Žozē Ramušs-Orta
| Žozē Ramušs-Orta | |
| José Ramos-Horta | |
|
|
|
| Amatā 2008. gada 17. aprīlis — ... |
|
| Premjerministrs | Šanana Gušmau |
|---|---|
| Priekštecis | Fernandu de Araužu (v. i.) |
| Pēctecis | ... |
|
|
|
| Amatā 2007. gada 20. maijs — 2008. gada 13. februāris |
|
| Premjerministrs | Estanislau da Silva, Šanana Gušmau |
| Priekštecis | Šanana Gušmau |
| Pēctecis | Visente Guterešs (p.i.) |
|
|
|
| Amatā 2006. gada 26. jūnijs — 2007. gada 19. maijs |
|
| Prezidents | Šanana Gušmau |
| Priekštecis | Mari Alkatiri |
| Pēctecis | Estanislau da Silva |
|
|
|
| Dzimšanas dati | 1949. gada 26. decembris Dili, Portugāles Timora (tagad |
| Tautība | metiss (Mestiço) |
| Politiskā partija | bezpartijiskais |
| Augstskola | Hāgas Starptautisko tiesību akadēmija, Antiohas universitāte, Kolumbijas universitāte |
| Reliģija | katolisms |
Žozē Ramušs-Orta (portugāļu: José Ramos-Horta; dzimis 1949. gada 26. decembrī) ir Austrumtimoras politiķis un pašreizējais un otrais pēc neatkarības iegūšanas no Indonēzijas 2002. gadā valsts prezidents.
Žozē Ramušs-Orta ir viens no Neatkarīgās Austrumtimoras Revolūcionārās frontes (Frente Revolucionária de Timor-Leste Independente vai FReTiLIn) dibinātājiem un līderiem. Fronte cinījās par natkarību vispirms no Portugāles, vēlāk no Indonēzijas, bet mūsdienās ir valdošā partija Austrumtimorā. No 1975. līdz 1999. gadam, kad valsti okupēja Indonēzija, Žozē Ramušs-Orta bija FReTiLIn runasvīrs. Kaut arī cieši sadarbojies ar Fronti, kopš 1988. gada viņš nav tās biedrs.
1996. gadā viņš kopā ar katoļu bīskapu Karlušu Belu ieguva Nobela Miera prēmiju par Austrumtimoras konflikta risināšanu miermīlīgā ceļā.
Pēc neatkarības iegūšanas 2002. gadā, Ramušs-Orta kļuva par valsts pirmo ārlietu ministru. Viņš veica ārlietu ministra pienākumus līdz 2006. gada Austrumtimoras krīzei, kad sākās konflikts starp dažādām Austrumtimoras bruņoto spēku frakcijām un valstī tika ievests ārvalstu (Austrālijas, Malaizijas, Jaunzēlandes, Portugāles un ANO) karaspēks.
2006. gada 26 jūnijā Austrumtimoras prezidents Šanana Gušmau iecēla Ramušu-Ortu par premjerministru demisionējošā Mari Alkatiri vietā. 2007. gadā Žozē Ramušs - Orta kļuva par prezidentu, uzvarot vēlēšanās.
2008. gada 11. februārī Žozē Ramušs-Orta tika nopietni ievainots atentāta mēģinājumā, ko veica dumpīgas armijas daļas (neveiksmīgi tika mēģināts nogalināt arī premjeru). Žozē Ramušs-Orta tika nogādāts slimnīcā Darvinā, Austrālijā un valstī atgriezās 2008. gada 17. aprīlī.
| Priekštecis: Paguošas konference Džozefs Rotblats |
Nobela Miera prēmija 1996. gads kopā ar Karlušu Belu |
Pēctecis: Starptautiskā kustība kājnieku mīnu aizliegšanai Džodija Viljamsa |