Antons Austriņš

Antons Austriņš (1884-1934) bija latviešu rakstnieks.

Biogrāfija

Antons Austriņš dzimis 1884. g. 31.janvārī Vecpiebalgas Kakaišos zemnieku ģimenē. Pamatizglītību guvis Vecpiebalgas Upītes pagastskolā un Vecpiebalgas pamatskolā. Tālāk mācījies Rīgā skolotāju seminārā, kā arī Zemstes seminārā Pēterburgā.

1904. gadā sācis strādāt par skolotāju Ģipkā. Piektā gada revolūcijas laikā ticis ievainots 13. janvāra demonstrācijā Rīgā. Vairākus mēnešus pēc revolūcijas apspiešanas pavadījis cietumā. Līdz 1917. g. dzīvojis bez pases, bieži bijis spiests mainīt dzīvesvietu. 1919.g. padomju varas mēnešos strādāja Latvijas Izglītības tautas komisariātā. 1920. - 1923. g. strādāja laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", pēc tam pilnībā nodevies literāram darbam.

Miris Rīgā, apbedīts Meža kapos.

Bibliogrāfija

Dzejas

• "Vakardiena" (1907)
• "Mākoņu gaita" (1909)
• "Klusuma gaviles" (1921)
• "Saules grieži" (1923)
• "Sakasnis" (1923)
• "Dzīves burvība" (1925)
• "Vēriens" (1928)

Stāstu krājumi

• "Māras zemē" (1919)
• "Vērpetē" (1920)
• "Nopūtas vējā" (1920)
• "Puiškans" (1931)
• "Bez izkārtnes" (1934)

Tēlojumi

• "Saules grieži" (1923)
• "Aizsaule" (1933)

Romāns

• "Garā jūdze" (3 daļās, 1926-1935)