Termīti

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par kukaiņiem. Par metalurģisku maisījumu skatīt rakstu termīts (metalurģijā).
Termīti
Termitoidae
Formosas pazemes termīti (Coptotermes formosanus)
Formosas pazemes termīti (Coptotermes formosanus)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Posmkāji (Arthropoda)
Apakštips Seškāji (Hexapoda)
Klase Kukaiņi (Insecta)
Apakšklase Spārneņi (Pterygota)
Infraklase Jaunspārņi (Neoptera)
Virskārta Prusakveidīgie (Dictyoptera)
Kārta Prusaki (Blattaria)
Virsdzimta Termīti (Termitoidae)
Sinonīmi
  • Isoptera

Termīti (Termitoidae) ir sociālu kukaiņu grupa, kas vēl nesenā pagātnē tika sistematizēta kā termītu kārta (Isoptera), bet mūsdienās saskaņā ar jaunākajiem atklājumiem tā tiek sistematizēta prusaku kārtā (Blattaria) kā termītu virsdzimta.[1] Termītiem izšķir 4000 sugas, no kurām apmēram 2800 ir aprakstītas un klasificētas 7 dzimtās.

Termītus Austrālijā sauc par baltajām skudrām, lai gan ar skudrām termītiem ir attāla radniecība. Līdzīgi kā skudrām, daļai bišu un lapsenēm termītiem ir sīki izstrādātas sociālās struktūras. Dažādi darbi ir sadalīti starp atšķirīgiem indivīdiem, kuri ir speciāli pielāgoti noteiktām darbībām.[2] Termīti pamatā barojas ar mirušu augu daļām, visbiežāk ar kokšķiedru, nokritušām lapām un augsni. Apmēram 10% no 4000 sugām tiek uzskatīti par kaitēkļiem, kas rada nopietnus bojājumus ēku konstrukcijām, labības krātuvēm un mežu audzēm.

Lielākā daļa termītu sugu mājo tropu un subtropu reģionos. Šiem kukaiņiem ir milzīga ekoloģiskā loma, pārstrādājot mirušo koku un augu daļas.

Sociālā struktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reproduktīvie termīti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Termītu karaliene ar palielinātu vēdera dobumu
Termītu pāris pēc pirmās pārošanās nomet spārnus

Mātīti, kas ir izlidojusi, sapārojusies un kas dēj olas, sauc par termītu karalieni. Un tēviņu, kas ir izlidojis, sapārojies un uzturas karalienes tuvumā, sauc par termītu karali. Ilgu laiku valdīja uzskats, ka vienu saimi vada monogāms pāris. Tomēr pēdējo gadu ģenētiskie pētījumi pierādījuši, ka šī hipotēze ir maldīga. Diezgan bieži termītu kolonijā dzīvo vairāki reproduktīvie pāri.

Pirmajai karalienei ir ļoti augsta olu dējības kapacitāte. Ir sugas, kas spēj milzīgos apmēros palielināt vēdera dobumu. Katrā ādas maiņas laikā mātītei nāk klāt vēl viens "olu dēšanas komplekts". Attīstīta karaliene spēj izdēt 2000 olas dienā. Vēdera dobums ir tik liels, ka kopējais ķermeņa garums palielinās vairākas reizes, tādējādi karalienes spēja kustēties ir apgrūtināta. Tai ir nepieciešami darba termīti, kas to apkalpo. Karalis pēc pirmās sapārošanās arī nedaudz paaugas lielāks. Visu mūžu tas pārojas tikai ar savu karalieni. Tā ir termītu lielākā atšķirība no skudrām. Skudru tēviņš sapārojas ar mātīti tikai vienu reizi un drīz pēc pārošanās mirst, bet mātīte noglabā vīrišķās gametas un spēj dēt apaugļotas olas visu mūžu pēc vienas pārošanās.

Spārnotie termīti jeb reproduktīvie termīti ir vienīgie, kuriem ir labi attīstītas acis. Lai gan dažu sugu darba termītiem un kareivjiem arī ir daļēji attīstītas acis. Termīts, kurš, augot un attīstoties par spārnotu termītu, nenobeidz pilnu metamorfozi, kļūst par darba termītu un par "rezerves" reproduktīvo termītu. Šāds līdz galam neattīstījies termīts nepieciešamības gadījumā spēj pabeigt pilnu metamorfozi un aizvietot, piemēram, mirušo karalieni. Dažām sugām, mirstot pirmajai karalienei, attīstās vairākas jaunas karalienes vienlaicīgi.

