Čārlzs Bebidžs (angļu: Charles Babbage; dzimis 1791. gada 26. decembrī, miris 1871. gada 18. oktobrī) bija britu matemātiķis, filozofs un inženieris. Pirmais izstrādāja programmējama datora koncepciju. Bebidžs savas mašīnas uzkonstruēja, bet dažādu apstākļu dēļ nerealizēja. 1991. gadā tika uzbūvēta precīza Bebidža diferenču mašīna, kas pierādīja, ka Bebidža konstrukcija darbotos.
Dzimis Londonā, baņķiera ģimenē. No 1810. gada mācījās Kembridžas Universitātē, kur kopā ar Džonu Heršelu un citiem draugiem 1812. gadā nodibināja Analītisko biedrību. 1822. gadā Bebidžs sāka būvēt diferenču mašīnu tabulu rēķināšanai. 1837. gadā viņš sāka izstrādāt sarežģītāku — analītisko mašīnu. Bebidžs pirmoreiz piedāvāja mašīnas programmas ievadei izmantot perfokartes. Matemātiķe, Bairona meita Ada Lavleisa radīja pirmo programmu Bebidža analītiskajai mašīnai, tādējādi Lavleisa bieži tiek uzskatīta par pirmo programmētāju pasaulē. Analītiskā mašīna tomēr netika uzbūvēta, kaut atzīts, ka tā būtu veikusi savas funkcijas.
"Charles Babbage Premium" bija ikgadēja balva, kura tika pasniegta par izcilu pētījuma veikšanu tādā jomā kā datorzinātne. Balva tika dibināta 1959. gadā.[1] Uzvarētāji tika paziņoti tādos žurnālos kā "Nuclear Power"[2] "Electronic Engineering"[2] "British Communications and Electronics"[3] un "Software Engineering Journal"[4]
Latvijas Universitātē labākajiem datorzinātnes studentiem tiek pasniegta prēmija, kas nosaukta par godu Čārlzam Bebidžam.