Žans Batists Žozefs Furjē (franču: Jean Baptiste Joseph Fourier; dzimis 1768. gada 21. martā, miris 1830. gada 16. maijā) bija franču matemātiķis un fiziķis. Viņš visvairāk zināms pēc Furjē rindas atklāšanas un siltuma vadīšanas procesu pētījumiem.
Furjē dzimis Osērā (tagad Jonnas departamenta centrs) drēbnieka ģimenē. Deviņu gadu vecumā zaudēja abus vecākus. Viņu iekārtoja Osēras karaskolā, pēc kuras beigšanas strādāja tur par pasniedzēju. 1794. gadā Parīzē iestājās Augstākajā normālskolā, kur sagatavoja skolotājus. No 1796. līdz 1798. gadam strādāja par pasniedzēju Politehniskajā skolā.
1798. gadā Furjē kopā ar citiem zinātniekiem piedalījās Napoleona ekspedīcijā uz Ēģipti. Pēc tam, kad franču floti sakāva angļu flote admirāļa Nelsona vadībā, Žozefs Furjē atgriezās Francijā. No 1802. līdz 1815. gadam viņš bija Izēras departamenta prefekts. 1808. gadā Furjē tika iecelts barona kārtā un apbalvots ar Goda Leģiona ordeni.
1816. gadā Žozefs Furjē tika ievēlēts par Francijas Zinātņu akadēmijas locekli, bet karalis Ludvigs XVIII atcēla šo ievēlēšanu. Vēlāk tajā pašā gadā akadēmija vēlreiz viņu ievēlēja, un šoreiz viņu apstiprināja. 1822. gadā Furjē tika ievēlēts par Zinātņu akadēmijas sekretāru uz mūžu Žana Dalambēra vietā. Šajā gadā iznāca viņa grāmata "Siltuma analītiskā teorija" (Théorie analytique de la chaleur), kuru var uzskatīt par pirmo grāmatu matemātiskajā fizikā.[1]
