Zinaīda Turčina

**Zinaīda Turčina**
*Зінаїда Турчина*
	Turčina (pirmā no labās) 1980. gada olimpiskajās spēlēs Maskavā.
Personas dati
Dzimusi	1946. gada 17. maijā (79 gadi); Kijiva, Ukrainas PSR, PSRS (tagad Ukraina)
Augums	180 cm
Svars	73 kg
Izglītība
Augstskola	Kameņecas-Podoļskas Valsts pedagoģiskais institūts (1972)
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts	PSRS
Sporta veids	handbols
Treneris	Igors Turčins
Profesionālie klubi
Sezonas	Klubs
1962-1993	Spartaks (Kijiva)
Medaļas
	Olimpiskās spēles
Pārstāvot: PSRS
Pasaules čempionāti

Zinaīda Turčina (ukraiņu: Зінаїда Михайлiвна Турчина; dzimusi Stolitenko (ukraiņu: Століте́нко) 1946. gada 17. maijā) ir bijusī padomju un ukraiņu handboliste, divkārtēja olimpiskā čempione, divkārtēja pasaules čempione, vairākkārtēja Eiropas čempionu kausa ieguvēja un vairākkārtēja PSRS čempione. PSRS Nopelniem bagātā sporta meistare (1972). Klubu sacensībās viņa pārstāvēja Kijivas rokasbumbas komandu "Spartak". PSRS izlasē no 1965. līdz 1988. gadam aizvadījusi vairāk nekā 500 mačus.^[2] 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā viņa tika atzīta par 20. gadsimta labāko handbolisti. Kopš 1993. gada ir sieviešu handbola kluba «Спартак» імені І. Є Турчина prezidente.^[1]

Sporta karjera

Zinaīda Stolitenko kopā ar vairākām savām klases biedrenēm 1959. gadā sāka trenēties handbolā pie trenera Igora Turčina.^[3] Pēc 3 gadiem uz šī kolektīva bāzes tika radīts handbola klubs "Spartaks".^[4] Viņa spēlēja šajā klubā bez pārtraukuma līdz 1994. gadam (no 1990. gada kā spēlējušā trenere). Šajā periodā Zinaīda Turčina kopā ar komandu uzvarēja 20 PSRS rokasbumbas čempionātos (1969-1982, 1984-1988), 13 reizes izcīnīja Eiropas čempionu kausu (1970-1973, 1975, 1977, 1979, 1981, 1983, 1985-1988).^[2] Kopš 1989. gada komandā spēlēja arī viņas meita.

PSRS handbola izlases komandas sastāvā Zinaīda Turčina piedalījās trijās olimpiskajās spēlēs. 1976. gada olimpiskajā handbola finālturnīrā viņa spēlēja visos piecos mačos un iemeta kopsummā 22 vārtus,^[2] tai skaitā izšķirošajā spēlē pēdējā kārtā pret VDR 7 vārtus (PSRS—VDR 14:11), izcīnot savu pirmo olimpisko zelta medaļu. 1980. gada olimpiskajās spēlēs Maskavā viņa piecos mačos guva septiņus vārtus un ieguva otro zelta medaļu. 1988. gadā četrdesmit divu gadu vecumā, piedaloties savās trešajās olimpiskajās spēlēs Seulā, viņa piecās spēlēs guva vienus vārtus un ieguva bronzas medaļu. Papildus saviem olimpiskajiem panākumiem Turčina 1982. un 1986. gadā kļuva par pasaules čempioni.^[2]

Privātā dzīve

1965. gadā Zinaīda Stolitenko apprecējās ar sava kluba galveno treneri Igoru Turčinu (1936—1993). 1971. gadā piedzima viņu meita Natālija, bet 1983. gadā — dēls Mihails.^[3]

Apbalvojumi un pagodinājumi

PSRS

Ukraina

Kņazienes Olgas ordenis 1.,^[5] 2.^[6] un 3.^[7] pakāpe
Ordenis "Par nopelniem" 3. pakāpe^[8]
Kijivas Goda pilsone^[2]

Atsauces

1 2 «ТУРЧИНА (СТОЛИТЕНКО) Зинаида Михайловна» (krievu). infosport.ru. Skatīts: 2024-03-27.
1 2 3 4 5 «ТУРЧИНА ЗІНАЇДА МИХАЙЛІВНА» (ukraiņu). КИЇВСЬКА МІСЬКА РАДА. 24.05.2001. Skatīts: 2024-03-27.
1 2 «Девочки не хотели, чтобы я выходила замуж» (krievu). Gazeta.ua. 25 февраля 2007. Skatīts: 2024-03-27.
↑ "Я ПРОЖИЛА ЗА ТУРЧИНЫМ, КАК ЗА ЗОЛОТОЙ СТЕНОЙ" (krieviski). «Сегодня» (Киев) (№ 243 (744)). 2000-12-21. Arhivēts no oriģināla 2023-11-12.
↑ «Указ Президента України № 26/2009 від 16 січня 2009 року «Про відзначення державними нагородами України»». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-12-29. Skatīts: 2015-07-29.
↑ «Указ Президента України № 1078/2002 від 29 листопада 2002 року «Про відзначення державними нагородами України чемпіонів та призерів Олімпійських ігор, тренерів та організаторів спортивного руху»». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-05-06. Skatīts: 2015-07-29.
↑ «Указ Президента України № 1289/97 від 22.11.1997 року «Про нагородження олімпійських чемпіонів відзнаками Президента України»». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-02-03. Skatīts: 2015-07-29.
↑ Указ Президента України № 755/2012 від 25 грудня 2012 року «Про відзначення державними нагородами України» Arhivēts 2012-12-31 Wayback Machine vietnē.(ukrainiski)

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zinaīda Turčina.

Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)

Olympedia profils (angliski)
Munzüger Sport profils (vāciski)

[INFOSPORT-1] 1 2 «ТУРЧИНА (СТОЛИТЕНКО) Зинаида Михайловна» (krievu). infosport.ru. Skatīts: 2024-03-27.

[KGP-2] 1 2 3 4 5 «ТУРЧИНА ЗІНАЇДА МИХАЙЛІВНА» (ukraiņu). КИЇВСЬКА МІСЬКА РАДА. 24.05.2001. Skatīts: 2024-03-27.

[GAZETA-3] 1 2 «Девочки не хотели, чтобы я выходила замуж» (krievu). Gazeta.ua. 25 февраля 2007. Skatīts: 2024-03-27.

[4] "Я ПРОЖИЛА ЗА ТУРЧИНЫМ, КАК ЗА ЗОЛОТОЙ СТЕНОЙ" (krieviski). «Сегодня» (Киев) (№ 243 (744)). 2000-12-21. Arhivēts no oriģināla 2023-11-12.

[5] «Указ Президента України № 26/2009 від 16 січня 2009 року «Про відзначення державними нагородами України»». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-12-29. Skatīts: 2015-07-29.

[6] «Указ Президента України № 1078/2002 від 29 листопада 2002 року «Про відзначення державними нагородами України чемпіонів та призерів Олімпійських ігор, тренерів та організаторів спортивного руху»». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-05-06. Skatīts: 2015-07-29.

[7] «Указ Президента України № 1289/97 від 22.11.1997 року «Про нагородження олімпійських чемпіонів відзнаками Президента України»». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-02-03. Skatīts: 2015-07-29.

[8] Указ Президента України № 755/2012 від 25 грудня 2012 року «Про відзначення державними нагородами України» Arhivēts 2012-12-31 Wayback Machine vietnē.(ukrainiski)

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]