1857. gads
Vikipēdijas raksts
(Pāradresēts no 1857)
- Šis raksts ir par 1857. gadu. Par citām jēdziena 1857 nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Gadsimti: | 18. gadsimts · 19. gadsimts · 20. gadsimts |
| Dekādes: | |
| Gadi: | 1854 1855 1856 - 1857 - 1858 1859 1860 |
| 1857. gada citi notikumi: |
| 1857. gads citos kalendāros | |
| Gregora kalendārs | 1857 MDCCCLVII |
| Ab urbe condita | 2610 |
| Armēņu kalendārs | 1306 ԹՎ ՌՅԶ |
| Ķīniešu kalendārs | 4553 – 4554 丙辰 – 丁巳 |
| Etiopu kalendārs | 1849 – 1850 |
| Ebreju kalendārs | 5617 – 5618 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 1912 – 1913 |
| - Shaka Samvat | 1779 – 1780 |
| - Kali Juga | 4958 – 4959 |
| Irānas kalendārs | 1235 – 1236 |
| Islāma kalendārs | 1274 – 1275 |
| Japāņu kalendārs | nezināms |
1857. (MDCCCLVII) bija parastais gads, kas sākās ceturtdienā.
Satura rādītājs |
Notikumi [izmainīt šo sadaļu]
Janvāris [izmainīt šo sadaļu]
- 24. janvāris — dibinata Kolkatas universitāte.
Marts [izmainīt šo sadaļu]
- 3. marts — Francija un Apvienotā Karaliste formāli pieteica karu Ķīnai Otrajā Opija karā.
- 4. marts — ASV prezidenta amatā stājās Džeimss Bjūkenens, nomainot Frenklinu Pīrsu.
- 21. marts — zemestrīce Tokijā, Japānā, dzīvību zaudēja vairāk kā 100 000 cilvēku.
- 25. marts — patentēts fonogrāfs.
Oktobris [izmainīt šo sadaļu]
- 24. oktobris — Šefīldā, Anglijā tika dibināts pasaulē pirmais futbola klubs Sheffield F.C.
Novembris [izmainīt šo sadaļu]
- 15. novembris — saskaņā ar Rīgas pilsētas centra rekonstrukcijas plānu, tika uzsākta Rīgas mūra vaļņu norakšana.
Dzimuši [izmainīt šo sadaļu]
- 27. janvāris — Doroteja fon Līvena (Dorothea Fürstin von Lieven), Kristofa fon Līvena sieva, ietekmīga Eiropas diplomātisko aprindu vidutāja (dzimusi 1784.)
- 22. februāris:
- Roberts Beidens-Pauels (Robert Baden-Powell), anglis, skautu kustības dibinātājs (miris 1941.)
- Heinrihs Rudolfs Hercs (Heinrich Rudolf Hertz), vācu fiziķis (miris 1894.)
- 22. marts — Pols Dumērs (Paul Doumer), franču politiķis (miris 1932.)
- 5. aprīlis — Aleksandrs I (Александър I), Bulgārijas kņazs (miris 1893.)
- 2. jūnijs — Edvards Elgars (Edward Elgar), angļu komponists (miris 1934.)
- 11. jūnijs — Antonijs Grabovskis (Antoni Grabowski), poļu inženieris, esperanto entuziasts (miris 1921.)
- 5. septembris (pēc jaunā stila 17. septembris) — Konstantīns Ciolkovskis (Константин Эдуардович Циолковский), krievu zinātnieks, kosmonautikas popularizētājs (miris 1935.)
- 8. septembris — Georgs Mihaeliss (Georg Michaelis), Vācijas kanclers (miris 1936.)
- 12. septembris — Georgs Henriks Breitners (George Hendrik Breitner), nīderlandiešu gleznotājs un fotogrāfs (miris 1923.)
- 15. septembris — Viljams Tāfts (William Howard Taft), ASV 27. prezidents (miris 1930.)
- 26. novembris — Ferdinands de Sosīrs (Ferdinand de Saussure), Šveices lingvistiķis (miris 1913.)
- 28. novembris — Alfonso XII Burbons (Alfonso XII de Borbón), Spānijas karalis (miris 1885.)
- 3. decembris — Džozefs Konrads (Joseph Conrad), poļu izcelsmes britu rakstnieks (miris 1924.)
Miruši [izmainīt šo sadaļu]
- 2. maijs — Alfrēds de Misē (Alfred de Musset), franču rakstnieks (dzimis 1810.)
- 23. maijs — Ogistēns Košī (Augustin Louis Cauchy) franču matemātiķis (dzimis 1789.)
- 5. septembris — Ogists Konts (Auguste Comte), franču filozofs (dzimis 1798.)
- 26. novembris — Jozefs fon Eihendorfs (Joseph von Eichendorff), vācu rakstnieks (dzimis 1788.)
Kalendārs [izmainīt šo sadaļu]
 |
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
