Mohameds El Barādeī

Vikipēdijas lapa
Mohameds El Barādeī
محمد البرادعي
Ēģiptes viceprezidents
(pagaidu amatā)
Amatā
2013. gada 14. jūlijs — 2013. gada 14. augusts
Prezidents Adli Mansurs (pagaidu amatā)
Priekštecis Mahmoud Mekki
Pēctecis amats vakants, vēlāk likvidēts
Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektors
Amatā
1997. gada 1. decembris — 2009. gada 30. novembris
Priekštecis Hanss Blikss
Pēctecis Jukija Amano

Dzimšanas dati 1942. gada 17. jūnijā
Valsts karogs: Ēģipte Kaira, Ēģipte
Politiskā partija Konstitūcijas partija
Dzīvesbiedrs(-e) Aida El-Kachef
Bērni 2
Augstskola Kairas Universitāte
Ženēvas Starptautisko attiecību institūts
Ņujorkas Universitātes Tiesību skola
Reliģija sunnītu islāms

Mohameds El Barādeī (محمد البرادعي, Muḥammad al Barādaʿī; dzimis 1942. gada 17. jūnijā) ir ēģiptiešu tiesību zinātnieks un diplomāts. 2013. gadā no 14. jūlija līdz 14. augustam bijis Ēģiptes viceprezidenta vietas izpildītājs.

Bijis ANO Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektors no 1997. gada līdz 2009. gadam. 2005. gadā kopā ar Starptautiskās Atomenerģijas aģentūru saņēmis Nobela miera prēmiju.[1]

Izglītība un karjeras sākums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Kairā. 1962. gadā Kairas Universitātē pabeidzis bakalaura studijas tiesību zinībās. Pēc tam ieguvis starptautisko tiesību maģistra grādu Ženēvas Starptautisko attiecību institūtā. 1974. gadā ieguvis juridisko zinātņu doktora grādu Ņujorkas Universitātes Tiesību skolā.

1964. gadā El Barādeī uzsāka diplomāta karjeru Ēģiptes Ārlietu ministrijā, strādāja Ēģiptes pastāvīgajā pārstāvniecībā ANO. No 1974. līdz 1978. gadam bija ārlietu ministra asistents. 1980. gadā sāka strādāt ANO Apmācību un pētījumu institūtā.

Darbs Starptautiskajā Atomenerģijas aģentūrā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1984. gada El Barādeī strādāja Starptautiskajā Atomenerģijas aģentūrā, sākumā par juriskonsultu (1984—1993), pēc tam par ģenerāldirektora asistentu ārējo sakaru jomā (1993—1997).

1997. gadā viņu ievēlēja par Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektoru. Amatā ievēlēts trīs termiņus pēc kārtas (arī 2001. un 2005. gadā). Trešais termiņš beidzās 2009. gadā. El Barādeī atteicās kandidēt uz ceturto termiņu.

2005. gadā El Barādeī kopā ar paša vadīto Starptautiskās Atomenerģijas aģentūru saņēma Nobela miera prēmiju. Savu prēmijas daļu El Barādeī ziedoja bērnu namu celtniecībai Kairā.

El Barādeī kritizējis ASV nostāju Irākā, kur iebrukums tika pamatots ar Irākas masu iznīcināšanas ieroču programmu. El Barādeī bija pārliecināts, ka Irāka nav atjaunojusi 1997. gadā slēgto kodolieroču programmu.[2] El Barādeī mudinājis neatkārtot šādu nostāju attiecībā uz Irānu un aicinājis izmantot problēmas risināšanai diplomātiskus līdzekļus un sankcijas.[3][4]

Darbība 2011. gada Ēģiptes revolūcijas laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2011. gada 27. janvārī El Barādeī atgriezās Ēģiptē, kur divas dienas iepriekš bija sākušies masu protesti pret prezidentu Hosnī Mubāraku un valdību, kas izvērtās par Ēģiptes revolūciju. El Barādeī paziņoja, ka viņš ir gatavs uzņemties pārejas valdības vadību, ja tāda būs tautas griba.[5] Starp Ēģiptes opozīcijas grupām jau kopš 2009. gada El Barādeī tika minēts kā viens no iespējamiem līderiem. Neilgi pēc revolūcijas sākuma, 2011. gada 10. martā, tika ziņots, ka El Barādeī kandidēs prezidenta vēlēšanās. Bet, kad laika gaitā atklājās, ka militārais režīms, kas ieguva varu pēc Hosnī Mubāraka gāšanas, neveicina demokrātijas nostiprināšanos, tad protestējot pret to, 2012. gada 14. janvārī El Barādeī atsauca savu kandidatūru.[6]

2012. gada 28. aprīlī El Barādeī nodibināja Konstitūcijas partiju. 24. novembrī šī partija kopā ar citām sekulārām partijām izveidoja Nacionālo Glābšanas fronti, koalīciju pret Musulmaņu brālības atbalstīto un demokrātiski ievēlēto prezidentu Muhammadu Mursī. Musulmaņu brālības ietekme pastiprinājās, Mursī atteicās veidot koalīcijas valdību. 2013. gadā 3. jūlijā valstī notika militārais apvērsums un Mursī tika gāzts. El Barādeī atbalstīja militāristu plānu, domājot, ka tādējādi būs iespējams īstenot politiskās pārmaiņas Ēģiptē. 14. jūlijā viņš kļuva par viceprezidentu (pagaidu amatā), atbildīgu par starptautiskajiem sakariem. Bet 14. augustā, kad Drošības spēki nežēlīgi apspieda pret Mursī gāšanu protestējošos musulmaņus, nogalinot simtiem iedzīvotāju, El Barādeī atteicās no viceprezidenta amata, protestējot pret militārā režīma metodēm.[7] Par šo lēmumu El Barādeī tika izvirzīta apsūdzība tiesā par "uzticības nodevību".[8] Pēc šiem notikumiem El Barādeī atstāja Ēģipti un atgriezās Eiropā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «The Nobel Peace Prize 2005». Nobel Foundation.
  2. «Iraq war wasn't justified, U.N. weapons experts say». CNN. 2004. gada 21. marts.
  3. Jon Boyle. «Iran seen to need 3–8 yrs to produce bomb». Reuters, 2007. gada 22. oktobris.
  4. Colum Lynch, Dafna Linzer. «U.N. Nuclear Agency Chief Urges Iran to Suspend Activities». The Washington Post, 2004. gada 2. novembris.
  5. Mark Memmott. «ElBaradei Back In Egypt; Says It's Time For A New Government». NPR, 2011. gada 27. janvāris.
  6. «ElBaradei, in Protest, Drops Bid for Egypt’s Presidency». The New York Times. 2012. gada 14. janvāris.
  7. «Egypt's VP Mohamed ElBaradei resigns in protest against crackdown». Los Angeles Times. 2013. gada 14. augusts.
  8. Lin Noueihed. «Egypt's ElBaradei faces court for 'betrayal of trust'». Reuters, 2013. gada 20. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 13. martā. Skatīts: 2013. gada 20. augusts. Arhivēts 2014. gada 13. martā, Wayback Machine vietnē.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apbalvojumi un sasniegumi
Priekštecis:
Vangari Mātai
Nobela miera prēmija
kopā ar Starptautisko Atomenerģijas aģentūru

2005
Pēctecis:
Muhammads Junuss
Grameen Bank