Ērgļu pagasts

Ērgļu pagasts
Ģerbonis
Novads:	Ērgļu novads
Centrs:	Ērgļi
Platība:	131,4 km2
Iedzīvotāji (2010):	2 543
Blīvums:	19.4 iedz./km2
Mājaslapa:	ergli.lv

Ērgļu pagasts ir viena no Ērgļu novada administratīvajām teritorijām Ogres upes abos krastos. Robežojas ar sava novada Jumurdas un Sausnējas pagastiem, Ogres novada Mazozolu pagastu, Vecpiebalgas novada Kaives pagastu un Madonas novada Vestienas pagastu. Kopš 2007. gada Ērgļu, Jumurdas un Sausnējas pagasti apvienojušies Ērgļu novadā. Pagasta platība ir 13138,5 ha, no tiem 50,9% aizņem meži. Pagasta teritorijā atrodas Pulgosnis, Vecmuižas ezers un Laišķēnu ezers. Pagasta teritoriju šķērso Ogre, Valuola, Meltne, Narūža, Piparupīte.

Vēsture

Senāko laiku vēsture

Pirms Livonijas krusta kariem Ērgļu pils piederēja pie Jersikas karaļvalsts Negestes pilsnovada, netālu no robežas ar Kokneses valsti. Ogres upes labajā krastā Ērgļos bijusi viena no galvenajām letgaļu pilīm. 1211. gadā krustnešu varā nonākusī Jersikas valsts ziemeļu daļa tika sadalīta starp Zobenbrāļu ordeni un Rīgas bīskapu. Sākumā Negestes pilsnovads (latīņu: castrum Negeste) tika ordenim , bet 1213. gadā piešķirta bīskapam un līdz Livonijas konfederācijas sabrukumam kā Bērzaunes pilsnovada daļa ietilpa Rīgas arhibīskapijas sastāvā.

Ērgļu nosaukums ir cēlies no vācu valodas vārda erle - "alkšņi".^{[nepieciešama atsauce]} Ērgļu vārds pirmo reizi minēts 1334.gadā, kad vācu bruņinieks Tīzenhauzens kļuva par Ērgļu pils īpašnieku. Livonijas karam (1558—1583) beidzoties, sākās Polijas-Lietuvas kundzības laiks. Poļu karalis Ērgļus piešķīra poļu virsniekam Albertam Dembinskim, tādējādi Ērgļi nonāca poļu varā un kļuva par stārastiju. Ērgļu stārastija sastāvēja no Ērgļu pils un apkārtējām muižām līdz 1598. gadā poļu karalis Ērgļus atdeva atpakaļ to īpašniekiem Tīzenhauzeniem.

Ērgļi 19.gs V. Stefenhāgens

Poļu - zviedru kara laikā (1600—1629) Tīzenhauzeni cīnījās zviedru pusē, tāpēc zviedru karalis 1630. gadā viņiem īpašumā piešķīra Ērgļus, Jumurdu un Sausnēju. Lielā Ziemeļu kara (1700—1721) rezultātā Vidzeme nokļuva Krievijas pakļautībā. 1722. gadā Tīzenhauzeni savu muižu ieķīlāja landrātam Fridriham fon Bergam, kurš 1734. gadā to arī nopirka. 1782. gadā par Ērgļu muižas īpašnieku kļuva Tranzeju dzimta, kuras pārstāvji Ērgļus atstāja 1920. gadā, kad Latvijas agrārreformas rezultātā tiem atsavināja Ērgļu muižu. 1826. gadā zemnieku saimēm sāka piešķirt uzvārdus un ap šo laiku izveidojās tagadējā Ērgļu pagasta robežas, kurās ietilpa Ērgļu pils, Ērgļu mācītājmuižas un Katrīnas muižas pagasti.

Pirmo skolu Ērgļos atvēra 1731. gadā mācītājmuižas ratnīcā. 1736. gadā ēku pārbūvēja par skolu. 1816. gadā tā kļuva par draudzes skolu. Ērgļu apkārtnē darbojās arī Katrīnas, Ērgļu pagastskola, 1871. gadā nodibināta Ērgļu pareizticīgo draudzes skola. Pirmo baznīcu Ērgļos 1355.gadā reizē ar koka pili uzbūvēja Engelbrehts fon Tīzenhauzens. 1905. gada revolūcijas notikumu iespaidā Ērgļos notika demonstrācija, tika nodedzināta Ērgļu pils un Katrīnas muiža.

Otrais pasaules karš

1944. gadā 14. septembrī Sarkanā armija sāka tā saucamo Rīgas atbrīvošanas operāciju. Padomju pusē cīnījās 130. latviešu strēlnieku korpuss, bet vācu pusē 19. ieroču SS grenadieru divīzija, kas sastāvēja latviešu leģionāriem. 1944. gadā 19. augustā 3. triecienarmija palīdzot 5. tanku korpusam pārrāva vācu armijas pozīcijas. Uzbrukumā piedalījās tanku vienības, kuras forsēja Ogres upi un ieņēma Ērgļus. Ērgļu dzelzsceļa stacijā sagrāba vairākus dzelzsceļa sastāvus. Sarkanās armijas uzbrukums cieta neveiksmi tāpēc, ka uzbrukuma laikā kājnieku daļas stipri atpalika no tankiem, bet kaimiņos esošās armijas daļas bija aizņemtas ar vācu karaspēka pretuzbrukumu atvairīšanu. Tas palīdzēja vācu armijai pārgrupēt spēkus, doties pretuzbrukumā un atspiest padomju karaspēku no Ērgļiem, iesaistot uzbrukumā papildspēkus un aviāciju. 1944. gada 29. augustā padomju karaspēks pārgāja vācu aizsardzības līniju Ērgļi - Pļaviņas un sāka apbruņošanās darbus, lai turpinātu uzbrukumu Rīgai. Ar to beidzās 2. Pasaules kara cīņas Ērgļu pagasta teritorijā, kuru laikā ciemats tika pilnībā nopostīts.

