Zirgu āboliņš
| Zirgu āboliņš Trifolium medium (L.) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Angiospermae) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Pākšaugu rinda (Fabales) |
| Dzimta | Tauriņzieži (Fabaceae) |
| Ģints | Āboliņi (Trifolium) |
| Suga | Alpu āboliņš (Trifolium medium) |
 Zirgu āboliņš Vikikrātuvē | |
Zirgu āboliņš (Trifolium medium) ir daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Plaši izplatīta suga Eiropā, arī Latvijā bieži sastopams visā teritorijā.
Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Zirgu āboliņam ir stāvs, 15—40 cm augsts, zarots stublājs. Tas ir kails vai ar nedaudziem matiņiem. Stublāja krāsa zaļa, reizēm sarkanīga. Trīsstaraini salikto lapu plātnes (ga 1,5—5 cm, pl 0,5—2 cm) ir eliptiskas ar gludu vai sīkzobainu malu. Pielapes lancetiskas, ar smailu galu, apmēram līdz pusei saaugušas ar lapas kātu. Lapu virspuse reizēm lāsumaina.[1][2]
Stublāja un zaru galos izveidojas apaļas ziedu galviņas. Sākumā ziedkopas ir gandrīz sēdošas, bet ziedēšanas laikā tām izaug 2—3 cm gari kāti. Arī katram ziedam ir īss kātiņš. Ziedi koši purpursarkani, 1,5—2 cm gari, kauss bez matiņiem. Zied no jūnija līdz augustam. Auglis — olveida pāksts ar gaiši brūnām, trīsstūrveida sēklām.[1]
Zirgu āboliņš ir svešapputes augs. Lai gan tā divdzimumu ziedos abu veidu dzimumšūnas attīstās vienlaicīgi, pašapaugļošanās tiek ģenētiski novērsta. Ja putekšņa gēnu sastāvs ir vienāds ar auglenīcas gēniem, tā dīgšana tiek pārtraukta un apaugļošanās nenotiek.[3]
Zirgu āboliņš ir līdzīgs pļavas āboliņam (T. pratense) un Alpu āboliņam (T. alpestre). Atšķirībā no pļavas āboliņa, tā ziedkopas un arī ziedi ir ar kātiņiem; košāka ziedu krāsa un šaurākas (eliptiskas, nevis olveida) lapas. No Alpu āboliņa atšķiras ar mīkstāku (ne tik stīvu) stublāju, platākām lapām un pielapēm. Vēl viena atšķirība ir zirgu āboliņa kailais zieda kauss, abām pārējām sugām tas ir apmatots.
Izplatība un biotopi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Zirgu āboliņš sastopams gandrīz visā Eiropā no Lielbritānijas līdz Kaukāzam. Tālāk uz austrumiem tā dabiskais izplatības areāls sniedzas līdz Rietumsibīrijai.[4] Tas aug vidēji mitrās pļavās un sausos krūmājos, gaišos jauktos mežos un ceļmalās. Alpu kalnos atrodams līdz 2100 m augstumam.[5] Vislabāk aug siltās, barības vielām vidēji bagātās smilšmāla augsnēs. Pacieš daļēju noēnojumu, mērenas temperatūras svārstības un vidēji aukstas ziemas.[6]
Latvijā augs sastopams dažāda lieluma grupās gan pļavās un upju krastos, gan mežos un krūmājos. Reizēm tas veido blīvas audzes.[1]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 Zirgu āboliņš Trifolium medium L. Sugu enciklopēdija Latvijas daba. Skatīts: 2024.02.04.
- ↑ L. Liepiņa Āboliņi: Meža enciklopēdija 1. sēj. Rīga: Zelta grauds, 2003. 23. lpp. ISBN 9984-9684-0-5
- ↑ Trifolium medium L. FloraWeb.de. Skatīts: 2024.02.04.
- ↑ Trifolium medium Plants of the World Online. Royal Botanic Gardens, Kew. Skatīts: 2024.02.04.
- ↑ Erhard Dörr, Wolfgang Lippert: Flora des Allgäus und seiner Umgebung. Band 2, IHW, Eching 2004, ISBN 3-930167-61-1, S. 134.
- ↑ Trifolium medium L. Mittlerer Klee In: Info Flora, dem nationalen Daten- und Informationszentrum der Schweizer Flora. Abgerufen am 4. August 2022.