Reģionos, kuros ir izteikta sausā sezona, spārnoto termītu spiets pamet ligzdu drīz pēc tam, kad iesākas lietus sezona. Citos reģionos spieta izlidošana var notikt visu gadu, bet citos pavasarī un rudenī. Termīti ir samērā slikti lidotāji, parasti tie ļaujas vējam. Drīz pēc nosēšanās piemērotā vietā termīti zaudē spārnus. Nonākuši uz zemes, tie sapārojas un sāk būvēt jaunu ligzdu vai nu mitrā kokā, vai zemē.

Darba termīti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Darba termīts grauž koku

Darba termīti veic visus saimes izdzīvošanai nepieciešamos darbus: sagādā barību, noglabā barību, rūpējas par jauno termītu paaudzi un ligzdas būvniecību. Turklāt darba termīti specializējas uz kādu konkrētu darbu veikšanu. Saimē tā ir visdaudzskaitlīgākā termītu grupa. Tā ir atbildīga arī par barības pārstrādāšanu un celulozes sagremošanu, un pārējo saimes termītu pabarošanu. Tas tiek paveikts divos veidos. Visām termītu dzimtām, izņemot termītu dzimtu (Termitidae), zarnu traktā atrodas flagellu protisti, kas palīdz sagremot celulozi. Toties termītu dzimtas sugas, kas sastāda 60% no visiem termītiem, flagellas ir zaudējušas, un celulozes sagremošanu daļēji veic prokarioti. Turklāt paša termītu zarnu trakts izdala celulozes fermentus, kas sašķeļ celulozi. Lai gan nav zināms, vai termīti spētu sagremot celulozi, ja tiem nebūtu simbioze ar zarnu trakta vienšūņu organismiem, vai arī mikroorganismi termītiem ir vajadzīgi, lai ražotu fermentu.[3] Darba termīti baro pārējos termītus ar substanci, kas veidojas pēc augu vai koka sagremošanas. Barības nodošana notiek vai nu no mutes vai anālās atveres. Šo procesu, kad viens saimes loceklis baro otru, sauc pat trofallaksi, tas ir svarīgākais process kolonijas izdzīvošanā.

Termītu kareivji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Termītu kareivis ar palielinātu žokli un galvu

Termītu kareivjiem ir gan anatomiska, gan uzvedības specifikācija. Tie ir spēcīgi un bruņoti. Kareivju galvenais uzdevums ir aizsargāt ligzdu pret skudru iebrukumiem. Kareivju proporcijas un izmērs ir dažāds gan vienas kolonijas saimē, gan starp dažādām sugām. Daudziem kareivjiem žokļi ir tik ļoti palielināti, ka tie nespēj paši vairs paēst. Līdz ar to darba termīti tos baro. Termītu dzimtas deguntermītu apakšdzimtas (Nasutitermitinae) kareivjiem ir ragam līdzīgs snīpis, caur kuru tie izdala indīgu šķidrumu. Toties pazemes termītu dzimtas kareivjiem uz pieres atrodas vienkārši atvērumi, caur kuriem izdalās indīgais aizsardzības šķidrums. Daudzas sugas vienu no otras var atšķirt tikai pēc kareivju izskata un tam piemītošām īpašībām. Sausā koka termītu dzimtas (Kalotermitidae) karavjiem galvas var būt tik lielas, ka ar tām var nobloķēt ligzdas šaurās ejas. Termītu kareivji parasti ir akli, bet dažās dzimtās, īpaši mitrā koka termītu dzimtas (Termopsidae) sugu kareivjiem, kas attīstās no reproduktīvo termītu "līnijas", var būt daļēji attīstītas acis.

