Ērģeles

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Ērģeles (grieķu: όργανον) ir pneimatisks taustiņinstruments, kas sastāv no daudzām dažāda izmēra stabulēm, pneimatiskās sistēmas un vadības pults ar roku klaviatūrām (manuāļiem) un kāju klaviatūru (pedāļa). Manuāļu skaits ērģelēs mēdz būt no 1 līdz 7. Vienāda tembra, bet dažāda augstuma stabules, veido ērģeļu reģistru. Reģistrus kombinējot, tiek radīts orķestrim līdzīgs skanējums.[1]

Rietumu mūzikā ērģeles ir relatīvi sens instruments. Tās tiek datētas ar trešo gadsimtu pirms mūsu ēras, kad grieķu zinātnieks Ktezībijs no Aleksandrijas esot izgudrojis hidrauliskās ērģeles, kurām gan nebija taustiņu. Ērģeļu spēle kopš 7. gadsimta plaši ieviesās baznīcās liturģijā. Sākotnēji ērģeles bija laicīgās muzicēšanas instruments. 10. — 11. gadsimtā ērģeles sāka izmantot kulta vajadzībām. Baznīcās un katedrālēs tika uzstādītas lielās ērģēles, kas tika darbinātas ar gaisa plēšām. 10. — 11. gadsimtā sākās ērģeļu konstrukcijas pilnveidošana: parādījās klaviatūra, alvas stabules (agrāk lietoto vara stabuļu vietā). 14. gadsimtā izplatījās pedālis — klaviatūra spēlei ar kājām viszemāko skaņu iegūšanai. Tika pilnveidota arī roku klaviatūra. Jau 16. gadsimtā ērģeles ieguva mūsdienīgu izskatu un konstrukciju. Tām bija 5 klaviatūras, katras klaviatūras diapozons sniedzās līdz 5 oktāvām. Bez tam instrumenta tembrālo iespēju bagātināšanai tika uzstādīti speiāli reģistru pārslēdzēji, ērģeles varēja imitēt ne tikai atsevišķu instrumenu (flautas, obojas) tembrus, bet arī veselas orķestra grupas

Latvijā ērģeles būvētas no 14. gadsimta. No Latvijas ērģelēm pazīstamas ir Rīgas Doma ērģeles, kā arī Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles ērģeles, kas ar apmēram 7000 stabulēm, 4 manuāļiem un 131 reģistru ir lielākās nepārbūvētās ērģeles pasaulē.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Mūzikas leksikons, Ludvigs Kārkliņš, "Rīga", 1990. gads, 58.lpp