Kaspijas jūra

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kaspijas jūra
Caspian see-Iran-1.jpg
Kaspijas jūras piekraste Irānā
Caspian Sea from orbit.jpg
Kaspijas jūras satelītaina
Atrodas Karogs: Azerbaidžāna Azerbaidžāna
Karogs: Irāna Irāna
Karogs: Kazahstāna Kazahstāna
Karogs: Krievija Krievija
Karogs: Turkmenistāna Turkmenistāna
Koordinātas 40°0′0″N 51°0′0″E / 40.00000°N 51.00000°E / 40.00000; 51.00000Koordinātas: 40°0′0″N 51°0′0″E / 40.00000°N 51.00000°E / 40.00000; 51.00000
Platība 371 000 km2
Lielākais garums 1050 km
Vidējais dziļums 184 m
Lielākais dziļums 1025 m
Tilpums 78 200 km3
Augstums vjl -28 m
Izteka beznoteces
Sateces baseins 1 400 000 km2
Baseina valstis Armēnija
Azerbaidžāna
Gruzija
Irāna
Kazahstāna
Krievija
Turcija
Turkmenistāna
Salas 12 lielākas salas
Apdz. vietas krastos

Baku, Aktau, Atirau,

Astrahaņa, Turkmenbaši

Kaspijas jūra (azerbaidžāņu: Xəzər dənizi, kazahu: Каспий теңізі, krievu: Каспийское море, persiešu: دریای خزر, turkmēņu: Hazar deňzi) ir planētas lielākais ezers gan pēc platības, gan arī pēc tilpuma. Sālsūdens ezers bez noteces, bieži tiek pat uzskatīts par īstu jūru. Atrodas starp Āziju un Eiropu. Tiek saukts par jūru jau no seno romiešu laikiem, kad romieši, secinādami, ka ezera ūdens ir sāļš, nosauca to par jūru. Kaspijas jūras sāļums ir ap 1,2% — aptuveni trešā daļa no jūras ūdens sāļuma. Ūdens apmaiņas laiks ir 250 gadi.

Antīkajā literatūrā Kaspijas jūru bieži dēvē par Girkānas okeānu vai Hazāru jūru. Gan Senajā Persijā, gan arī mūsdienu Irānā to nereti sauc arī par Māzendarānas jūru. Vārds "Kaspija" ceļas no "kaspi" — senas Aizkaukāza cilts vārda.

Ģeogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skats uz Kaspijas piekrasti no Alborza kalniem, Irāna.

Kaspijas jūra ir ap 30 miljonus gadu veca, no pārējām jūrām tā tika nodalīta pirms aptuveni 5,5 miljoniem gadu. Atradumi Irānā, pie Kaspijas jūras dienvidu krasta Huto alā liecina, ka cilvēks šeit dzīvojis jau pirms 75 000 gadiem.

Volga dod ap 80% no upju pieteces Kaspijas jūrai. Tā kā Kaspijas jūrai nav dabiskas iztekas uz pasaules okeānu, tās līmenis nav neatkarīgs no pasaules okeāna līmeņa svārstībām. 5,5 miljonu gadu laikā ir notikušas ievērojamas Kaspijas jūras līmeņa svāstības, nereti ievērojamas svārstības notikušas pat 100 gadu laikā. Laikaposmā no 1929. gada līdz 1977. gadam ezera līmenis kritās par 3 m. Laikaposmā no 1977. gada līdz 1995. gadam tas atkal kāpa par 3 m. 2004. gadā Kaspijas jūras līmenis bija 28 metri zem jūras līmeņa. Kaspijas jūras līmeņa svārstības atstāj lielu ietekmi uz piekrastes reģiona ekoloģisko līdzsvaru un saimniecību.

Kaspijas jūra, skats no Baku (Azerbaidžāna)

Ir noteikts, ka Kaspijas jūras līmeņa svārstības lielā mērā nosaka Volgas atnestā ūdens daudzums, kas savukārt ir atkarīgs no klimatiskajiem apstākļiem Ziemeļatlantijā, ieskaitot ledus laikmetu ciklus.

Kaspijas jūras austrumu daļā ir liels līcis — Garagobaza līcis. Ar Azovas jūru savieno kuģojamais Volgas—Donas kanāls.