Parasti ejā viens aiz otra nostājas vairāki kareivji. Ja pirmais kareivis krīt, tad nākošais turpina cīņu. Gadījumos, kad ejā veidojas paplašinājums, kas ir lielāks nekā kareivja galva, termīti organizējas līnijās un grupās ap iebrucēju, to kožot vai apšļācot ar indīgu šķidrumu. Šie kareivji burtiskā nozīmē sevi ziedo ligzdas drošībai un cīnās līdz nāvei, jo darba termīti steidzas salabot eju, un kareivji vairs nespēj atgriezties ligzdā. Vēl viena pašuzupurēšanās forma, kas sastopama starp termītiem, piemīt Dienvidaustrumāzijas sugai Globitermes sulphureus. Šīs sugas kareivji sevi ziedo, izdalot biezu, dzeltenu šķidrumu, kas, kontaktējoties ar gaisu, kļūst ļoti lipīgs. Skudras vai kādi citi kukaiņi, kas cenšas ieņemt ligzdu, vienkārši ielīmējas šķidrumā.[4][5]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Termīti pamatā tiek grupēti pēc tā, ar ko tie barojas. Galvenās grupas ir pazemes termīti, kas barojas ar augsni, termīti, kas barojas ar sausu koku vai mitru koku, vai zāli. Cilvēku sabiedrībai kaitīgākie termīti ir tie, kas barojas ar augsni un sausu koku. Šie termīti pamatā ir tie, kas sagrauj ēkas un konstrukcijas. Visi termīti barojas ar celulozi. Tā ir bagāts enerģijas avots, ko var novērot, piemēram, sadedzinot koku. Tomēr celulozi ir grūti sagremot. Termīti ir atkarīgi no dažādiem mikroorganismiem savā zarnu traktā, lai varētu sagremot un izmantot celulozi. Mikroorganismi nodrošina termītus ar nepieciešamajiem fermentiem. Augstāk attīstītie termīti, īpaši sugas no termītu dzimtas (Termitidae), spēj nepieciešamos fermentus radīt paši. Tomēr arī šie termīti ir atkarīgi no dažādām baktērijām savā zarnu traktā. Termītu zarnu baktērijas ir tuvu radniecīgas kokēdājprusaku zarnu baktērijām, kas liecina, ka termīti ir cēlušies no prusakiem. Dažas termītu sugas barojas ar Termitomyces ģints sēnēm, apkopjot un uzturot savu sēņu "dārziņu".[6][7]

Termītu ligzda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Termītu ligzda kokā

Darba termīti uzbūvē un uztur kārtībā ligzdu, kurā mitinās visa termītu saime. Tā ir samērā izturīga konstrukcija, kas tiek veidota no augsnes, dubļiem, sakošļāta koka, celulozes, siekalām un izkārnījumiem. Ligzda pilda vairākas funkcijas. Tā nodrošina termītus ar drošu patvērumu, ligzdā termīti uzkrāj ūdeni, izmantojot kontrolētu kondensātu. Ligzdas dziļumā ir speciālas "bērnu istabas", kurās tiek glabātas olas un nimfas. Dažām sugām ligzdā ir ierīkots sēņu dārziņš. Sēnes tiek audzētas uz ligzdā sanestām trūdvielām. Konstrukcija ir ļoti funkcionāla, ligzdā ir tuneļi, kas atbild par skābekļa un ogļskābēs gāzes kontroli, kondicionēšanas tuneļi, kā arī ejas, kur pašiem pārvietoties. Visbiežāk ligzdas tiek būvētas zem zemes, kāda liela koka stumbrā, kas var būt gan kritis koks, gan augošs koks. Dažas sugas ligzdas būvē virs zemes, tad tās atgādina kalnus. Augstākās šāda veida ligzdas sasniedz apmēram 6 metrus.[8] Ēku īpašniekiem jāuzmanās pamest uz zemes kādu koka konstrukciju. Tās ātri var kļūt par termītu jauno māju. Ja pamestā koka detaļa atrodas tuvu ēkai, tad termīti var pārcelties uz ēku un sagraut koka konstrukcijas.

Termītu ligzdas virszemes būve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Katedrāles tipa termītu virszemes būve

Termītu virszemes ligzdas atgādina kalnus un būves. Tās sarunu valodā bieži sauc par "termītu kalniem" vai "termītu mājām". Tropu savannā virszemes ligzdas var būt ļoti lielas. Lielākās var sasniegt 9 metru augstumu.[9] Šādas augstas termītu ligzdas var novērot Āfrikā, bet arī citās savannās tās ir sastopamas. Visbiežāk ligzdas ir 2 -3 metrus augstas. To forma atgādina amorfu katedrāli vai konusu. Virszemes ligzdas parasti tiek būvētas krūmājos, skrajā mežā vai garā zālē. Neskatoties uz amorfo formu, dažādu sugu termītu saimes var atšķirt pēc to ligzdas izskata.

