Aronas pagasts

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Aronas pagasts
Aronas pagasts LocMap.png
Aronas pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Centrs: Kusa
Platība: 149,7 km2
Iedzīvotāji (2010): 1551[1]
Blīvums: 10.4 iedz./km2
Izveidots: 1945. gadā

Aronas pagasts ir viena no Madonas novada administratīvajām teritorijām tā vidienē. Robežojas ar sava novada Madonas pilsētu un Sarkaņu, Lazdonas, Bērzaunes, Vestienas, Jumurdas un Liezēres pagastiem, kā arī Cesvaines novada Cesvaines pagastu. Lielākās apdzīvotās vietas ir Kusa (pagasta centrs), Lautere, Zelgauska, Līdēre, Oļi.

No Aronas pagasta nāk tādi ievērojami cilvēki, kā: Jūlijs Dievkociņš (rakstnieks), Alfejs Bromults (gleznotājs), Ēvalds Mercs (aktieris), Jānis Silītis (rakstnieks), Pēteris Sarķis (fabulists) un Pēteris Dreimanis (vēsturnieks).

Daba[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasts atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē. Reljefs paugurains, augstākie kalni ir Nesaules kalns (284,2 m) un Ķelēnu kalns (283,4 m). Pagasta platība ir 14 974 ha, no tiem meži — 7011 ha, lauksaimniecības zeme 6085 ha. Cauri pagastam tek Ogre (izteka — Lielais Līdēres ezers, ieteka — Daugava), Arona (izteka — Puksteņu purvi, ietek Aiviekstē), Ogrīte, Jole (izteka — Oļu dīķi, ieteka — Aronas upe pie "Sateku" mājām), Sūla, Dzirnavupīte, Briedaine, Viešupe un Kapupīte (izteka — Sarkaņu pagastā no Rāvijas purviem, ieteka — Aronas upē pie Pīlīšu fermas). Pagastā atrodas Lielais Līdēris, Lauteres ezers, Sasēris, Madonas ezers, Naglas ezers un Lipēnu ezers.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aronas pagasta teritorija 1940. gadā. Mūsdienu administratīvās robežas dotas ar violetu krāsu

Pirmās ziņas par teritorijas apdzīvotību ir no 13. gadsimta sākuma. Tagadējā Aronas pagastā dzīvojuši latgaļi. 1211. g. līgumā minēta Jersikas Negestes (Nīgastes) pils. Mājas ar šādu nosaukumu vēl šodien ir Aronas pagastā, šajās mājās gadsimta sākumā bija pagastnams.

1905. g. darbojās Grazdonas (Grostonas), Līdēres, Kusas, Oļu un Lubejas rīcības komitejas, Grostonas pagastā soda ekspedīcija nodedzināja divas zemnieku mājas, Latvijas Brīvības cīņu laikā Kusas pagastā darbojās partizāni Veckalniņa vadībā.

1935. g. tagadējā Aronas pagasta teritorija atradās piecos pagastos - Kusas, Lubejas, Oļu, Viesienas un Grostonas. Pagastu kopplatība bija ap 20 000 ha un tajos dzīvoja 3920 iedzīvotāju.

Padomju varas gados tika izveidoti 11 kolhozi (1949), kurus apvienojot, 1952. gadā Izveidoja kolhozu "Vidzeme", 1965. gadā — kolhozu "Arona". Savukārt, apvienojot tos, 1977. gadā izveidoja padomju saimniecību "Vestiena". Kusā darbojās Madonas specializētās meliorācijas celtniecības pārvaldes iecirknis ar darbnīcām[2] — organizācija "PMK-19"

1945. gadā Madonas apriņķa Grostonas pagastā izveidoja Aronas ciema padomi. Madonas rajona Aronas ciemam 1951. gadā pievienoja likvidēto Grostonas ciemu, 1954. gadā — likvidēto Jaunlazdonas ciemu. 1973. gadā pievienoja likvidēto Kusas ciemu, bet daļu teritorijas pievienoja Bērzaunes un Mārcienas ciemiem. 1977. gadā Aronas ciemam pievienoja daļu Bērzaunes ciema un daļu likvidētā Viesienas ciema, bet daļu ciema teritorijas pievienoja Bērzaunes un Lazdonas ciemiem. 1979. gadā Aronas ciemam pievienoja daļu Sarkaņu ciema, bet daļu Aronas ciema teritorijas pievienoja Liezēres ciemam.[3] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Aronas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Madonas novadā.

Muižas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tagadējā Aronas pagasta teritorijā bijušas Lauteres (Lauternsee; minēta 1570. g.), Lodes (Lodenhof; 17. gs. beigās), Zelgauskas (Selgowksy; 17. gs. beigās), Vestienas (Fehsen; 1762. g.), Oļu (Ohlenhof; 1797. g.), Kusas (Kussen), Līdēres (Lüdern) muižas, Kalvu un Jaunlazdonas pusmuižas.

Lodes muiža[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viena no muižām tagadējā pagasta teritorijā. Muiža, kura vēlāk tika atdalīta no Kusas, rakstos minēta 17. gs. beigās. Tajā atradās krogs, un muiža kalpoja kā revolucionāru tikšanās vieta. 1905. gadā revolucionāri iebruka muižā, 1906. gadā Lodes muižā janvāra un februāra mēnešos tikusi uzņemta soda ekspedīcija, kuras uzdevums bija notvert revolucionārus. Tālākais saimnieks bijis Aleksandrs Purviņš, kas muižu ieguvis maiņas ceļā no sava brāļa Pētera Purviņa, apmaiņā pret "Īzandu" mājām. Savas saimniecības brāļi ieguva par dalību Latvijas brīvības cīņās.

Kusas muiža[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Muižas lielskungs 1905. gada revolūcijas laikā muižā neesot uzturējies. Vairākas reizes pie ēkām esot bijis izkārts sarkanais karogs. Muižā tikuši pulcināti soda ekspedīcijas zaldāti, lai izrēķinātos ar revolucionāriem.

Muižas ēku beidzamā saimniece bija Anna Vērzemniece. No 1923. gada muižas ēkā ir skola.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  2. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. A/S Preses nams, Rīga, 2001-2002 ISBN 9984-00-412-0
  3. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9