Kims Tedžuns

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kims Tedžuns
김대중
Kims Tedžuns

Amatā
1998. gada 25. februāris — 2003. gada 25. februāris
Priekštecis Kims Jensams
Pēctecis Ro Muhjens

Dzimšanas dati 1926. gada 3. decembris
Hauido, toreiz Karogs: Japāna Japāna, tagad Čollanamdo, Karogs: Dienvidkoreja Korejas Republika
Miršanas dati 2009. gada 18. augustā (82 gadu vecumā)
Valsts karogs: Dienvidkoreja Seula, Korejas Republika
Tautība korejietis
Politiskā partija Tūkstošgades demokrātiskā partija
Reliģija katolisms

Kims Tedžuns (korejiešu: 김대중; dzimis 1925. gada 3. decembrī, miris 2009. gada 18. augustā) bija Dienvidkorejas politiķis. No 1998. līdz 2003. gadam bija Dienvidkorejas prezidents. 2000. gada Nobela Miera prēmijas laureāts.[1]

Darbojās politikā no 1950. gadiem. Viņa atbalstītāji lielākoties bija no Korejas dienvidrietumu Čollado reģiona. Bija opozīcijas līderis pret valdošo autoritāro varu. 1973. gadā Dienvidkorejas Nacionālā izlūkdienesta aģenti viņu nolaupīja no viesnīcas Tokijā un laimīgas sagadīšanās (iespējams, ka arī ASV spiediena) dēļ netika nogalināts. Kims atgriezās Dienvidkorejā, kur viņam aizliedza darboties politikā. 1976. gadā viņu arestēja par piedalīšanos pret valdību vērsta manifesta proklamēšanā. Viņam piesprieda 5 gadus cietumā, kas 1978. gadā tika aizstāts ar mājas arestu. Amnesty International Kimu atzina par sirdsapziņas cietumnieku.

1980. gadā notika sacelšanās Kvandžu pilsētā pret valstī valdošo militāro režīmu. Kims tika apsūdzēts par sazvērestību un viņam piespriesda nāves sodu. Tā kā Kims bija katoļticīgais, par viņu iestājās Romas pāvests Jānis Pāvils II, kas nosūtīja Dienvidkorejas prezidentam vēstuli, lūdzot izrādīt žēlastību pret notiesāto.[2] Nāves sods tika aizstāts ar 20 gadiem cietumā, bet vēlāk - ar trimdu ASV.

1985. gadā Kims atgriezās Dienvidkorejā, 1987. gadā piedalījās prezidenta vēlēšanās, bet zaudēja konservatīvo kandidātam Ro Deu. 1992. gadā otrreiz neveiksmīgi piedalījās vēlēšanās, bet zaudēja Kimam Jonsanam. 1997. gadā, Āzijas finansiālās krīzes laikā, Kims tika ievēlēts par astoto Dienvidkorejas prezidentu. Kima valdības galvenie uzdevumi un darbība saistījās ar finanšu krīzes seku pārvarēšanas jautājumiem.

Kims Tedžuns iestājās par miermīlīgu dialogu ar Ziemeļkoreju un 2000. gadā tikās ar tās vadītāju Kimu Čeniru. Par ieguldījumu demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanā Dienvidkorejā, īpaši par miera veicināšanu un attiecību uzlabošanu ar Ziemeļkoreju, Kims Tedžuns 2000. gadā saņēma Nobela Miera prēmiju. Vēlāk gan izrādījies, ka tikšanās ar Kimu Čeniru tika panākta, atbrīvojot agrāk sagūstītus Ziemeļkorejas spiegus, kā arī samaksājot Ziemeļkorejai ap 200 miljonu dolāru, un nekāda reāla politikas maiņa Ziemeļkorejā nenotika.[3]

2003. gada prezidenta vēlēšanās Kims nepiedalījās. Par prezidentu ievēlēja Kima partijas biedru Ro Muhjonu. Kims Tedžuns nomira 2009. gada 18. augustā no pneimonijas izraisītas daudzu orgānu mazspējas.[4]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Kims Tedžuns


Apbalvojumi
Priekštecis:
"Ārsti bez robežām"
Nobela Miera prēmija
2000
Pēctecis:
Kofi Annans
ANO