Ligzdām reizēm ir ļoti māksliniecisks vai dabīgu akmeni atgādinošs izskats. Piemēram kompasa termītiem (Amitermes meridionalis) ligzda izskatās kā ķīlis ar garu asi, kas orientēta ziemeļu-dienvidu virzienā. Šī īpatnība ir devusi vārdu šiem termītiem - kompasa termīti. Ligzdas forma ir cieši saistīta ar ligzdas termoregulāciju. Ķīļa smailais gals ir orientēts uz dienvidiem pret sauli, bet platākā mala vienmēr atrodas ēnā. Tādējādi šie termīti spēj atrasties virs zemes visu dienu, kamēr citas sugas slēpjas dziļi pazemē. Kompasa termīti spēj dzīvot sausākās vietās, salīdzinot ar citām sugām, kurām lietus sezonā dēļ vietas izvēles draud noslīkšana.[10] Virszemes gaisa tuneļi nodrošina gaisa apmaiņu un cirkulāciju ligzdā zem zemes. Lai kontrolētu gaisa apmaiņu, tuneļu konstrukcijas var būt samērā sarežģītas. Termīti iegulda lielu enerģiju un pūles, lai savā ligzdā izveidotu noteiktu temperatūras līmeni, kas diennakts laikā svārstās pavisam nedaudz (plus vai mīnus 1 °C). Tas ir nozīmīgi gan jaunās paaudzes attīstībai, gan sēņu dārziņu uzturēšanai.

Dažos Austrālijas vai Āfrikas savannas reģionos ainavā izteikti dominē termītu virszemes būvju silueti. Piemēram, Zambijā savannā ir tāds reģions, kurā uz 1 hektāru var redzēt apmēram 100 vienu metru platas termītu ligzdas un starp tām ir viena ligzda, kas ir 25 metrus plata. Šis apgabals ir redzams pat satelītuzņēmumos no kosmosa.[11]

Termītu ligzdas Austrālijā

Transporta ejas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Termīti ir vāji un viegli ievainojami kukaiņi. Turklāt, lai izdzīvotu, tiem jābūt mitriem. Tos viegli pieveic skudras un citi plēsīgie kukaiņi. Lai pasargātos un noslēptos no iespējamiem ienaidniekiem, termīti veido transporta ejas līdz nolūkotai barības resursu vietai. Eja, lai būtu citiem nemanāma, tiek piepildīta, izmantojot fekālijas, zāles stiebrus, siekalas un augsni. Šādā veidā piepildītas ejas reizēm var stiepties vairāku metru garumā. Piemēram, no koka saknēm līdz augšai, kur atrodas nokaltušie koka zari. Termīti ļoti uzmana savus transporta tuneļus, tos rūpīgi kopjot un pielabojot ikvienu plaisu. Pazemes termītiem jebkura plaisa tunelī ir briesmu signāls par iespējamu iebrukumu.

Termīti un cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koka konstrukciju bojājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Termītu bojātas koka konstrukcijas

Tā kā daudzas termītu sugas barojas ar kokšķiedru, tās var nodarīt nopietnus bojājumus ēku koka konstrukcijām. Termītu ieradums slēpties rezultējas ar to, ka cilvēks tos bieži pamana tikai tad, kad konstrukcija jau ir spēcīgi bojāta. Ja termīti ir ienākuši ēkā, tie neaprobežojas tikai ar koka ēšanu. Tie ēd arī papīru, drēbes, paklājus un citus materiālus, kas satur celulozi. Turklāt cilvēku pēdējo gadu mobilitāte ir veicinājusi arī termītu mobilitāti. Termīti kopā ar cilvēkiem pārceļo no kontinenta uz kontinentu. Turklāt jaunajās vietās to darbība var būt daudz postošāka, jo jaunajā vidē trūkst tiem dabīgo ienaidnieku. Daudzās valstīs termītus uzskata par kaitēkļiem.

Paņēmieni termītu ierobežošanai:

  • Koka konstrukcijas, kas atrodas saskarsmē ar zemi, tiek norobežotas, izolētas no grunts. Tiek izmantoti materiāli, kurus termīti neēd, piemēram, betons, metāls, plastika, ķieģeļu mūris un citi. Tomēr termīti spēj šķērsot arī šādas sienas un konstrukcijas, izmantojot transporta ejas. Termīti samērā viegli iziet cauri mīkstiem plastikas materiāliem, dažiem metāliem, piemēram, svinam. Mūsdienās ēkas pamatā būvē no konstrukcijām, izmantojot materiālus, kas ir termītu droši.
  • Pirms dažiem gadu desmitiem (no 1970. gadiem) sāka izmantot grunts piesātināšanu ar indi vai veidot barjeras no indīgas plastikas. Šo paņēmienu drīkst lietot tikai, lai pasargātu jau esošās konstrukcijas, kurām trūkst efektīgu konstruktīvo barjeru pret termītiem.
  • Koka piesūcināšana ar indīgiem šķidrumiem.
  • Koka konstrukcijām cenšas izmantot tādu koka veidu, kuru termīti pamatā negrauž, piemēram, Syncarpia glomulifera, tīkkoku (Tectona grandis), balto cipresi (Callitris glaucophylla) vai kādu sekvojas (Sequoioideae) sugas koku. Tomēr jārēķinās, ka pasaulē nav koka, kuru termīti neēstu. Iepriekš minēto koku sugu zāģmateriāli parasti termītus neinteresē, bet reizēm baļķī kāds laukums tām šķiet pieņemams, un tiek izēsts caurums.

