Bonobo

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par šimpanžu sugu. Par angļu mūziķi skatīt rakstu Bonobo (mūziķis).
Bonobo
Pan paniscus (Schwarz, 1929)
Bonobo
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPrimāti (Primates)
DzimtaCilvēkpērtiķi un cilvēks (Hominidae)
CiltsŠimpanžu cilts (Panini)
VirsģintsŠimpanžu virsģints (Panina)
ĢintsŠimpanzes (Pan)
SugaBonobo (Pan paniscus)
Izplatība

Bonobo izplatības areāls
Bonobo Vikikrātuvē

Bonobo, bonobo šimpanze jeb punduršimpanze (Pan paniscus) ir viena no divām šimpanžu ģints (Pan) sugām, kas pieder cilvēkpērtiķu dzimtai (Hominidae). Otra ir parastā šimpanze (Pan troglodytes).

Bonobo mājo, salīdzinoši ar citiem Āfrikas dzīvniekiem, nelielā (500 000 km²) Centrālās Āfrikas teritorijā, Kongo upes baseinā Kongo Demokrātiskajā Republikā.[1] Tas sastopams gan pirmatnējos, gan otrkārtējos mežos, gan sezonāli pārplūstošos mitraiņu mežos.[2]

Bonobo un šimpanze ir cilvēka tuvākie mūsdienās dzīvojošie radinieki. Iespējams, ka fakts, ka šimpanžu abas sugas ir sliktas peldētājas, ir radījis bonobo sugu. Kongo upe 2 miljonu gadu laikā ir bijusi efektīga robežšķirtne, lai nodalītu bonobo no kopējā šimpanžu priekšteča.[3][4] Bonobo dzīvo tikai upes dienvidu krastā.[1]

Dabas pētniekiem nav zināms, cik liela tieši ir bonobo populācija, bet tiek pieņemts, ka bonobo kopējais daudzums ir 29 500 - 50 000 īpatņi.[1] Suga ir iekļauta pasaules Sarkanajā grāmatā, jo tās izdzīvošana, samazinoties mežu platībām un pieaugot cilvēku saimnieciskajām aktivitātēm, ir apdraudēta.[1]

Zinātniskie pētījumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bonobo genoms no cilvēka genoma atšķiras tikai par 2 %

Bonobo kā suga tika atklāts salīdzinoši nesenā pagātnē. Vācu anatomists Ernests Švarcs 1928. gadā veica pētījumus jaunas šimpanzes galvaskausam, kas glabājās Beļģijas Tervurenas muzejā. Atklājās, ka tas nav šimpanzes galvaskauss. Savu atklājumu Švarcs publicēja 1929. gadā.[5] Detalizētāku un padziļinātāku pētījumu galvaskausam 1933. gadā veica amerikāņu anatomists Harolds Kūlidžs un klasificēja bonobo kā jaunu sugu.[6] 2012. gadā pirmo reizi tika publicēti šimpanžu ģenētisko pētījumu rezultāti[7] - bonobo genoms no šimpanzes genoma atšķiras tikai par 0,4%.[8] Abu sugu DNS salīdzinoši ar cilvēka (Homo sapiens) DNS sakrīt par 98%.[9] Pētījumos ir noskaidrojies, ka abas šimpanžu sugas ir tuvāk radniecīgas cilvēkiem, nekā gorillām.[10]

Joprojām visi zinātnieki nav vienisprātis par esošo hominīnu sistemātiku. Ir zinātnieki, kas uzskata, ka bonobo un parastā šimpanze ir tik tuvu radniecīgas ar cilvēkiem, ka klasifikācijas sistēmā šimpanzes un cilvēki būtu jāsistematizē vienā cilvēku ģintī (Homo), toties citi uzskata, ka cilvēks būtu jāklasificē šimpanžu ģintī (Pan). Jebkurā gadījumā, ja sekos klasifikācijas izmaiņas, tās skars arī pārējo izmirušo seno cilvēku, australopitēku iekaitot, klasifikāciju.

Evolūcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Evolūcijas gaitā bonobo atšķīrās no šimpanzes pirms 2 miljoniem gadu

Pēc DNS pētījumiem var droši teikt, ka cilvēks no šimpanzēm pilnībā nodalījās pirms 2.5 miljoniem gadu, bet kopīgs priekštecis tiem dzīvoja pirms 7 miljoniem gadu. Toties šimpanze no bonobo nodalījās pirms 2 miljoniem gadu.[11] Tā kā līdz mūsdienām nav izdzīvojusi neviena no seno cilvēku sugām, izņemot saprātīgo cilvēku (Homo sapiens), tad abas šimpanžu sugas ir cilvēka tuvākie mūsdienās dzīvojošie radinieki.

Mūsdienās abu šimpanžu sugu populāciju izplatības areāli, kas atrodas Rietumāfrikas un Centrālāfrikas reģionos, nepārklājas ar seno cilvēku fosiliju atradumu vietām Austrumāfrikā. Tomēr Kenijā ir atklātas šimpanžu fosilijas, kas nozīmē, ka pleistocēna laikā Austrumāfrikā Lielā Rifta ielejā viens otram blakus mājoja gan senie cilvēki, gan šimpanzes.[12] Mūsdienās dzīvojošā bonobo ķermeņa proporcijas ir ļoti līdzīgas senajam cilvēkam australopitēkam (Australopithecus).[13] Šīs līdzības iespaidots viens no pasaules vadošajiem biologiem Džeremijs Grifits no Austrālijas ir izvirzījis hipotēzi, ka bonobo varētu būt dzīvs piemērs mūsu kopīgajam senajam cilvēku priekštecim.[14]

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atšķirībā no šimpanzes bonobo ir melna seja un sārtas lūpas

Bonobo, salīdzinot ar šimpanzi, ir ar smalkākiem kauliem, slaidāks, bet tā nav šimpanzes pundurversija. Abas sugas ir apmēram vienādi lielas, lai gan liels šimpanzes tēviņš var būt daudz smagāks un masīvāks nekā bonobo tēviņš. Kopumā bonobo tēviņi, kā tas raksturīgs cilvēkpērtiķiem, ir lielāki nekā mātītes. Tēviņš sver 34 - 60 kg, bet mātītes vidējais svars ir 30 kg.[15] Ķermeņa kopējais garums kopā ar galvu, stāvot uz četrām ekstremitātēm (kājas un rokas neieskaitot), ir 70 - 83 cm.[15] Ja pieaudzis bonobo nostājas uz divām kājām, tad tā augstums abiem dzimumiem vidēji ir 115 cm.[16] Rokas ir garākas par kājām, plaukstām un pēdām ir gari pirksti un pleca locītava ir izteikti kustīga. Apmatojums ir melns, bet ar gadiem tas var nosirmot.[15] Bonobo ir raksturīgas ļoti garas kājas un rokas, atšķirībā no šimpanzes tam ir tumša seja un uz galvas samērā gari mati. Salīdzinoši arī galva ir smalkāk veidota, ar mazāk izceltiem uzacu lokiem un mazākām ausīm. Bonobo pleci ir šauri un kakls smalks. Mātītēm, salīdzinot ar citām cilvēkpērtiķu mātītēm, krūtis ir vairāk attīstītas, tās nav tik plakanas, bet arī ne tik ļoti attīstītas kā cilvēkiem.

