Škoda 24Tr Irisbus
Škoda 24Tr Irisbus | |
---|---|
Trolejbuss Škoda 24Tr Irisbus Čehijas pilsētā Teplicē. | |
Pamatinformācija | |
Ražotājs | Irisbus (Iveco Bus) Škoda Transportation |
Rūpnīca | Francija, Annonay Čehija, Plzeņa |
Ražots | 2003 — 2014. |
Modifikācijas | 24Tr, 24TrBT |
Tehniskā informācija | |
Garums | 11,99 m |
Platums | 2,5 m |
Augstums | 3,5 m |
Pašmasa | 11,5 t |
Grīdas tips | zemā |
Druvju skaits | 3 |
Dzinējs | Škoda 7ML 3550 K/4 Citelis 1B: Škoda 20ML 3550 K/4 |
Dzinēja jauda | 210 kW (282 hp) + 100 kW (134 hp) (papildus dīzeļģenerātors APU Kirsch 100 DIPME) |
Maks. ātrums | 65 km/h |
Sēdvietu skaits | 30 |
Stāvvietu skaits | 69 |
Pasažieri kopā | 99 |
Pilsētas, kurās izmanto | |
Izmanto | Čehija: Jihlava, Mariānske Lāzņe, Pardubice, Plzeņa, Teplice, Zlīna — Otrokovice Latvija: Rīga Rumānija: Timišoara Slovākija: Prešova Uzbekistāna: Urgenča |
Škoda 24Tr Irisbus (Rietumeiropā pazīstams kā Irisbus Škoda 24Tr) ir zemās grīdas trolejbusu modelis, kuru kopš 2003. gada ražo Čehijas rūpnīca "Škoda Electric" (piegādā elektroiekārtas) sadarbībā ar firmu "Irisbus" (veic trolejbusa korpusa ražošanu). Iekārtu uzstādīšanu un trolejbusa komplektēšanu veic Plzeņas rūpnīcā "Škoda" (rūpnīcu Ostravā pie Ohržas slēdza 2004. gadā).
Ražošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc samērā veiksmīgiem mēģinājumiem apvienot autobusu ar trolejbusu (Karosa ŠM 11/Škoda T 11, Karosa B831/Škoda 17Tr un Škoda 21Ab/Škoda 21Tr), čehi veica ceturto mēģinājumu un radīja trolejbusu Škoda 24Tr. Trolejbuss Škoda 24Tr ir bāzēts uz autobusa Irisbus Citybus 12M bāzes un tā modernizētās versijas Citelis 12M.
Trolejbusam Škoda 24Tr ir divasu nesošā virsbūve. Trolejbusam ir zemā grīda, tikai aizmugurējās daļas sēdekļi atrodas uz paaugstinājuma. Pateicoties pneimatiskā gaisa spilvena īpašībām (spēja pazemināt gaisa spiedienu trolejbusa labajā pusē) piebraucot pie pieturas trolejbuss spēj pazemināties līdz ietves līmenim. Trolejbusa labajā pusē atrodas trīs durvis ar dubultajām "stop" pogām, kuras atveras pēc pasažieru pieprasījuma.
Elektroiekārtas, balstītas uz IGBT tranzistora bāzes, tiek izvietotas speciālos konteineros uz jumta. Paralēli parastajam trolejbusu modelim tiek ražoti arī trolejbusi, kas aprīkoti ar dīzeļģeneratoru. Tas ļauj trolejbusiem braukt bez kontaktstieņiem, to dažkārt izmanto, kad trolejbusam ir jānovirzās no maršruta, bet nereti izmanto arī tāpat braucot pa regulāru maršrutu, kā piemēram, Rīgā, 9. un 27. trolejbusu maršrutā.
Pirmais trolejbuss tika būvēts uz autobusa Citybus bāzes (jumts balstīts uz CNG bāzes). Sakarā ar šāda veida autobusu ražošanas pārtraukšanu un aizstāšanu ar modernāku autobusu Citelis, arī trolejbusu virsbūve tika bāzēta uz Citelis bāzes (šādus trolejbusus sāka ražot 2005. gadā), bet nosaukums Citelis palika nemainīgs.
