Karš

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Ramses II at Kadesh.jpgGustavus Adolphus at the Battle at Breitenfeld.jpgM1A1 abrams front.jpg

Karš
Militārā vēsture
Laikmeti
Aizvēsturiskā · Antīkā · Viduslaiku
Šaujamieroču · Rūpnieciskā · Mūsdienu
Kaujaslauki
Gaiss · Informācija · Sauszeme · Jūra · Kosmoss
Ieroči
Bruņutehnika · Artilērija · Bioloģiskie · Kavalērija
Ķīmiskie · Elektronika · Kājnieki ·
Kodolieroči · Psiholoģija
Taktika

Nogurdināšana · Partizāņu · Manevru
Aplenkums · Totālais karš · Ierakumu

Stratēģija

Ekonomiksā · Grandiozā · Operatīvā

Organizācija

Ierindas · Pakāpes · Vienības

Apgāde

Ekipējums · Materiālā daļa · Piegādes līnija

Uzskatījumi
Kaujas · Komandieri · Operācijas
Aplenkumi · Teorētiķi · Kari
Kara noziegumi · Ieroči · Rakstnieki

Karš ir plašs konflikta stāvoklis starp valstīm, organizācijām vai relatīvi lielām cilvēku grupām, ko raksturo vardarbīga, fiziska spēka pielietošana pret pretējo karojošo pusi un dažreiz arī pret civiliedzīvotājiem. Karš ir pretējs mieram, kas savukārt nozīmē kara neesamību.

Karš var būt norisināties vienā vai vairākos kaujasdarbības teātrī. Bieži kara gaitā notiek vairākas kampaņas. Atsevišķu kampaņas sastāvdaļu konkrētā vietā sauc par kauju.

Karš starp valstīm bieži sākas ar kara pieteikšanu, tomēr pilsoņu kara gadījumā parasti tas tā nav. Karadarbības vešanu reglamentē starptautiski līgumi, no kuriem pazīstamākās ir Ženēvas konvencijas, tomēr dažkārt tās tiek pārkāptas.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karadarbība tradicionāli ir bijusi bruņota karojošo pušu darbība uz sauszemes. Tā rezultātā ir okupētas vai aizstāvētas konkrētas teritorijas.

Aizvēsturiskajos karos, kas norisinājās akments, bronzas un dzelzs laikmetos, ieroči bija primitīvi. Tie galvenokārt bija šķēpi un cirvji, kurus izmantoja pirms vismaz 35 tūkstošiem gadu. No alu zīmējumiem ir konstatēts, ka šajā laikā cilvēku ciltis viena otrai regulāri arī uzbruka. Tās bija atsevišķas kaujas. Liecības par liela mēroga kariem šajā laikā nav atrastas.

Senajos laikos parādījās zobeni, kā arī sāka izmantot zirgus, lai ātrāk pārvietos kaujas laikā. Tuvajos Austrumos tika izgudroti arī kaujas rati, kas ātri izplatījās arī Eiropā. Viduslaikos tika ieviestas bruņas. Karadarbība stipri izmainījās 14. gadsimtā, kad tika izgudrots šaujampulveris un karos sāka izmantot šaujamieročus.

20. gadsimta sākumā sāka izmantot bruņutehniku, īpaši tankus. Pirmā pasaules kara laikā sāka izmantot lidmašīnas. Otrajā pasaules kara laikā tika izmantoti pirmie kodolieročiAmerikas Savienotās Valstis nometa atombumbas uz Japānas pilsētā Hirosimu un Nagasaki.

Kara ētika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienās karš tiek uzskatīts par nevēlamu, morāli nepieņemamu darbību. No otras puses skatoties, daudzi uzskata, ka bruņošanās ir nepieciešama kaut vai tāpēc, lai kara gadījumā varētu aizstāvēt valsti vai citas vērtības. Politisku kustību, kas nosoda karu un cīnās pret to sākšanos, sauc par pacifismu. Viens no slavenākajiem pacifistiem pasaulē ir Mohandass Karamčands Gandijs.

Kara ētika ļauj pamiera laikā pretinieka pusei apbedīt kaujas laukā kritušos.

Kara cēloņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bieži kara cēloni ir visai grūti konstatēt. Tie var būt teritoriāli, reliģiski, ekonomiski vai ideoloģiski strīdi. Parasti kara leģitimitātei kāda no pusēm izvēlas kādu iemeslu. Pusi, kura izraisa karu, mēdz dēvēt par agresoru, tomēr arī agresora definēšana bieži sagādā grūtības.

Lielākie kari pēc mirušo skaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]