Pāriet uz saturu

Šimpanzes

Vikipēdijas lapa
Šimpanzes
Pan (Oken, 1816)
Šimpanze (Pan troglodytes)
Šimpanze (Pan troglodytes)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPrimāti (Primates)
VirsdzimtaAugstākie šaurdeguna pērtiķi un cilvēks (Hominoidea)
DzimtaCilvēkpērtiķi un cilvēks (Hominidae)
ApakšdzimtaĀfrikas cilvēkpērtiķi un cilvēks (Homininae)
CiltsŠimpanžu cilts (Panini)
VirsģintsŠimpanžu virsģints (Panina)
ĢintsŠimpanzes (Pan)
Izplatība

Šimpanžu sugu un pasugu izplatības areāli: ar sarkanu atzīmēts bonobo izplatības areāls, pārējās atzīmētās teritorijas ir parastās šimpanzes izplatības areāls
Iedalījums
Šimpanzes Vikikrātuvē

Šimpanzes (Pan) ir cilvēkpērtiķu dzimtas (Hominidae) ģints, kurā ir 2 sugas: parastā šimpanze (Pan troglodytes) un bonobo šimpanze (Pan paniscus). Šimpanzes ir vienīgā ģints, kas pieder pie šimpanžu virsģints (Panina) un šimpanžu cilts (Panini). Vēl nesenā pagātnē šimpanžu virsģints tika klasificēta hominīnu ciltī (Hominini) kopā ar cilvēku virsģinti (Hominina).[1] Jaunākajās sistemātikās šimpanžu cilts kopā ar gorillu cilti un hominīnu cilti veido Āfrikas cilvēkpērtiķu apakšdzimtu (Homininae).[2]

Abas šimpanžu sugas mājo Centrālā Āfrikā, un to izplatības areālu robežšķirtne ir Kongo upe. Bonobo dzīvo uz dienvidiem no upes salīdzinoši nelielā teritorijā Kongo Demokrātiskajā Republikā.[3] Parastās šimpanzes izplatības areāls ir lielāks, un tā savvaļā ir sastopama arī Rietumāfrikā.

Zinātniskie pētījumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Šimpanžu genoms no cilvēka genoma atšķiras tikai par 2 %, attēlā bonobo (Pan paniscus)
Šimpanžu sugas viena no otras nodalījās pirms apmēram 2 miljoniem gadu, attēlā šimpanze (Pan troglodytes)

2012. gadā pirmo reizi tika publicēti šimpanžu ģenētisko pētījumu rezultāti[4] - bonobo genoms no šimpanzes genoma atšķiras tikai par 0,4%.[5] Abu sugu DNS salīdzinoši ar cilvēka (Homo sapiens) DNS sakrīt par 98%.[6] Pētījumos ir noskaidrojies, ka abas šimpanžu sugas ir tuvāk radniecīgas cilvēkiem, nekā gorillām.[7]

Joprojām visi zinātnieki nav vienisprātis par esošo hominīnu sistemātiku. Ir zinātnieki, kas uzskata, ka šimpanzes ir tik tuvu radniecīgas cilvēkiem, ka klasifikācijas sistēmā šimpanzes un cilvēki būtu jāsistematizē vienā cilvēku ģintī (Homo), toties citi uzskata, ka cilvēks būtu jāklasificē šimpanžu ģintī (Pan). Jebkurā gadījumā, ja sekos klasifikācijas izmaiņas, tās skars arī pārējo izmirušo seno cilvēku klasifikāciju.

Evolūcija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc DNS pētījumiem var droši teikt, ka cilvēks no šimpanzēm pilnībā nodalījās pirms 2.5 miljoniem gadu, bet kopīgs priekštecis tiem dzīvoja pirms 7 miljoniem gadu. Toties šimpanze no bonobo nodalījās pirms 2 miljoniem gadu.[8] Salīdzinot abas šimpanžu sugas, bonobo tiek uzskatīts par jaunāku, modernāku sugu, nekā šimpanze, jo bonobo ir slaidākas proporcijas un garāks ķermenis.[9] Tā kā līdz mūsdienām nav izdzīvojusi neviena no seno cilvēku sugām, izņemot saprātīgo cilvēku (Homo sapiens), tad abas šimpanžu sugas ir cilvēka tuvākie mūsdienās dzīvojošie radinieki.