Ziemā Kaspijas jūras ziemeļu daļa aizsalst.

Fauna[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaspijas jūrā reģistrētas 133 zivju sugas (54 ir endēmas — dzīvo tikai šeit), 380 zoobentosa sugas (190 endēmas), 315 zooplanktona sugas (64 endēmas).

Kaspijas jūra pasaulē pazīstama kā storu un tai radniecīgu zivju sugu dzīvesvieta. Vislielākā vērtība ir storu ikriem, kas tiek pārstrādāti kaviārā un ir populāra delikatese visā pasaulē. Vides aizstāvji norāda, ka lielais pieprasījums pēc kaviāra noved pie storu pārzvejošanas un zveja būtu jāpārtrauc līdz populācijas atjaunošanai. Tomēr cenas uz kaviāru ir tik augstas, ka neizdodas ierobežot zveju.

Kaspijas jūrā dzīvo arī Kaspijas ronis (Phoca caspica, arī Pusa caspica) — zīdītājdzīvnieks, kas dzīvo tikai Kaspijas jūrā. Tas ir viens no nedaudzajiem roņiem, kas dzīvo ezeros. Ezers ir devis vārdu arī vairākām putnu sugām.

Nafta[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaspijas jūras baseins ir ļoti bagāts ar naftu un tai radniecīgiem produktiem. Kaut arī Kaspijas jūra bija viena no pirmajām naftas ieguves vietām pasaulē, joprojām tiek atrasti jauni naftas baseini. Paredzams, ka tiks apgūtas arī bagātas gāzes atradnes. Tā rezultātā Kaspijas jūras baseins ir ieguvis lielu nozīmi ģeopolitikā.

Politisko situāciju Kaspijas jūras baseinā sarežģī fakts, ka 2003. gadā Krievija, Azerbaidžāna un Kazahstāna parakstīja savstarpēju līgumu par 63% jūras sadalīšanu savā starpā. Turkmenistāna un Irāna nepiekrita šim līgumam un rezultātā trīs pirmās valstis savos sektoros iegūst naftu, kamēr Irāna un Turkmenistāna to nedara. Kopš 1992. gada naftas ieguve Kazahstānā un Azerbaidžānā ir pieaugusi par 70%, padarot abas valstis ievērojami bagātākas.[nepieciešama atsauce]

Starptautiskie konflikti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaspijas jūras valstu savstarpējās attiecībās ir trīs veidu problēmas, kas saistītas ar Kaspijas jūru:

  • minerālo resursu ieguves reģionu sadalījums (gk. nafta un dabasgāze). Šeit īpaši saspringta situācija valda attiecībās starp Azerbaidžānu un Irānu un mazākā mērā arī starp Azerbaidžānu un Turkmenistānu;
  • zvejas resursu sadalījums;
  • pieeja starptautiskajiem ūdeņiem caur Krievijas teritorijā esošajiem kanāliem. Šis jautājums valstīm, kas citādi nevar piekļūt jūrai (Azerbaidžāna, Kazahstāna, Turkmenistāna) ir īpaši nozīmīgs.

Raksturīgi, ka pēdējā problēma paceļ diskusiju par to, vai Kaspijas jūra ir jūra vai ezers, juridiskā līmenī. Ja pieņem, ka Kaspijas jūra ir jūra, tad Krievijai ir zināmas saistības nodrošināt pārējo valstu piekļuvi starptautiskajiem ūdeņiem. Savukārt, ja Kaspijas jūra ir ezers, tad Krievijai šādu saistību nav.

Sabrūkot Padomju Savienībai, Krievija pārņēma lielāko daļu Kaspijas kara flotes, mazāku daļu saņēma arī Azerbaidžāna, savukārt Kazahstāna un jo īpaši Turkmenistāna saņēma niecīgu daļu no flotes aprīkojuma.

Prāmju satiksme[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaspijas jūrā darbojas vairākas aktīvas prāmju līnijas, kas savieno tādas pilsētas kā Baku Azerbaidžānā, Turkmenbaši Turkmenistānā, Aktau Kazahstānā, Astrahaņa (Oļa) Krievijā un Bandareanzelī Irānā.[1]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]