Antonīns Dvoržāks

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Antonīns Dvoržaks
Antonín Leopold Dvořák
Antonīns Dvoržaks
Antonīns Dvoržaks
Personīgā informācija
Dzimis 1841. gada 8. septembrī
Nelahozevesa (Nelahozeves), Austrijas impērija
(Melnīkas apriņķis, Karogs: Čehija Čehija)
Miris 1904. gada 1. maijā (62 gadi)
Prāga, Austroungārija
(Karogs: Čehija Čehija)
Tautība čehs
Profesionālā informācija
Stils romantisms

Antonīns Dvoržāks (čehu: Antonín Leopold Dvořák; dzimis 1841. gada 8. septembrī, miris 1904. gada 1. maijā) bija čehu komponists, romantisma pārstāvis.

Bedržiha Smetanas iesākto tradīciju turpinātājs, arī dažu žanru pamatlicējs - simfonija un instrumentālie koncerti. Daiļrade balstīta uz čehu tautas mūzikas iezīmēm gan melodijas, gan ritmikas ziņā (skočna, polka, furiante, sousedska). Savā darbā pievērsies dabas tēlojumam un čehu tautas vēsturei. Viņa mūzikas valoda ir ļoti saprotama, tieša. Uzskatāms par klasisko tradīciju turpinātāju. Viņa draugi bija Johanness Brāmss, Edvards Grīgs, Pēteris Čaikovskis.

Dzimis nelielā čehu ciematā netālu no Prāgas Nelagozevesā, kur tēvam piederēja krogs. Turpat pie kāda vijolnieka iemācījies spēlēt vijoli. Tālāk devies mācīties uz Zlonices pilsētu, kur mācījies klavieres, altu, teoriju, arī ērģeles. Vēlāk iestājies Prāgas ērģeļu skolā (tur orķestri vadīja Smetana), spēlējis Prāgas baznīcās un altu orķestrī. Rakstījis savus pirmos simfoniskos skaņdarbus un kameransambļus. 70. gados arī operas, pirmā no tām bija "Alfrēds". Vokāli instrumentālo skaņdarbu vidū izceļas "Stabat mater", kas saistīts ar trīs Dvoržāka bērnu zaudējumu. 80. gados - plaukuma periodā - sarakstītas četras simfonijas. Savu 4.simfoniju sāka apzīmēt kā Pirmo (tādēļ izveidojās dubultnumerācija). Turpinās darbs operas žanrā ("Viltīgais zemnieks", "Jakobīnis"), kā arī top "Husītu" uvertīra, koncerts vijolei ar orķestri, "Slāvu dejas". Šajā laikā Dvoržāks sāk nodarboties ar orķestra diriģēšanu un bieži ceļo. Pasaules slava pie Dvoržāka atnāk jau dzīves laikā. Viņam piedāvā strādāt par Ņujorkas konservatorijas direktoru un tur strādājot (1892-1895) viņa mūzikā ienāk jaunas vēsmas (indiāņu, nēģeru spiričuels) - Devītā simfonija "No Jaunās pasaules". 90.os sarakstītas vēl dažas operas. Pēdējā ir "Nāra" - spilgtākā opera no visām. Čehijā strādājis arī Prāgas konservatorijā par pedagogu. Bijis skolotājs nākamajai čehu komponistu paaudzei (Jozefs Suks, Oskars Nedbals un citi).

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]