Termīti cilvēku pārtikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daudzās kultūrās pārtikā izmanto termītus, īpaši spārnotos termītus. Tie ir augstvērtīgs olbaltumvielu un tauku barības avots. Tie labi sagremojas, un ceptiem termītiem piemīt riekstu garša. Sākoties lietus sezonai, tos ir ļoti viegli salasīt. Termītus pārtikā izmanto Rietumāfrikā, Centrālāfrikā un Āfrikas dienvidos. Termīti spieto un sēžas uz tīkliem, kuri novietoti zem iedegtām elektriskajām spuldzēm. Termīti nomet spārnus, kurus nopurina vējā. Termītus ber uz karstas pannas un viegli apcep, lai kļūst nedaudz kraukšķīgi. Cepšanai taukvielas netiek izmantotas, jo paši termīti satur daudz tauku. Termītus ēd arī Indonēzijā.

Termītu ekoloģiskā nozīme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Termītiem ir svarīga ekoloģiskā loma daudzos procesos, piemēram, barības vielu apritē un kvalitatīvas augsnes veidošanā, un tie ir ļoti svarīgs barības resurs daudziem dzīvniekiem. Kā arī termīti, sacaurumojot koka stumbrus, rada daudziem radījumiem dzīves telpu. Dažas sugas ir pilnīgi atkarīgas no termītu izveidotajām alām koku stumbros. Lielākās termītu ligzdu virszemes būves kļūst par dzīves telpu dažādiem augiem un dzīvniekiem. Īpaši nozīmīgi tas ir Āfrikas savannā, kad, iestājoties lietus sezonai, termītu būve dod patvērumu no plūdiem mazākiem dzīvniekiem. Termītu būvēs slēpjas skorpioni, ķirzakas, čūskas, mazie zīdītāji un putni. Toties cauruļzobis (Orycteropus afer) termītu kalnā izveido savas ejas un iekārto migu, kuru reizēm pārņem hiēnas un mangusti.

Tā kā termīti pārtiek no mirušām lapām un koku daļām, tie attīra savannu, tādējādi samazinot Āfrikas ugunsgrēku izplešanās draudus. Salīdzinoši Āfrikas savannas ugunsgrēki vienmēr ir mazāk postoši nekā Austrālijas un ASV ugunsgrēki.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Order Blattodea (angliski). bugguide.net. Atjaunināts: 2011-12-01.
  2. Kā kukaiņus atšķirt
  3. Hidden cellulases in termites: revision of an old hypothesis
  4. Piper, Ross (2007), Extraordinary Animals: An Encyclopedia of Curious and Unusual Animals, Greenwood Press.
  5. C. Bordereau, A. Robert, V. Van Tuyen & A. Peppuy (1997). "Suicidal defensive behavior by frontal gland dehiscence in Globitermes sulphureus Haviland soldiers (Isoptera)". Insectes Sociaux 44 (3): 289–297. doi:10.1007/s000400050049
  6. The evolution of fungus-growing termites and their mutualistic fungal symbionts
  7. Fungus-farming insects: Multiple origins and diverse evolutionary histories
  8. Termītu saime un mājoklis
  9. Creepy Crawlies
  10. David Attenborough, Life in the Undergrowth, Episode 5 Supersocieties, 37 mins and 15 secs ff.
  11. ^ Google Earth, at lat -14.6565° long 25.8337°. The smaller termite mounds are the light patches; the larger ones are clumps of bushes with lighter patches of bare earth. Retrieved 19 November 2007.
  12. Serritermes, Serritermitinae
  13. Dampwood termites
  14. Rhinotermitidae Termite Family
  15. Kalotermitidae Drywood & Dampwood Termites
  16. Hodotermitidae

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]