Beznoteces ezers

Vikipēdijas lapa
Beznoteces Eira ezers Austrāljā. Satelītuzņēmums ar izmainītu krāsu spektru. NASA's Earth Observatory

Beznoteces ezers ir ezers, no kura nav ūdens noteces ne pa virszemi, ne pazemē. No šāda ezera ūdens tikai iztvaiko. Šāds ezers atrodas beznoteces baseinā.

Beznoteces baseini sastopami visā pasaulē, taču visizplatītākie tie ir tuksnešu joslā, kur ir maz nokrišņu. Vietās, kur ir vairāk nokrišņu, ezera krastos pamazām izveidojas upju ielejas un ezers pa tām atrod izeju uz zemāk novietotu hidroloģisko sistēmu.

Senāk šāds beznoteces ezers bija Melnā jūra līdz tajā ieplūda Vidusjūra.

Karstajos tuksnešos ir mazs nokrišņu daudzums un liels ezeru iztvaikojums. Tāpēc ezera sateces baseinā neveidojas upju tīkls. Šādā noslēgtā hidroloģiskajā sistēmā pakāpeniski palielinās ūdenī izšķīdušo sāļu daudzums un veidojas sālsezers. Ezera ūdens līmenim krītoties gultnē atsedzas izgulsnējušies sāļi.

Beznoteces baseinā var atrasties gan pastāvīgi ezeri (Kaspijas jūra), gan periodiski izsīkstoši ezeri (Eira ezers).

Beznoteces ezeru ekosistēma bieži ir trauslāka, nekā parasto ezeru ekosistēma. Samazinot ūdens plūsmu uz agrāk stabilu beznoteces ezeru, tā virsmas līmenis var kristies un ezers var izzust. Šāds liktenis ir piemeklējis agrāk vienu no pasaules lielākajiem ezeriem — Arāla jūru.

Ievērojami beznoteces baseini[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kādreizēji beznoteces baseini[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]