Čūskērgļi
| Čūskērgļi Circaetus (Vieillot, 1816) | |
|---|---|
 Brūnais čūskērglis (Circaetus cinereus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Vanagveidīgie (Accipitriformes) |
| Dzimta | Vanagu dzimta (Accipitridae) |
| Apakšdzimta | Čūskērgļu apakšdzimta (Circaetinae) |
| Ģints | Čūskērgļi (Circaetus) |
 Čūskērgļi Vikikrātuvē | |
Čūskērgļi, čūskērgļu ģints (Circaetus) ir vanagu dzimtas (Accipitridae) ģints, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas plēsīgo putnu sugas.[1] Gandrīz visas sugas ir sastopamas tikai Āfrikā, izņēmums ir čūskērglis (Circaetus gallicus), kas migrē starp Eirāzijas mēreno joslu un Āfriku vai Dienvidāziju.[2] Arī Latvijā nelielā skaitā ligzdo čūskērglis (5—20 pāri).[3]
Kopīgās īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Čūskērgļu ģints sugas ir vidēji lieli ērgļi ar apaļu galvu un lieliem, platiem spārniem. Tie mājo atklātās ainavās, piemēram, savannā vai lauksaimniecības tīrumos, bet tiem ir nepieciešami koki, kuros putni vij ligzdas. Sezonā tiek izdēta viena ola, kuru galvenokārt vai pilnībā perē mātīte.[2] Eirāzijā sastopamais čūskērglis ligzdo mežos, kas mijas ar atklātām ainavām, Latvijā pamatā mežos pie augstajiem purviem.[3] Barojas galvenokārt ar čūskām, bet medī arī ķirzakas un reizēm abiniekus, putnus un zīdītājus.[3]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Čūskērgļu ģints (Circaetus)[1]
- Beduīnu čūskērglis (Circaetus beaudouini)
- Brūnais čūskērglis (Circaetus cinereus)
- Čūskērglis (Circaetus gallicus)
- Melnkrūšu čūskērglis (Circaetus pectoralis)
- Pelēkais čūskērglis (Circaetus fasciolatus)
- Rietumāfrikas čūskērglis (Circaetus cinerascens)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Hawks, Kites, Eagles». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 29. janvārī.
- ↑ 2,0 2,1 «Beauty of Birds: Circaetus. Snake Eagles». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 15. augustā. Skatīts: 2015. gada 29. janvārī.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 «Latvijas daba: Čūskērglis (Circaetus gallicus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 29. janvārī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Čūskērgļi.