Globālā sasilšana

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Temperatūras izmaiņa pēdējo 150 gadu laikā.

Globālā sasilšana ir apzīmējums Zemes atmosfēras un okeāna ūdeņu vidējās temperatūras straujam pieaugumam kopš 20. gadsimta vidus, kuru esot izraisījusi vai vismaz būtiski veicinājusi cilvēku saimnieciskā darbība, precīzāk - tās radītās siltumnīcas efektu izraisošās gāzes, un kas apmēru un ātruma ziņā pārspēj visas iepriekšējās dabiskās svārstības. Vidējā gaisa temperatūra pēdējajos 100 gados ir palielinājusies par 0,74 ± 0,18 °C.[1] Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) ir secinājusi, ka vidējā gaisa temperatūra ir paaugstinājusies visticamāk tāpēc, ka ir palielinājies antropogēno (mākslīgi radīto) siltumnīcas gāzu koncentrācija.[1][2]

Zemes gaisa, ūdens un sauszemes sistēmas vienmēr ir pastāvējušas dinamiskā līdzsvarā. Klimata pētījumi pagātnē rāda, ka arī tad ir bijuši mainīgi globālas sasilšanas un globāla aukstuma periodi. Klimata pārmaiņas bijušas gan straujākas, gan lēnākas, taču vienmēr saistītas ar dabā notiekošajiem procesiem. Piemēram, kā apliecina ledāju izpēte, laikā no 9. līdz 15. gadsimtam (šis laika posms dažādos kontinentos ir atšķirīgs) pasaulē bija vērojams siltuma periods, kurā vidējā gaisa temperatūra bija augstāka nekā mūsdienās, kam sekoja periods ar vēsāku klimatu — pazīstams kā «mazais ledus laikmets». Mūsdienās aktuāls kļūst jautājums, cik lielā mērā šīs pārmaiņas ietekmējusi cilvēka darbība, un vai tādēļ izmaiņas nav straujākas, nekā, ja tās būtu "dabiskas"? Eiropas Vides aģentūra (EVA) ziņo, ka pašreizējās klimata izmaiņas apmēru un ātruma ziņā pārspēj visas iepriekšējās dabiskās svārstības, kas novērotas pēdējā tūkstošgadē.[3]

Globālā sasilšanas ietekmē sākas klimata pārmaiņas, kas izpaužas kā palielināts mākoņu daudzums, sniega segas noturības novirzes, ūdens režīma izmaiņas. Jāpiebilst, ka būtisku ietekmi uz ūdens režīmu atstāj vides izmaiņas (piem. lauksaimniecība). Samazinoties mežu platībām lietus ūdens ātri aiztek, tādējādi samazinot augsnes mitrumu. Sausajos apgabolos pārtuksnesēšanos būtiski ietekmē lopkopība, kura noārda augsnes un augu kārtu. Savukārt samazinoties augu kārtai lietus ūdens ātrāk aiztek vai iztvaiko. Atsevišķos reģionos biežāk sākuši līt tā sauktie skābie lieti, kas saistīti ar apkārtējās vides piesārņojuma izraisītu paaugstinātu skābes veidojošu gāzu koncentrāciju augstākajos atmosfēras slāņos. Biežāk ir novēroti viesuļi, arī krasas gaisa temperatūras svārstības - no ļoti silta laika uz ilgstošiem aukstuma uzplūdiem. Mērenajā joslā mazāk kļūst skujkoku, bet palielinās lapkoku īpatsvars. Būtiskākie siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju cēloņi ir naftas produktu, ogļu un dažādu gāzu intensīva izmantošana saimnieciskajā darbībā, kā arī lietus mežu izciršana.

Izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Vidējā temperatūra pasaulē paaugstinājusies par 0,6° C pēdējo 130 gadu laikā. Temperatūras paaugstināšanos izsauc ne tik daudz, kā sagaidāms, ogļskābās gāzes daudzuma palielināšanās atmosfērā, bet gan, kā domājams, sīko cieto daļiņu pieaugošais kas atstaro Saules starojumu (piemēram, industriālā darbība vai vulkāna izvirdumi u.c.).
  • Oglekļa dioksīda līmenis atmosfērā pieaudzis apmēram par 40% pēdējos 200 gados, palielinoties no 280 ppm līdz 396 ppm. Ogļskābās gāzes daudzuma divkāršošanās teorētiski varētu ietekmēt vidējās globālās temperatūras palielināšanos par 1-2° C, ja citi ietekmējošie faktori paliktu nemainīgi. Par šo rezultātu gan notiek diezgan asas debates zinātnieku aprindās.
  • Metāna daudzums pēdējo 100 gadu laikā ir divkāršojies.
  • Slāpekļa oksīdu daudzums katru gadu palielinās apmēram par 0,25 %.
  • Ogļskābās gāzes, metāna un slāpekļa oksīdu daudzums palielinājies galvenokārt cilvēka rīcības rezultātā, kas saistīta ar enerģijas iegūšanu un patēriņu, transporta attīstību un lauksaimniecisko darbību.
  • Cilvēka darbības devumss atmosfēras sastāvā: oglekļa oksīdi (70%), metāns (20%), slāpekļa oksīdi un citas gāzes (10%).

