2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
No augšas uz leju: degošais Pasaules tirdzniecības centrs, sabrukusī Pentagona sekcija, Reiss 175 ietriecas WTC 2 ēkā, ugunsdzēsējs lūdz palīdzību, tiek atrasts Reisa 93 dzinējs, Reiss 77 ietriecas Pentagona ēkā.

2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV ir 2001. gada 11. septembra rītā ASV austrumu daļā vairākās vietās vienlaicīgi sarīkots terora akts. Četras teroristu pašnāvnieku grupas (katrā no tām bija viens vai vairāki trenēti piloti), kopumā 19 teroristi nolaupīja četras pasažieru lidmašīnas un izmantoja tās kā ieroci pret civiliem un militāriem objektiem ASV, lidojumā taranējot šos objektus. Bojā gāja 2 976 cilvēki, no kuriem lielākā daļa bija civiliedzīvotāji: 246 lidmašīnu pasažieri un apkalpju locekļi, 2603 — PTC augstceltnēs, 125 — Pentagonā.

  • Divas no nolaupītajām lidmašīnām (aviokompānijas United Airlines reiss Nr. 175 un American Airlines reiss Nr. 11) ar aptuveni 18 minūšu intervālu ietriecās Pasaules Tirdzniecības centra "dvīņu torņos" Ņujorkā, kuri drīz pēc trieciena sabruka. Bojā gāja gandrīz 2 605 cilvēki, kas tobrīd atradās ēkās.
  • Trešā American Airlines reisa Nr. 77 lidmašīna ietriecās Pentagona ēkā Vašingtonā, izraisot vispārēju eksploziju un degšanu.
  • Pie Valsts departamenta ēkas Vašingtonā sprāga automašīnā ievietota bumba.
  • Ceturtā nolaupītā lidmašīna, aviokompānijas United Airlines reiss Nr. 93 tika mērķtiecīgi virzīta uz Balto Namu Vašingtonā, bet nokrita netālu no Šenksvilas pilsētiņas Pensilvānijas štatā. Ieskaitot 19 teroristus, šajā terora aktā bojā gāja 2973 cilvēki un 24 vēl joprojām tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem.

Vašingtonā tika evakuēts Baltais nams un citas valdības ēkas. Ņujorkā valdīja haoss: slēgti tilti un tuneļi, nedarbojas telefoni. ASV gaisa telpa tika pilnīgi slēgta lidojumiem. ASV bruņotajos spēkos pasludināta kaujas gatavība "Delta" (gatavība karam). Eventuālas agresijas atvairīšanai tika sagatavoti arī kodolspēki. ASV slēdza robežu ar Kanādu un Meksiku. NATO evakuēja galveno mītni Briselē. Izraēla evakuēja savas diplomātiskās pārstāvniecības ārvalstīs.

ASV valdība jau nākamajā dienā par šo terora aktu organizēšanu apsūdzēja bin Ladenu, uzskatot, ka, dzīvojot Afganistānā, viņš organizējis 11. septembra terora aktus, un viņa vadīto teroristu grupu "Al-Qaeda".

Virkne neskaidrību un pretrunu notikumu skaidrojumā ir radījušas plašas diskusijas un sazvērestības teorijas par šo tēmu.

Terora akta īstenotāji[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pasaules Tirdzniecības centrs Ņujorkā dažas minūtes pēc trieciena dienvidu tornim

Kopā terora aktā piedalījās 19 teroristi, no kuriem 15 bija Saūda Arābijas, 2 — Apvienoto Arābu Emirātu, 1 — Ēģiptes un 1 — Libānas pilsonis. 14. septembrī, izmantojot aviobiļešu reģistru, bija noskaidrotas jau 18 teroristu personas.