Izskats un īpašības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Jo jaunāka šimpanze, jo sejas āda gaišāka
Bonobo jau no mazotnes sejas āda ir samērā tumša
Kopumā parastā šimpanze ir daudz agresīvāka nekā bonobo, attēlā šimpanzes tēviņš

Šimpanžu tēviņi abām sugām ir lielāki nekā mātītes. Lielākā no abām sugām ir parastā šimpanze, kuras tēviņš, stāvot kājās, ir 1—1,7 m augsts[10] un sver 70 kg.[11] Bonobo ir nedaudz īsāks, tievāks un vieglāks, bet tā rokas ir garākas kā šimpanzei. Bonobo tēviņš stāvot kājās, vidēji sasniedz 1,15 m[12] un sver līdz 60 kg.[13] Kopumā šimpanzēm ir raksturīgi, ka rokas ir garākas nekā kājas.

Abas sugas lieto savas garās un spēcīgās rokas, lai rāptos kokos. Uz zemes abas šimpanzes galvenokārt pārvietojas, balstoties uz visām 4 ekstremitātēm, rokas atbalstot pret dūres pirkstu kauliņiem. Šimpanzēm pēdas, salīdzinot ar orangutanu, ir piemērotākas staigāšanai pa zemi, jo tās ir platākas un pirksti īsāki. Abas šimpanžu sugas spēj iet uz 2 kājām, rokās nesot kādu objektu. Bonobo uz divām kājām staigā biežāk nekā parastā šimpanze.

Apmatojums abām sugām ir tumšs, uz sejas, ausīm, pirkstiem, plaukstām un pēdām apmatojums neaug, turklāt šimpanzēm nav astes. Virs acīm ir izceltas, reljefas uzacis, un deguns ir saplacināts. Bonobo seja vienmēr ir tumša, bet šimpanzēm seja var būt gan tumša, gan gaiša, turklāt gaišā seja ir raksturīga visbiežāk jauniem dzīvniekiem.

Uzvedība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Anatomiskās atšķirības starp abām sugām ir nelielas, toties bara struktūra un attiecības un seksuālā uzvedība ir ļoti atšķirīga. Abas sugas ir visēdājas, bet bonobo vairāk patērē augļus nekā parastā šimpanze. Toties parastajai šimpanzei ir raksturīgas kopīgas bara medības - baru vada alfa tēviņš, bet medī bēta tēviņi. Baram raksturīgas komplicētas savstarpējās attiecības. Bonobo salīdzinoši ir daudz mierīgāki, bara attiecības relaksētākas, hierarhija nav tik stingra, turklāt barā valda matriarhāta attiecības. Bonobo ir pazīstami ar savu augsti attīstīto seksuālo uzvedību, visus konfliktus bonobo atrisina ar savstarpējo seksu, neatkarīgi no dzimuma.[14]

Sistemātika

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šimpanžu cilts (Panini)

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Primates: Hominini». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 29. decembrī. Skatīts: 2013. gada 15. aprīlī.
  2. ↑ Primates: Homininae
  3. ↑ IUCN: Pan paniscus
  4. ↑ Prüfer, Kay et al. (2012) "The bonobo genome compared with the chimpanzee and human genomes". Nature doi:10.1038/nature11128
  5. ↑ Neandertal, Bonobo Genomes May Shed Light On Human Evolution
  6. ↑ «African Forest: Bonobo». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 2. maijā. Skatīts: 2006. gada 2. maijā.
  7. ↑ Takahata, N.; Satta, Y.; Klein, J. (1995). "Divergence time and population size in the lineage leading to modern humans". Theoretical Population Biology 48 (2): 198–221. doi:10.1006/tpbi.1995.1026. PMID 7482371
  8. ↑ Won, Yong-Jin; Hey, Jody (13 October 2004). "Divergence population genetics of chimpanzees". Molecular Biology & Evolution 22 (2): 297–307. doi:10.1093/molbev/msi017. PMID 15483319
  9. ↑ Barrickman, N.T. (2008). Evolutionary Relationship Between Life History and Brain Growth in Anthropoid Primates. Retrieved Jun 1, 2011, from dukespace.lib.duke.edu/dspace/.../D_Barrickman_Nancy_a_2009
  10. ↑ ADW: Pan troglodytes
  11. ↑ «ARKive: Chimpanzee (Pan troglodytes)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 18. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 12. aprīlī.
  12. ↑ ADW: Pan paniscus
  13. ↑ «ARKive: Bonobo (Pan paniscus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 25. augustā. Skatīts: 2013. gada 12. aprīlī.
  14. ↑ «Why so little bonobo violence?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 21. janvārī. Skatīts: 2013. gada 12. aprīlī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Šimpanzes


Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Šimpanzes&oldid=3623407"