Zinaīda Turčina

Vikipēdijas lapa
Zinaīda Turčina
Зінаїда Турчина
Turčina (pirmā no labās) 1980. gada olimpiskajās spēlēs Maskavā.
Personas dati
Dzimusi 1946. gada 17. maijā (77 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Kijeva, Ukrainas PSR, PSRS (tagad Karogs: Ukraina Ukraina)
Augums 180 cm
Svars 73 kg
Izglītība
Augstskola Kameņecas-Podoļskas Valsts pedagoģiskais institūts (1972)[1]
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts Karogs: Padomju Savienība PSRS
Sporta veids handbols
Treneris Igors Turčins
Profesionālie klubi
Sezonas Klubs
1962-1993 Spartaks (Kijeva)

Zinaīda Mihailovna Turčina (ukraiņu: Зінаїда Михайлiвна Турчина; dzimusi Stolitenko ukraiņu: Століте́нко 1946. gada 17. maijā) ir bijusī padomju un ukraiņu handboliste, divkārtēja olimpiskā čempione, divkārtēja pasaules čempione, vairākkārtēja Eiropas čempionu kausa ieguvēja un vairākkārtēja PSRS čempione. PSRS Nopelniem bagātā sporta meistare (1972). Klubu sacensībās viņa pārstāvēja Kijevas rokasbumbas komandu "Spartak". PSRS izlasē no 1965. līdz 1988. gadam aizvadījusi vairāk nekā 500 mačus.[2]

2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā viņa tika atzīta par 20. gadsimta labāko handbolisti uz planētas. Kopš 1993. gada ir sieviešu handbola kluba «Спартак» імені І. Є Турчина prezidente.[1]

Sporta karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Handbolā Zinaīda Stolitenko kopā ar vairākām savām klases biedrenēm 1959. gadā sāka trenēties pie trenera Igora Turčina.[3] Pēc 3 gadiem uz šī kolektīva bāzes tika radīts handbola klubs "Spartaks".[4]. Viņa spēlēja klubā bez pārtraukuma līdz 1994. gadam (no 1990. gada kā spēlējušā trenere). Šajā periodā Zinaīda Turčina kopā ar komandu uzvarēja 20 PSRS rokasbumbas čempionātos (1969-1982, 1984-1988), 13 reizes izcīnīja Eiropas čempionu kausu (1970-1973, 1975, 1977, 1979, 1981, 1983, 1985-1988).[2] Kopš 1989. gada komandā spēlēja arī viņas meita.

PSRS handbola izlases komandas sastāvā Zinaīda Turčina piedalījās trijās olimpiskajās spēlēs. 1976. gada olimpiskajā handbola finālturnīrā viņa spēlēja visos piecos mačos un iemeta kopsummā 22 vārtus,[2] tai skaitā izšķirošajā spēlē pēdējā kārtā pret VDR 7 vārtus (PSRS — VDR 14 : 11) izcīnot pirmo olimpisko zelta medaļu. 1980. gada olimpiskajās spēlēs Maskavā viņa piecos mačos guva septiņus vārtus un ieguva otro zelta medaļu. 1988. gadā četrdesmit divu gadu vecumā, piedaloties savās trešajās olimpiskajās spēlēs Seulā, viņa piecās spēlēs guva vienus vārtus un ieguva bronzas medaļu. Papildus saviem olimpiskajiem panākumiem Turčina 1982. un 1986. gadā kļuva par pasaules čempioni.[2]

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1965. gadā Zinaīda Stolitenko apprecējās ar sava kluba galveno treneri Igoru Turčinu (1936-1993). 1971. gadā piedzima viņu meita Natālija, bet 1983. gadā - dēls Mihails.[3]

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

PSRS[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ukraina[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ 1,0 1,1 «ТУРЧИНА (СТОЛИТЕНКО) Зинаида Михайловна» (krievu). infosport.ru. Skatīts: 2024-03-27.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 «ТУРЧИНА ЗІНАЇДА МИХАЙЛІВНА» (ukraiņu). КИЇВСЬКА МІСЬКА РАДА. 24.05.2001. Skatīts: 2024-03-27.
  3. ↑ 3,0 3,1 «Девочки не хотели, чтобы я выходила замуж» (krievu). Gazeta.ua. 25 февраля 2007. Skatīts: 2024-03-27.
  4. ↑ "Я ПРОЖИЛА ЗА ТУРЧИНЫМ, КАК ЗА ЗОЛОТОЙ СТЕНОЙ" (krieviski). «Сегодня» (Киев) (№ 243 (744)). 2000-12-21. Arhivēts no oriģināla 2023-11-12.
  5. ↑ «Указ Президента України № 26/2009 від 16 січня 2009 року «Про відзначення державними нагородами України»». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-12-29. Skatīts: 2015-07-29.
  6. ↑ «Указ Президента України № 1078/2002 від 29 листопада 2002 року «Про відзначення державними нагородами України чемпіонів та призерів Олімпійських ігор, тренерів та організаторів спортивного руху»». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-05-06. Skatīts: 2015-07-29.
  7. ↑ «Указ Президента України № 1289/97 від 22.11.1997 року «Про нагородження олімпійських чемпіонів відзнаками Президента України»». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-02-03. Skatīts: 2015-07-29.
  8. ↑ Указ Президента України № 755/2012 від 25 грудня 2012 року «Про відзначення державними нагородами України» Arhivēts 2012-12-31 Wayback Machine vietnē.(ukrainiski)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Zinaīda_Turčina&oldid=4036394"