American Airlines reisa Nr. 11 lidmašīnu sagrāba:

  • Valids al-Šehri (Walid Al Shehri)
  • Vails al-Šeri, arī Valids Alšeri (Wail Alsheri aka Waleed Alsheri)
  • Muhameds Atā (Mohammad Atta)
  • Abduls Alomari (Aabdul Alomari)
  • Satams Sugami (Satam Sugami)

United Airlines reisa Nr. 175 lidmašīnu sagrāba:

  • Maurons Alšehi (Marawn Alshehhi)
  • Fajezs Ahmeds (Fayez Ahmed)
  • Muhalds Alšehri (Mohald Alshehri)
  • Hamza al_Hamdi (Hamza Al Ghamdi)
  • Ahmeds al-Hamdi (Ahmed Al Ghamdi)

United Airlines reisa Nr. 77 lidmašīnu sagrāba:

  • Ahmeds al-Haznavi (Ahmed Al Haznawi)
  • Ahmeds al-Nami (Ahmed Alnami)
  • Zijads Džarahs (Ziad Jarrah)
  • Saids Alhamdi (Saeed Alghamdi)

Galvenais organizētājs, iespējams, ir Hālids Šeihs Muhameds (Khalid Sheikh Mohammed) — arestēts Pakistānā 2003. gada 1. martā, ieslodzīts Gvantanamo cietumā. 2008. gada decembrī Halids Šeihs Muhameds paziņoja, ka vēlas atzīt savu vainu. Kopā ar viņu apsūdzēti un atrodas ieslodzījumā: jemenietis Ramzi bin Šibhs (Ramzi Binalshibh), kurš it kā bijis uzbrukumu koordinators, taču nav varējis iegūt ASV vīzu un akcijā nav piedalījies, Saūdu Arābijas iedzīvotājs Mustafa Ahmeds Havzavi, kurš bijis viens no diviem terora akta finansētājiem, un Halida Šeiha radinieks Ali Abdel Azizs Ali.[1]

ASV reakcija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pasaules Tirdzniecības centrs Ņujorkā pēc abu torņu sabrukšanas (tā saucamais Ground Zero)

ASV prezidents Džordžs Bušs paziņoja: "Mēs atradīsim tos, kas to izdarīja... Mēs viņiem liksim bēgt un sauksim pie atbildības..." 85% amerikāņu atbalstīja domu dot triecienu valstij, kas sniegtu teroristiem patvērumu. ASV Kongresa Pārstāvju palāta ar lielu balsu vairākumu atbalstīja Senāta rezolūciju, kas prezidentam piešķir pilnvaras "piemērot spēku, lai atrastu un sodītu terora aktu rīkotājus". Džordžs Bušs nevilcinājās mobilizēt 50 tūkstošus rezervistu, bet prezidenta reitings, kas pirms 11. septembra bija zem 50% robežas, divās nedēļās pacēlās līdz 90% atbalstītāju, sasniedzot rekordu ASV vēsturē.[2]

Pasaules reakcija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

NATO sabiedrotie aktivizēja alianses Statūtu 5. pantu.

No ASV nedraudzīgajiem spēkiem pirmie reaģēja kustība "Islāma džihāds", kuras pārstāvis paziņoja, ka uzbrukumi ir rezultāts ASV īstenotajai politikai Tuvajos Austrumos.

16. septembrī Persijas līča sadarbības padomes dalībvalstis — Bahreina, Kuveita, Omāna, Saūda Arābija un Apvienotie Arābu Emirāti, — paziņoja, ka ir gatavas aktīvi atbalstīt Vašingtonu cīņā pret terorismu.

2001. gada 5. septembrī, tikai pāris dienu pirms teroristu uzbrukumiem, kas satricināja pasauli, deputāti pieņēma rezolūciju, kurā ietverti vairāki ieteikumi par Eiropas Savienības lomu terorisma apkarošanā. Deputāti pieprasīja, lai Padome ievieš Eiropas aresta orderi, kas palīdzētu apkarot terorismu, un pieprasīja izstrādāt ES definīciju terora aktiem, kā arī noteikt vispārpieņemtas soda sankcijas par terorismu. Parlaments uzskatīja, ka oficiālās izdošanas procedūras būtu jāatceļ un dalībvalstīm būtu jāatzīst citu dalībvalstu lēmumi par teroristu pārkāpumiem. EP deputāti arī aicināja ES dalībvalstis pieņemt standarta kompensācijas pasākumus teroristu noziegumu upuriem. Uzreiz pēc 2001. gada 11. septembra Eiropas Komisija sakopoja spēkus terorisma apkarošanai. 2001. gada 1. oktobrī Eiropas Komisija ierosināja iesaldēt līdzekļus 27 privātpersonām un organizācijām, kuras turēja aizdomās par dalību uzbrukumu organizēšanā.