Pārvietošanās kustību veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bonobo galvenokārt pārvietojas, balstosties uz visām četrām ekstremitātēm
Bars ir ļoti draudzīgs un ķildas izceļas ļoti reti
Mātei un tās dēlam veidojas saites uz mūžu
Bonobo pārojas dažādās pozīcijās
Pārošanās aktā bonobo piedalās jau ļoti agrā vecumā

Bonobo dzīvo gan uz zemes, gan kokos. Atrodoties uz zemes, bonobo galvenokārt pārvietojas, balstoties uz visām četrām ekstremitātēm, rokas pret zemi atspiežot pret dūres pirkstu kauliņiem. Tas pārvietojas arī uz divām kājām, bet ļoti reti, retāk kā 1%, ņemot vērā veidus kā bonobo savvaļā pārvietojas pa zemi. Šis procents izmainās, ja bonobo dzīvo nebrīvē.[17] Atkarībā no apstākļiem pārvietošanās biežums uz divām kājām pieaug un aizņem 3,9 - 19% no kustībām uz zemes.[18]

Stāvot uz divām kājām bonobo vairāk atgādina cilvēku, nekā šimpanzi. Arī sejas panti bonobo ir attīstītāki nekā šimpanzei. Katram indivīdam ir ļoti atšķirīga seja, līdzīgi kā tas ir cilvēkiem.[19]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bonobo ir emocionāli attītīti dzīvnieki. Tie spēj būt altruistiski, just empātiju, būt laipni, pacietīgi, un tie ir emocionāli jūtīgi.[20] Starp mātītēm un tēviņiem agresijas izpausmes notiek ļoti reti, kā arī tēviņi ir ļoti iecietīgi pret mazuļiem un jaunajiem bonobo.

Bara attiecības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bonobo baram ir matriarhātam raksturīgas savstarpējās attiecības. Mātītes kopumā dominē pār tēviņiem, kura vieta bara hierahijā pamatā ir atkarīga no mātes vietas bara hierarhijā. Saite starp māti un dēlu ir ļoti spēcīga un saglabājas visu bonobo mūžu.[21] Lai arī barā pastāv hierarhija, tā ir daudz maigāka un savstarpēji tolerantāka nekā citiem primātiem. Tomēr mātītes savstarpēji ir draudzīgākas nekā tēviņi. Ja kādai mātītei vai viņas dēlam izcēlies strīds ar pieaugušu tēviņu, pārējās mātītes steidzas palīgā mātei ar dēlu.[22] Tā kā bonobo novērojumi savvaļā ir ļoti nenozīmīgi, visi priekšstati par bonobo bara attiecībām iegūti, vērojot dzīvniekus nebrīvē. Iespējams, ka nebrīvē, kur bars saņem regulāru piebarošanu, attiecības ir daudz relaksētākas nekā savvaļā.[23]

Bara lielums savvaļā ir grūti nosakāms, jo liels bars, kurā ir līdz 100 īpatņiem, dienas laikā, meklējot barību, sadalās mazākās grupās. Vakarā bars sanāk kopā uz nakšņošanu. Bonobo guļ ligzdās, kas tiek iekārtotas augstu koka zaros.

Seksuālā uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bonobo ir slavens ar savu augsti attītīto seksuālo uzvedību. Ar seksa palīdzību tiek regulēta bara dzīve.[22] Tas tiek izmantots, lai atrisinātu dažādas bara un individuālās attiecības, lai noregulētu konfliktus, lai izrādītu pieķeršanos un mīlestību, lai nostiprinātu vietu barā, lai izpaustu sajūsmu un mazinātu stresu. Seksuālas attiecības var novērot visās iespējamās dzimuma kombinācijās un neskaitāmās seksa pozīcijās. Bonobo ir vienīgais zināmais dzīvnieks vēl bez cilvēka, kas izrāda uzmanību viens otram tik dažādos veidos. Lai arī ir novērota pārošanās seja pret seju arī rietumu gorillai (Gorilla gorilla),[24] bonobo to dara regulāri, tie skūpstās, izmantojot mēli, un tiem ir orālais sekss.[25]

Bonobo neveido monogāmas pāra attiecības, dzimums un vecums nav šķērslis, un vienīgais izņēmums ir kombinācija - māte un dēls. Zinātnieki uzskata, ka paradums mātītēm vienai otru seksuāli apmierināt, veido spēcīgas saites starp bara mātītēm, līdz ar to mātītes spēj vienoti nostāties pret jebkuru negaidītu tēviņa agresiju. Lai arī tēviņš ir fiziski spēcīgāks par mātīti, tas nespēj turēties pretī vienotai mātīšu grupai.[26] Pieaugušas jaunas mātītes bieži pamet savu dzimto baru, lai pievienotos citam baram. Pēc pārošanās ar jaunā bara mātītēm, svešiniece tiek uzņemta barā.[26]

Tieši attīstīto seksuālo attiecību dēļ bonobo ir ļoti zems agresijas līmenis, salīdzinot, piemēram, ar parastajām šimpanzēm vai citiem cilvēkpērtiķiem. Kad bonobo bars klejojot pa mežu, atrod jaunu bagātīgu barošanās vietu, visi kļūst tik satraukti un prieka pārņemti, ka satraukums pārvēršas kopīgā seksa aktivitātē, pēc tam bars mierīgi barojas.[26]

Līdzības ar cilvēkiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bonobo ir viens retajiem dzīvniekiem, kas spēj sevi atpazīt spogulī. Savā starpā tie komunicē, pirmkārt izmantojot balsi, lai gan to kliedzienu nozīme cilvēkiem nav zināma. Tomēr cilvēki spēj saprast bonobo sejas izteiksmes[27] un lielāko daļu roku žestus. Eksperimentējot bonobo Kanzi tika sekmīgi iemācīts komunicēt ar cilvēku, izmantojot dažādas ģeometriskās figūras. Kanzi spēj izmantot komunikācijai vairāk kā 500 "angļu vārdu" un saprot angļu valodā vairāk kā 3000 izrunātu vārdu.[28] Kanzi ir ne tikai pats iemācījies runāt, viņš ir mēģinājis mācīt savu māti izmantot ģeometriskās figūras, turklāt dažus vārdus viņš iemācījis sekmīgi.[27]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bonobo ar kociņa palīdzību barojas ar termītiem

Bonobo ir visēdājs. Vislabprātāk tas barojas ar augļiem, bet bonobo barojas arī ar koku lapām, maziem zīdītājiem, piemēram, zvīņastlidvāverēm, lidvāverēm un dukeriem,[29] un bezmugurkaulniekiem.[30] Dažos gadījumos ir novērots, ka bonobo medī arī zemākas kārtas primātus.[31]

Reprodukcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bonobo reprodukcijas statistika nav augstāka kā parastajai šimpanzei.[26] Periods no vienas meklēšanās līdz nākamajai ir nedaudz mazāks kā gads, turklāt mazuļa dzimšanas gadā mātīte nemeklējas vispār. Grūsnības periods ilgst 240 dienas. Par savu mazuli māte rūpējas 4 gadus, to zīdot, auklējot un uzmanot. Jauns mazulis tiek dzemdēts apmēram ik pēc 4,6 gadiem.[16] Bonobo nebrīvē dzīvo līdz apmēram 40 gadiem,[32] bet tā mūža ilgums savvaļā nav zināms.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 IUCN: Pan paniscus
  2. Ecological Factors Influencing Bonobo Density and Distribution[novecojusi saite]
  3. Does Bonobo DNA differ from Chimp DNA as human DNA does Bonobo
  4. «Bonobo Society, Health and Potential Medical Improvements For Humanity». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 11. septembrī. Skatīts: 2013. gada 10. aprīlī.
  5. Schwarz, Ernst (April 1, 1929). "Das Vorkommen des Schimpansen auf den linken Kongo-Ufer". Revue de zoologie et de botanique africaines (in German) 16: 425–426.
  6. Coolidge, Harold Jefferson Jr. (July/September 1933). "Pan paniscus. Pigmy chimpanzee from south of the Congo river". American Journal of Physical Anthropology 18 (1): 1–59. doi:10.1002/ajpa.1330180113.
  7. Prüfer, Kay et al. (2012) "The bonobo genome compared with the chimpanzee and human genomes". Nature doi:10.1038/nature11128
  8. Neandertal, Bonobo Genomes May Shed Light On Human Evolution
  9. «African Forest: Bonobo». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 2. maijā. Skatīts: 2006. gada 2. maijā.
  10. Takahata, N.; Satta, Y.; Klein, J. (1995). "Divergence time and population size in the lineage leading to modern humans". Theoretical Population Biology 48 (2): 198–221. doi:10.1006/tpbi.1995.1026. PMID 7482371
  11. Won, Yong-Jin; Hey, Jody (13 October 2004). "Divergence population genetics of chimpanzees". Molecular Biology & Evolution 22 (2): 297–307. doi:10.1093/molbev/msi017. PMID 15483319
  12. McBrearty, Sally; Jablonski, Nina G. (1 September 2005). "First fossil chimpanzee". Nature 437 (7055): 105–8. doi:10.1038/nature04008. PMID 16136135
  13. Zihlman AL, Cronin JE, Cramer DL, Sarich VM (1978). "Pygmy chimpanzee as a possible prototype for the common ancestor of humans, chimpanzees and gorillas". Nature 275 (5682): 744–6. doi:10.1038/275744a0. PMID 703839
  14. Griffith, Jeremy (2013). Freedom Book 1. Part 8:4G. WTM Publishing & Communications. ISBN 978-1-74129-011-0. Retrieved 28 March 2013.
  15. 15,0 15,1 15,2 «ARKive: Bonobo (Pan paniscus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 25. augustā. Skatīts: 2013. gada 10. aprīlī. Arhivēts 2012. gada 25. augustā, Wayback Machine vietnē.
  16. 16,0 16,1 ADW: Pan paniscus
  17. Doran (1993). "Comparative locomotor behavior of chimpanzees and bonobos: the influence of morphology on locomotion". Am J Phys Anthropol. 91 (1): :83–98. doi:10.1002/ajpa.1330910106. PMID 8512056
  18. Locomotion in bonobos (Pan paniscus)
  19. Shea, B.T. (1983). "Paedomorphosis and neoteny in the pygmy chimpanzee". Science 222 (4623): 521–2.
  20. de Waal, Frans; Lanting, Frans (1997). Bonobo: The Forgotten Ape. University of California Press. ISBN 0-520-20535-9.
  21. White F. 1996. Comparative socio-ecology of Pan paniscus. In: McGrew WC, Marchant LF, Nishida T, editors. Great ape societies. Cambridge, England: Cambridge Univ Pr; p 29-41.
  22. 22,0 22,1 «Why so little bonobo violence?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 21. janvārī. Skatīts: 2013. gada 12. aprīlī.
  23. Parker, Ian (2007-07-30). "Swingers"
  24. Gorillas Caught in Very Human Act
  25. Manson, J.H.; Perry, S.; Parish, A.R. (1997). "Nonconceptive Sexual Behavior in Bonobos and Capuchins". International Journal of Primatology 18 (5): 767–86. doi:10.1023/A:1026395829818
  26. 26,0 26,1 26,2 26,3 «Bonobo Sex and Society». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 27. janvārī. Skatīts: 2011. gada 21. decembrī.
  27. 27,0 27,1 «Bonobos at the Columbus Zoo». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 2. maijā. Skatīts: 2006. gada 2. maijā.
  28. «Speaking Bonobo». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 16. decembrī. Skatīts: 2013. gada 12. aprīlī.
  29. Ihobe H (1992). "Observations on the meat-eating behavior of wild bonobos (Pan paniscus) at Wamba, Republic of Zaire". Primates 33 (2): 247–250. doi:10.1007/BF02382754
  30. «Bonobo Nutrition – relation of captive diet to wild diet». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 25. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 23. augustā.
  31. Surbeck M, Hohmann G (14 October 2008). "Primate hunting by bonobos at LuiKotale, Salonga National Park". Current Biology 18 (19): R906–7. doi:10.1016/j.cub.2008.08.040. PMID 18957233
  32. Rowe N. Pictural Guide to the Living Primates. Pogonias Press, 1996. East Hampton. 263pp (ISBN 0-9648825-1-5)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]