Škoda 24TrBT
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2006. gadā sāka ražot jaunu šī trolejbusa versiju — Škoda 24TrBT. Šāds trolejbuss (Nr. 507) tika piegādāts Čehijas pilsētai Pilzenei un sāka pārvadāt pasažierus 2006. gada 10. decembrī. No trolejbusa Škoda 24Tr trolejbuss Škoda 24TrBT atšķiras ar nedaudz atšķirīgām elektroiekārtām un citām komponentēm. Šādu trolejbusu ražošana vēl joprojām turpinās.
Tehniskie parametri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Garums: 11,99 m
- Platums: 2,5 m
- Augstums: 3,5 m
- Tukša transportlīdzekļa svars: 11,5 t (bez dīzeļģeneratora)
- Pasažieru ietilpība: 99 cilvēki
- Sēdvietu skaits: 30
- Stāvvietu skaits: 69
- Dzinēja jauda: 210 kW
- Papildus var uzstādīt dīzeļģeneratoru Kirsch APU 100 DIPME
- Jauda: 100 kW
- Svars: 850 kg
- Maksimālais ātrums: 65 km/h
Prototips
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Trolejbusa Škoda 24Tr prototips tika prezentēts 2003. gada 25. martā pie Škoda Electric rūpnīcas Plzeņā. Pēc tam sekoja daudz testa braucienu, arī ar pasažieriem pa Plzeņas trolejbusu maršrutiem (līdz 2004. gada aprīlim). Tad trolejbuss tika testēts citviet Čehijā, kā arī Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā. Tā paša gada rudenī šis trolejbuss tika piegādāts Čehijas pilsētai Marianske Lazne, jo tā sāka atjaunot savu trolejbusu parku. Trolejbuss saņēma reģistrācijas numuru 51 un sāka pastāvīgi pārvadāt pasažierus.
Trolejbusu piegādes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Trolejbusus Škoda 24Tr Irisbus ražo kopš 2003. gada.
Pilsēta | Modelis | Piegādes gadi | Daudzums | Trolejbusu numuri | Piezīmes |
---|---|---|---|---|---|
Jihlava | 24Tr | 2005 — 2007 | 6 trolejbusi | 62 — 67 | |
Mariánské Lázně | 24Tr | 2004 — 2006 | 7 trolejbusi | 51 — 57 | |
Pardubice | 24Tr | 2006 — 2007 | 6 trolejbusi | 317 — 322 | |
Plzene | no 2004. gada | kopā 23 trolejbusi | |||
24Tr | 2004 — 2007 | 15 trolejbusi | 497—512 | Nr. 507 ir trolejbuss Škoda 24TrBT | |
24TrBT | no 2006. gada | 8 trolejbusi | 507, 513 — 519 | ||
Teplice | no 2006. gada | kopā 7 trolejbusi | |||
24Tr | 2006 — 2007 | 4 trolejbusi | 165 — 168 | ||
24TrBT | no 2009. gada | 3 trolejbusi | 169 — 171 | ||
Zlin — Otrokovice | 24Tr | 2004 — 2006, 2013 | 16 trolejbusi | 201 — 216 |
Pilsēta | Modelis | Piegādes gadi | Daudzums | Trolejbusu numuri | Piezīmes |
---|---|---|---|---|---|
Rīga [1] | 24Tr | 2007 — 2009 | 150 trolejbusi | skatīt šeit | 60 — bez dīzeļģeneratora pārējie — ar dīzeļģeneratoru |
Pilsēta | Modelis | Piegādes gadi | Daudzums | Trolejbusu numuri | Piezīmes |
---|---|---|---|---|---|
Timišoara | 24Tr | 2008. gads | 50 trolejbusi | 3001 — 3050 |
Pilsēta | Modelis | Piegādes gadi | Daudzums | Trolejbusu numuri | Piezīmes |
---|---|---|---|---|---|
Prešova | 24Tr | 2006 — 2008 | 7 trolejbusi | 701 — 706, 711, 712 | Nr. 704 ir trolejbuss Škoda 25Tr |
Pilsēta | Modelis | Piegādes gadi | Daudzums | Trolejbusu numuri | Piezīmes |
---|---|---|---|---|---|
Urgenča | 24Tr | 2013 | 9 trolejbusi | 010–018 |
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Škoda 24Tr Irisbus |
Piezīmes un atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «ŠKODA ELECTRIC wins one of the biggest trolleybus contracts in Europe». web.archive.org. 2010-07-21. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-07-21. Skatīts: 2020-01-29.
Šis ar trolejbusiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|