Johanness Brāmss

Vikipēdijas raksts

Johanness Brāmss Johannes Brahms Johanness Brāmss, apm. 1853. gadā Personīgā informācija Dzimis 1833. gada 7. maijā Hamburgā Miris 1897. gada 3. aprīlī (63 gadi) Vīnē Dzīves vieta Hamburga, Vīne

Profesionālā informācija

Johanness Brāmss (vācu: Johannes Brahms, dzimis 1833. gada 7. maijā Hamburgā, miris 1897. gada 3. aprīlī Vīnē) bija vācu komponists.

Brāmss pieskaitāms pie pasaules nozīmīgākajiem simfoniķiem, kaut sarakstījis tikai 4 simfonijas. Savas daiļrades nozīmības, dziļuma un filozofiskās nozīmes ziņā pielīdzināms Baham un Bēthovenam.^{[nepieciešama atsauce]} Brāmss ir vācu filozofijas pārstāvis mūzikā, neprogrammātiskās mūzikas pārstāvis. Iztikas līdzekļu meklējumos koncertējis kā pianists un koncertmeistars, sadarbojies ar ungāru vijolnieku Edī Remenjī (ungāru mūzikas ietekme šīs sadarbības rezultātā). Šī sadarbība ilgst periodā, kamēr Brāmsa mūziku dzimtenē neatzīst. Atgriezies Vācijā, nododas diriģenta darbam, iestudējot arī Bēthovena simfonijas.

Satura rādītājs 1 Novatorismi 2 Tematika 3 Mūzikas valoda 4 Žanri 4.1 Simfoniskā mūzika 4.2 Instrumentālā kamermūzika 4.3 Kameransambļi 4.4 Vokāli simfoniskā mūzika 4.5 Vokālā mūzika

[izmainīt šo sadaļu] Novatorismi

• Pirmais rekviēms vācu valodā
• Izveido 2 žanrus klaviermūzikā – intermeco un kapričio
  • Intermeco ir pārsvarā ar jūtu pasaules atainojumu;
  • Kapričio parādās arī sadzīves elementi

Atgriežas koncertžanrā pie dubultekspozīcijas

[izmainīt šo sadaļu] Tematika

• Jūtu pasaule
• Sadzīve – vācu un ungāru tautu
• Nedaudz daba
• Humānisms, arī filosofiski
• Garīga satura atziņas

[izmainīt šo sadaļu] Mūzikas valoda

• Melodija vāciskā mentalitāte un ungāriskais. Tipiski romantiskās, dziesmveida tēmas. Bēthoveniskās signāltēmas. Lieto baroka laikmeta mūzikas valodas semantiku (zīmju, simbolu valodu);
• Harmonija Lista robežās (mažorminorsistēma), jauninājumu nav. Ungāriskajā sfērā līdzīgi kā Lists veido Vervunkoša stila harmoniju

[izmainīt šo sadaļu] Žanri

[izmainīt šo sadaļu] Simfoniskā mūzika

• 4 simfonijas
• Vijoļkoncerts Re
• 2 klavierkoncerti
• Dubultkoncerts vijolei un čellam

[izmainīt šo sadaļu] Instrumentālā kamermūzika

• Klaviermūzika

Intermeco un kapričio

Pazīstamākie : intermeco Mib, Sib, La, mib, la; Kapričio si, re, fa#

• 2 rapsodijas (turpina Lista aizsākto, bet necitē tautas mūziku) tautiskums jūtams intonācijās. Rapsodijas ir daudz apjomīgākas un viengabalainākas, tuvas sonātēm
• 3 klaviersonātes līdzvērtīgas simfonijas žanram (paralēles ar Bēthovenu).
• “Variācijas un fūga pa Hendeļa tēmu”
• ”Variācijas-studijas par Paganīni tēmu” (la min kaprise)
• ”Ungāru dejas” klavierēm četrrocīgi.

[izmainīt šo sadaļu] Kameransambļi

Līdzvērtīgi Brāmsa simfoniskajiem opusiem, dziļi pēc satura. Dažkārt īpatnēji salikumi, piem., klavieru trio – klavieres, vijole, mežrags.

[izmainīt šo sadaļu] Vokāli simfoniskā mūzika

• Vācu rekviēms

[izmainīt šo sadaļu] Vokālā mūzika

• Solodziesmas (~ 200)

Parāda gan vācisko, gan ungārisko. Raksta visā dzīves garumā. Vāciskā gaisotnē populārākās:

• ”Šūpļa dziesma”
• ”Veltīgā serenāde”
• ”Vientulība laukā”

Ungāriskās:

• Cikls ”Čigānu dziesmas” (8)
• Spilgtākā ”Čardašs”