Filma par 11. septembri un papildus informācija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

2011. gada 11. septembrī sakarā ar terora aktu desmitgadi Latvijas Televīzijā tika demonstrēta franču režisoru filma par 11. septembra terora aktiem. Tā atklāj jaunu būtisku informāciju par šiem terora aktiem kā arī informācijas sagrozīšanas gadījumus. Daži fakti no filmas:

  • Sabruka ne tikai Pasaules Tirdzniecības Centra torņi, bet arī tā saucamais tornis Nr. 7. Tas sabruka simetriski, tā, it kā kāds būtu ieplānojis tā sabrukšanu.
  • Kādā brīdī, kad PTC torņos bija daudz ugunsdzēsēju, viņiem tika dota pavēle pamest torņus to sabrukšanas draudu dēļ. Tomēr viņi šo ziņu nesaņēma rāciju problēmu dēļ un gāja bojā. Kopā bezjēdzīgā nāvē gāja bojā 343 ugunsdzēsēji.
  • Pēc Pasaules Tirdzniecības Centra torņu sabrukšanas radās liels putekļu mākonis, kas sastāvēja no sīkām betona, stikla, azbesta, plastmasas, metālu un daudzu citu kaitīgu vielu daļiņām. Šādu putekļu ieelpošana daudziem cilvēkiem vēlāk izraisīja smagas sekas. Daudzi vēlāk nomira. Citiem neizdevās saņemt kompensāciju par veselības problēmām, kaut arī tā pienāktos.
  • Kaut arī šie putekļi bija ļoti kaitīgi, vairākas dienas Ņujorkas televīzijā tika ziņots, ka piesārņojums nepārsniedz normu un cilvēki var atgriezties mājās. Šie ziņojumi izraisīja daudzas papildu saindēšanās. Ziņot patiesību nebija izdevīgi, jo tas vairākām ASV apdrošināšanas kompānijām radītu miljardiem dolāru lielus zaudējumus.

Šie un citi notikumi izraisīja iedzīvotāju sašutumu, neticību varas iestādēm un sazvērestību teoriju atbalstīšanu.

Nozīme[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

ASV sabiedrībai "dvīņu torņi" bija viens no valsts simboliem un to sagraušana ievērojami mainīja amerikāņu skatījumu uz pasauli, iznīcinot līdzšinējos priekšstatus par šīs lielvaras varenību un neievainojamību. Pēc šī terora akta amerikāņi pat sāka simbolisku laika skaitīšanu: pirms un pēc 11. septembra. Lai finansētu "karu pret terorismu", ASV nodokļu maksātāji piekrituši ievērojami palielināt militāros izdevumus. Pentagona budžets 2000.gadā bija aptuveni 290 miljardi dolāru, bet pašlaik tas sasniedzis jau 440 miljardus dolāru (turklāt vēl papildus 120 miljardi tiek piešķirti militāro operāciju finansēšanai Irākā un Afganistānā). ASV amatpersonas informē, ka pasaulē kopš 11. septembra apcietināts vairāk nekā 4000 cilvēku, kas tiek turēti aizdomās par terorismu.[3]

Šie notikumi kalpoja par galveno pavērsiena punktu Rietumu pretterorisma politikas attīstībā un dažādu valstu un starptautisko organizāciju darbībā. Kopumā mainījās ASV ārpolitika: tā vēl vairāk tika realizēta no spēka pozīcijām. Turpmākajos gados pamatojoties uz terorisma apkarošanu, ASV vadītā koalīcija veica iebrukumu Afganistānā un Irākā pat bez ANO mandāta. Lidostās tika ieviestas papildu kontroles un ierobežojumi. Līdzīgi terora akti tika veikti arī Eiropā: 2004. gada 11. martā Madridē un 2005. gada 7. jūlijā Londonā. Pēc šiem terora aktiem attieksme pret musulmaņiem un imigrantiem ir kļuvusi neiecietīgāka ne tikai ASV, bet arī citās pasaules valstīs.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]