Baltais degunradzis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Baltais degunradzis
Ceratotherium simum (Burchell, 1817)
Baltais degunradzis
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Nepārnadži (Perissodactyla)
Dzimta Degunradži (Rhinocerotidae)
Ģints Baltie degunradži (Ceratotherium)
Suga Baltais degunradzis (Ceratotherium simum)
Izplatība
Mapa distribuicao original white rhino.png
Degunradžu apdzīvotās teritorijas mūsdienās.

Baltais degunradzis (Ceratotherium simum) jeb platlūpas degunradzis ir viena no piecām vēl joprojām dzīvojošajām degunradžu dzimtas (Rhinocerotidae) sugām, bet tā ir vienīgā suga balto degunradžu ģintī (Ceratotherium).

Baltajam degunradzim vienīgajam ir plata mute, kura augšlūpa nav smaila kā citiem degunradžiem, bet taisna, kvadrātveidīga. Un baltais degunradzis ir vissociālākais no visām degunradžu sugām. Tas mūsdienās ir visbiežāk sastopamais degunradzis, tā populācija sasniedz apmēram 17 500 dzīvnieku. Baltais degunradzis tāpat kā melnais degunradzis ir Āfrikas degunradzis.

Degunradžu nosaukums "baltais" un "melnais" nebalstās uz to krāsu. Krāsa abām sugām patiesībā ir līdzīga. Angliski baltais - "white" ir radies no flāmu valodas "weit", kas nozīmē "platais", atzīmējot baltā degunradža plato, kvadrātveidīgo muti.

Izskats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltais degunradzis ar labi saskatāmu kakla kumpu

Baltais degunradzis ir nākamais lielākais sauszemes dzīvnieks aiz ziloņa[1]. Tam ir liels, masīvs ķermenis, īss kakls un platas krūtis. Ķermeņa garums kopā ar galvu ir 3,4 - 4,2 m, astes garums 50 - 70 cm, svars 1440 - 3600 kg. Tēviņi ir nedaudz lielāki par mātītēm[2]. Lielākais fiksētais rekordsvars ir bijis 4500 kg[3].

Baltajam degunradzim ir divi ragi, kas veidoti no keratīna tāpat kā nagi un mati. Priekšējais rags parasti ir lielāks nekā iekšējais rags, tā vidējais garums ir apmēram 90 cm, bet var sasniegt arī 150 cm.

Baltajam degunradzim uz kakla ir raksturīga kumpa, kas palīdz balstīt tā lielo galvu. Visām kājām ir trīs pirksti. Krāsa baltajam degunradzim variē starp dzeltenīgi brūnu un gaiši pelēku. Vienīgais apspalvojums degunradzim ir uz ausīm un astes pušķi. Baltajam degunradzim ir raksturīga plata, kvadrātveidīga mute, kas piemērota zāles plūkšanai no zemes.

ausis var kustēties katra savā virzienā, lai labāk uztvertu skaņas, bet vislabākā maņa degunradzim ir oža.

Ieradumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

White rhinoceros Hluhluwe-Umfolozi.jpg

Baltais degunradzis apdzīvo savannu, jo tas ir izteikts zāles ēdājs, dodot priekšroku īsai zālei. Tas labprāt dzer ūdeni divas reizes dienā, bet, ja ir nepieciešams, tad var iztikt bez ūdens 4 - 5 dienas. Apmēram puse dienas degunradzim paiet ēdot, trešdaļa dienas paiet atpūšoties, bet pārējās lietas tiek darītas atlikušajā laikā. Baltais degunradzis kā visi degunradži mīl vārtīties dubļos.

Baltais degunradzis saziņai lieto balsi. Ja degunradzis ir nobiedēts, tas izdod zemu brīdinošu skaņu, kas tiek papildināta ar zemes rakšanu ar ragu, ausis tam ir atglaustas kā zirgiem. Baltais degunradzis ir veikls un ātrs, tas var skriet ar 50 km/st.

Baltais degunradzis var dzīvot viens vai barā, kas var sastāvēt pat no 15 dzīvniekiem[4], parasti tās ir mātītes, kas veido grupas. Lielākā daļa pieaugušu tēviņu ir vientuļnieki, kuri iezīmē savas teritorijas ar urīnu un fekālijām. No fekālijām tiek veidotas lielas kaudzes, lai nevienam tas nepaliktu nepamanīts. Teritorija tiek iezīmēta arī ar uzrakņātu zemi. Zemāka ranga tēviņiem nav savas teritorijas.

Reprodukcija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltā degunradža mātīte ar mazuli

Mātītes dzimumbriedumu sasniedz 6 -7 gadu vecumā, tēviņi 10 - 12 gadu vecumā. Pārošanās laikā pāris uzturas kopā 5 - 20 dienas. Grūsnības periods ilgst 16-18 mēnešus. Piedzimst viens mazulis, kas sver 40-65 kg. Ja mazulis tiek nobiedēts, tas skrien savai mātei priekšā pie galvas, mātes ļoti sargā savus bērnus un cīnīsies par to nežēlīgi. Mazuļi dzimst katru otro vai trešo gadu. Pirms piedzimst jaunais mazulis māte padzen iepriekšējo jaunuli. Baltais degunradzis dzīvo 40-50 gadus. Pieaugušam degunradzim nav ienaidnieku savvaļā, pat mazuļus ļoti reti nomedī kāds plēsējs, jo plēsēji respektē mazuļa māti[5].

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1868. gadā zoologs Džons Edvards Grejs nosauca baltā degunradža ģinti par Ceratotherium, vārds cēlies no grieķu valodas; "ceras" (κερας) nozīmē "rags" un "therion" (θηριον) nozīmē "dzīvnieks", bet sugas nosaukums Ceratotherium simum radies, ģints vārdu papildinot ar "simum" (σιμος), kas nozīmē "plakanais deguns"[6].

Baltajam degunradzim izšķir divas pasugas:

  • Baltais dienviddegunradzis (Ceratotherium simum simum) - visbiežāk sastopamais degunradzis, savvaļā šobrīd ir apmēram 17 480 degunradžu. Dienvidāfrika rūpējas, lai šī suga saglabātu savu daudzskaitlību, Dienvidāfrikā dzīvo apmēram 16 300 īpatņi. Mazākas grupas dzīvo Namībijā, Botsvanā, Zimbabvē, Svazilendā un Mozambikā. Ir bijuši centieni baltā dienviddegunradžu populāciju izplatīt Kenijā, Ugandā un Zambijā[7].
  • Baltais ziemeļdegunradzis (Ceratotherium simum cottoni) - kādreiz apdzīvoja Āfrikas centrālās un austrumu teritorijas, uz dienvidiem no Sahāras, šī pasuga skaitās kritiski apdraudēta. Saskaņā ar pēdējiem 2008. gada statistikas datiem nav redzēts neviens baltais ziemeļdegunradzis, un iespējams tas ir izmiris[8].

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]