Čukotkas-Kamčatkas valodas

Čukotkas-Kamčatkas valodas
Ģeogrāfiskā izplatība	Krievijas Tālie Austrumi
Ģenētiskā klasifikācija	Čukotkas-Kamčatkas
Atzari	Čukču-korjaku Itelmeņu
ISO 639-1	cc
Valodu izplatības areāls 17. gs. (šrafējums) un 20. gs. beigās.

Čukotkas-Kamčatkas valodas ir viena no paleoaziātu valodu saimēm, kas izplatīta galvenokārt Krievijas Tālajos Austrumos, galvenokārt Čukotkas autonomajā apvidū un Kamčatkas novadā, kā arī Jakutijā un Magadanas apgabalā.

Saime dalās divos atzaros, kuros ietilpst 5 radniecīgas valodas. Ziemeļu jeb Čukotkas atzarā ietilpst četras valodas, no kurām dzīvas ir trīs:

• Čukču valoda — daudzskaitlīgākā no saimes valodām, ko prot 7,7 tūkstoši cilvēku, izplatīta galvenokārt Čukotkas autonomajā apvidū.
• Korjaku valoda — izplatīta Kamčatkas novada bijušajā Korjaku autonomajā apvidū, prot 3 tūkstoši cilvēku.
• Aļutoru valoda — izplatīta Kamčatkā, tiek reizēm uzskatīta par korjaku valodas dialektu, prot 2 tūkstoši cilvēku.
• Kereku valoda — bija izplatīta Čukotkas dienvidu piekrastē, pēdējie valodas pratēji miruši 20. gadsimta beigās.

Dienvidu atzarā mūsdienās ietilpst tikai itelmeņu valoda, ko prot 50—400 cilvēki. Pārējās divas atzara valodas izmirušas 18. gadsimta beigās. Itelmeņu valodas radniecība ar pārējām saimes valodām ir attāla un tikusi sistematizēta tikai nesen.

Visas saimes valodas atrodas stiprā krievu valodas ietekmē, un visbiežāk šo valodu pratēji krievu valodu apguvuši labāk nekā savu dzimto valodu.