Ziemeļrietumu armija

Ziemeļrietumu armija (krievu: Северо-Западная армия) bija Krievijas valsts militārais formējums, kas darbojās Krievijas armijas Ziemeļrietumu frontē (arī Baltās kustības apvienība Krievijas pilsoņu kara laikā).

Dibināta 1919. gada 20. jūnijā uz Ziemeļu korpusa un citu izkliedētu krievu pretboļševistisko formējumu bāzes Pleskavas guberņas teritorijā un tajā laikā izveidotajās Igaunijas un Latvijas republikās. Tā beidza pastāvēt 1920. gada 22. janvārī. Pēdējo karavīru lazareti slēdza 1920. gada 13. novembrī.

Padomju historiogrāfijā to bieži dēvē par "Judeņiča armiju", lai gan kājnieku ģenerālis Judeņičs to tieši komandēja tikai nepilnus divus mēnešus.

Skaits

1919. gada jūlijs — 17 500 karavīru un virsnieku;
1919. gada oktobrī — līdz 18 500 karavīriem;
1919. gada novembrī — aptuveni 15 000 vīru;

Kadru virsnieki veidoja 10 % no armijas. Tās rindās bija 53 ģenerāļi.

Attiecības ar Igaunijas valdību

Igaunijas varas iestādēm bija neviennozīmīga attieksme pret Ziemeļrietumu armiju. Lielākā daļa igauņu politiķu nevēlējās balto uzvaru pilsoņu karā pār sarkanajiem, jo zināja, ka Baltā kustība iestājās par "vienotu, lielu un nedalāmu Krieviju" (admirāļa Kolčaka vārdi), līdz ar to bija pret neatkarīgas Igaunijas valsts izveidi. Tajā pašā laikā armija piedalījās Neatkarības karā Igaunijas pusē.

Kad 1919. gada janvārī ģenerālim Nikolajam Denikinam piedāvāja atzīt Igaunijas neatkarību apmaiņā pret atbalstu viņa Petrogradas operācijai, ģenerālis teica:

Nekādas Igaunijas nav, tā ir tikai Krievijas zemes gabals — Krievijas province. Igaunijas valdība nav nekas vairāk kā noziedznieku kompānija, kas sagrāba varu savās rokās. Es ar viņiem nerunāju!

Pēc šādiem vārdiem Igaunijas valdība praktiski neatbalstīja Ziemeļrietumu armiju, kas 1919. gada septembrī uzsāka ofensīvu no Jamburgas apkaimes uz Petrogradu. Pie Pulkovas augstienēm Sarkanā armija sagrāva Ziemeļrietumu armiju un tā atkāpās uz Igauniju. Kad igauņi saprata, ka baltie zaudē karu un ka Igaunijas Republikai nepieciešams miers ar boļševikiem, viņi atsauca visu atbalstu balto kustībai, kas deva iespēju noslēgt miera līgumu ar Padomju Krieviju.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ziemeļrietumu armija.