Plzeņa

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Plzeņa
Pilsen
—  pilsēta  —
Skyline of Plzeņa
Plzeņa
Red pog.png
Plzeņa
Koordinātas: 49°44′51″N 13°22′39″E / 49.74750°N 13.37750°E / 49.74750; 13.37750Koordinātas: 49°44′51″N 13°22′39″E / 49.74750°N 13.37750°E / 49.74750; 13.37750
Valsts Karogs: Čehija Čehija
Apgababals Plzeņas apgabals
Pirmo reizi minēta 976. gadā
Dibināta 1295.gads
Platība
 - Kopējā 137,65 km²
Augstums vjl 310 m
Iedzīvotāji (2011. gads)
 - kopā 172 932
 - blīvums 1,256/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Pasta indeksi 301 00- 326 00
Mājaslapa: info.plzen-city.cz

Plzeņa (Plzeň), saukta arī Pilzene, ir pilsēta Čehijas rietumos. Ceturtā lielākā pilsēta Čehijā pēc iedzīvotāju skaita un Plzeņas apgabala centrs. Atrodas 90 kilometru attālumā no Čehijas galvaspilsētas Prāgas. Slavena ar pilzen alus ražošanu Pilsner Urquell un Gambrinus, bet vēsturiski kā Austroungārijas, vēlāk Čehoslovākijas, slavenākā zīmola - Škoda rašanās vieta. Arī mūsdienās viena no ekonomiski attīstītākajām Čehijas pilsētām. 2010. gada septembrī kopā ar Mons pilsētu Beļģijā kļuva par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2015.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Plzeņa rakstos pirmoreiz minētā 976. gadā kā kaujas vieta starp Bohēmijas kņazu Boļeslavu II un Svētās Romas impērijas imperatoru Otonu II. Pilsētas tiesības 1295. gadā Plzeņai piešķīra karalis Vāclavs II. Pilsēta ātri auga, jo atradās uz tirdzniecības ceļa uz Nirnbergu un Rēgensburgu. XIV gadsimtā tā bija trešā lielākā Bohēmijas pilsēta (aiz Prāgas un Kutna Horas).

Husītu karu laikā Plzeņa bija katoļu pusē. Husītu ģenerālis Prokops Lielais trīsreiz neveiksmīgi aplenca pilsētu. 1468. gadā Plzeņā tika iespiesta pirmā grāmata Bohēmijā.

1599. un 1600. gadā pilsēta bija imperatora Rūdolfa II rezidence. Trīsdesmitgadu kara laikā 1618. gadā Plzeņu ieņēma Ernsta fon Mansfelda karaspēks un noturēja to līdz 1621. gadam. 1633. gadā Albrehts fon Vallenšteins izvēlējās Plzeņu par savu ziemas rezidenci, bet zviedri 1637. un 1648. gadā neveiksmīgi mēģināja to ieņemt.

1899. gadā Emīls Škoda Plzeņā nopirka nelielu rūpnīcu un attīstīja ieroču ražošanu. Laika gaitā Škodas rūpnīcas izveidojās par vienām no lielākajām Eiropā.

2.pasaules kara laikā Plzeņu no nacistu okupācijas atbrīvoja ASV karaspēks, tomēr dažas dienas vēlāk amerikāņi savu karaspēku atvilka ļaujot ienākt PSRS karaspēkam. Pamatojoties uz Beneša dekrētiem, pilsētas vācu iedzīvotāji tika padzīti.

1953. gadā Plzeņā notika nemieri, kurus izsauca naudas reforma. Notika ielu cīņas starp Škodas rūpnīcas strādniekiem un policiju, kuru atbalstīja tanki.

Plzeņā dzimuši cilvēki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]