Pēckara periods

Pēc 2. pasaules kara Ērgļu apdzīvotā vieta tika uzcelta no jauna. No 1949. gada līdz 1959. gadam Ērgļi bija Ērgļu rajona centrs. Administrativā centra statuss deva resursus attīstībai un izaugsmei - tika uzcelta administratīvā ēka un kultūras nams. Uzbūvēja labiekārtotas daudzdzīvokļu ēkas, skolas un atvēra Ērgļu slimnīcu. 1959. gadā Ērgļi tika iekļauti Madonas rajonā. Ērgļos darbojās Ērgļu pienotava, kokzāģētava un sadzīves pakalpojumu kombināts.

1935. gadā Ērgļu pagasta platība bija 185,1 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Ērgļu un Katrīnas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1950. gadā Ērgļiem piešķīra strādnieku ciemata statusu. 1957. gadā Ērgļu ciemu pievienoja ērgļu pilsētciematam, izveidojot tā lauku teritoriju. 1962. gadā Ērgļu lauku teritorijai pievienoja Jumurdas ciemu, 1964. gadā - Katrīnas ciemu. 1973. gadā Jumurdas ciemu izveidoja no jauna, atdalot no Ērgļu lauku teritorijas. 1990. gadā Ērgļi zaudēja pilsētciemata statusu un kopā ar lauku teritoriju tika reorganizēti par Ērgļu pagastu. 2007. gadā Ērgļu pagasts kopā ar Jumurdas un Sausnējas pagastiem izveidoja Ērgļu novadu.

Kultūrvēsturiskā vide

No Ērgļiem ir cēlušies daudzi Latvijas kultūrā ievērojami cilvēki - rakstnieks un latviešu literatūras klasiķis Rūdolfs Blaumanis, komponisti - brāļi Jurjāni, aktieris Pēteris Liepiņš.

Braki

3 km no Ērgļiem atrodas Rūdolfa Blaumaņa dzimtās mājas Braki, kur 1959.gada 10.maijā tika iekārtots rakstnieka memoriālais muzejs. Rūdolfs Blaumanis Brakos ir sarakstījis lielāko daļu no saviem darbiem. Mūsdienās Braku sētā ir apskatāms 8 ēku komplekss, bet kopējā muzeja teritorija ir vairāk kā 40 ha un tajā ir iekārtotas pastaigu takas - "Vanagu", "Simtsoļu" utt.

Menģeļi

3 km no Ērgļiem, Pulgošņa ezera krastā atrodas komponistu Jurjānu memoriālais muzejs Menģeļi - mājas, kurās 19. gs. sākumā saimniekoja Jurjānu dzimta. Šeit dzimuši četri brāļi Jurjāni — Pēteris (1851—1900), Andrejs (1856—1922), Juris (1861—1940), Pāvuls (1866—1948), kuri kļuva par latviešu mūzikas kultūras pamatlicējiem. 20. gadsimta. 70. gados Meņģeļu mājās sāka veidot muzeju, kas oficiāli tika atklāts 1978. gadā. Muzeja dzīvojamā mājā pagājušā gadsimta 90. gados iekārtota ekspozīcija Brāļi Jurjāni — latviešu mūzikas kultūras pamatlicēji.

Menģeļu muzeja teritorijā katru gadu notiek Latvijas koru saiets. 2006. gada vasaras saulgriežos Menģeļu muzejā Jāņu svinēšanu rīkoja Raimonds Pauls.

Sporta aktivitātes

Ziemas sporta veidi

Ērgļi izsenis ir bijis Latvijas ziemas sporta veidu centrs. Padomju varas gados ziemas sezonas laikā papildus kursēja īpašs slēpotāju vilciens Ērgļi - Rīga, "Sniedziņš". Patlaban katru gadu notiek Latvijas Jaunatnes ziemas olimpiāde, kas parasti pulcē vairāk kā tūkstoti dalībnieku. Līdz 2008. gada pavasarim Ērgļos darbojas vairākas slēpošanas trases - Briežu kalns, Pārsteigumkalns, taču sniega trūkuma dēļ, tās abas bankrotē. 14 kilometru attālumā no Ērgļiem braucot uz Madonas pusi atrodas Latvijas augstākais punkts - Gaiziņkalns.

Vasaras sporta veidi

Pateicoties Vidzemes augstienes kalnainajam apvidum katru gadu Ērgļos notiek SEB kalnu velosipēdu (MTB) maratona posms, kurā dalībniekiem dota iespēja startēt 3 dažādās grūtības distancēs - sporta klasē (55km - 80km), tautas klasē (30km - 50km) un veselības klasē (30km - 40km bez laika kontroles).

Dzelzceļa stacija

Ērgļu dzelzceļa stacija

Ērgļi ir vienīgais no Latvijas pagastiem, kura centrs ar Rīgu ir bijis savienots ar tiešā dzelzceļa līniju. Tās kopgarums ir 97 km. Dzelzceļa līnija tika nodota ekspluatācijā 1937. gadā. 2. pasaules kara gados Vācu karspēks būvēja dzelzceļa turpinājumu uz Madonu, bet Padomju armijas sapieri uzspridzināja tiltu pār Ogres upi. Visus pēckara gadus Ērgļu stacija saglabājas kā šīs līnijas galapunkts.

2009. gada jūnijā pieņemts lēmums dzelzceļa līniju demontēt.

Ārējās saites

• Ērgļu novada pašvaldība
• Ērgļu vidusskola
• Ērgļu arodvidusskola