Savukārt no 2012. līdz 2015. gadam šī projekta otrās kārtas ietvaros pabeidza Talsu filiāles jaunās stacionāra ēkas būvniecību, un piegādāja medicīniskās tehnoloģijas Ventspils slimnīcai.[2] Līdz 2023. gada beigām turpinās ERAF projekts veselības aprūpes infrastruktūras attīstīšanai. Projekta ietvaros plānota Ventspils slimnīcas Laboratorijas un Uzņemšanas nodaļas pārbūve, Rehabilitācijas nodaļa paplašināšana un pārbūve, Operāciju bloka pārbūve un modernizācija, Dzemdību, Kardioloģijas, Neiroloģijas, Iekšķīgo slimību, Paliatīvās aprūpes nodaļu atjaunošana, kā arī šo nodaļu aprīkošana.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Pirmā kārta». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 18. februārī. Skatīts: 2020. gada 8. martā.
- ↑ «Otrā kārta». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 18. februārī. Skatīts: 2020. gada 8. martā.
- ↑ «ERAF 2017-2023 projekts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 18. februārī. Skatīts: 2020. gada 8. martā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šis raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |