Dzimis Sedānā, skotu izcelsmes ģimenē. 1785. gadā iestājās armijas dienestā. 1789. gadā vienīgais no savas daļas pieslējās Franču revolūcijai. Kļuva par ģenerāļa Šarla Dimurjē adjutantu. No 1793. gada - pulkvedis. No 1797. gada - ģenerālis. 1799. gadā komandēja franču spēkus Trebijas kaujā pret krievu un austriešu spēkiem Aleksandra Suvorova vadībā un cieta sakāvi. 1809. gada 5. - 6. jūlijā Vagramas kaujā Makdonalds komandēja korpusu un deva ieguldījumu franču uzvarā. 1812. gada kara laikā komandēja Napoleona armijas kreiso spārnu, kas darbojās arī Latvijas teritorijā. Kara laikā Makdonalda štābs atradās Kalkūnos. 1813. gada 26. augustā Makdonalds kā komandieris cieta smagu sakāvi Kacbahas kaujā pret prūšiemfon Blihera vadībā. 1813. gada 16. - 19. oktobrī piedalījās Leipcigas kaujā. Pēc restaurācijas kļuva par pēru. Miris 1840. gadā.
.svg){kind=small}
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Žaks Makdonalds.