Ziemeļiem sasilstot un dienvidiem sakarstot, mērenajā joslā klimats kļūst mitrāks un drēgnāks, samazinās tempreratūras atšķirības starp ziemu un vasaru. Arī Latvijā ir vērojama gaisa temperatūras paaugstināšanās un 20. gadsimta otrajā pusē — arī nokrišņu pieaugums. Japiebilst, ka vismaz Rīgā pēdējos 16 gadus (1997-2012) vērojama gada vidējās temperatūras samazināšanās ar ātrumu 0,4° C dekādē. Gada vidējās temperatūras kāpums pēdējos 100 gados bijis no 0,5 °C līdz 1 °C. Gada temperatūru svārstības samazinās, tās kļūst izlīdzinātākas (sevišķi ziemā un pavasarī).[3]

Prognozes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ja siltumnīcas efektu izsaucošo gāzu emisijas turpināsies palielināties (modelējot noskaidrots), tad, piemēram, CO2 līmenis divkāršosies nākamā gadsimta beigās. Ja ņem vērā citu papildfaktoru ietekmi kā, piemēram, pieaugošo ūdens tvaiku daudzumu, tad pēc aptuveniem aprēķiniem vidējā globālā temperatūra palielināsies par 1,5° C līdz 4,5° C, visticamāk par ~ 2,5° C. Temperatūras palielināšanās savukārt ietekmēs arī citus ar klimata izmaiņām saistītus faktorus: stipra karstuma periodi, plūdi, sausums, vētras u.c. Varētu mainīties pasaules veģetācijas zonas - pārvietosies robežas starp pļavu, mežu un ar krūmājiem apaugušām platībām. Pasaules okeāna līmenis pacelsies par 50 cm nākamajā gadsimtā un turpinās pacelties arī tālākajā nākotnē. Zemāk esošā piekrastes zona applūdīs un daļas vietas apdzīvojošās sugas, ja par tām neparūpēsies, ies bojā. Klimats tuksnešos kļūs karstāks, pieaugs tuksneša platības, šis process kā prognozē zinātnieki, varētu būt ar neatgriezeniskām sekām. 1/2 no pasaules ledus daudzuma izkusīs, Arktikas ledus segas biezums saruks, līdz ar to Saules radiācijas līmenis paaugstināsies, arī globālā sasilšana pieaugs. Izmaiņas saldūdens sistēmās ietekmēs biodaudzveidības samazināšanos, dzeramā ūdens krājumus un, iespējams, arī tā kvalitāti. Lauksaimniecības produktivitāte saglabāsies tāda pati, taču varētu mainīties lauksaimniecības kultūru audzēšanas rajoni, kā arī palielināties atšķirības starp sausajiem un mitrajiem reģioniem. Pārmērīga cilvēku migrācija no sausajiem un mitrajiem reģioniem izsauks konfliktus un veselības problēmas. Cilvēku un dzīvnieku slimības "pārceļos" uz citiem reģioniem.

Globālās sasilšanas sociālās izmaksas vidēji pasaulē pieaugs par 2-4% gadā. Līdz 2080. gadam 1,1-3,2 miljardiem cilvēku draud nopietns ūdens trūkums un 200-600 miljoniem - bads. Runājot par Eiropu, prognozē, ka līdz 2070. gadam krasi palielināsies teritorijas, kurās būs jūtamas nopietnas ūdensapgādes grūtības, kas skars miljoniem cilvēku. Jau pēc 2020. gada visā Eiropā iespējami daudz biežāki un plašāki plūdi. Zemāko jūras krastu applūšana līdz 2080.gadam varētu apdraudēt par 2.5 miljoniem eiropiešu vairāk. Dienvidos mežu kļūs mazāk, bet ziemeļos - vairāk un būtiski mainīsies šo mežu sastāvs. Vienlaikus Eiropas dienvidos gandrīz notiekti pieaugs mežu un krūmāju ugunsgrēku skaits. Alpos līdz gadsimta vidum izzudīs nelielie šļūdoņi, bet lielākie saruks par 30-70%, bet Eiropas kopējie hidroenerģētiskie resursi līdz 2070. gadam saruks vidēji par 6% (Ziemeļeiropā un Austrumeiropā tie varētu pieaugt par 15-30%, turpretim Vidusjūras baseinā - sarukt par 20-50%). Āfrikā saruks ūdens resursi, pasliktināsies lauksaimniecības iespējas, samazināsies zivju resursi lielākajos ezeros un vairākas piekrastes lielpilsētas apdraudēs okeāna līmeņa celšanās. Āzijā Himalaju ledāju kušana radīs gan plūdu draudus, gan ūdensapgādes traucējumus. Lielajām pārapdzīvotajām pilsētām upju deltās draudēs briesmas gan upju plūdu, gan jūras līmeņa celšanās dēļ. Latīņamerikā Amazones baseina austrumdaļa var pārvērsties savannā. ASV rietumiem draud nopietnas ūdensapgādes problēmas, savukārt nopietni karstuma viļņi varētu apdraudēt daudzu cilvēku veselību lielajās pilsētās. Polārajos apgabalos kusīs ledāji un mūžīgais sasalums, apdraudot gan šo apvidu pamatiedzīvotājus, gan ekosistēmas. Pirmajā ANO ekspertu ziņojuma sējumā, kas tika nodots atklātībai 2007. gada februārī, brīdina, ka līdz 2100. gadam Zemes virsmas temperatūra visticamāk paaugstināsies par 1,8 līdz 4 grādiem pēc Celsija skalas, bet Pasaules okeāna līmenis celsies par 18 līdz 59 centimetriem.[4]

Ir spekulācijas, ka sasilšanas ietekmē kusīs arktiskie ledāji, kas atšķaidītu Golfa straumi un tā mainītos vai pat izzustu. Patreiz tiek uzskatīts, ka Golfa straumes pēkšņas izmaiņas ir bijušas par iemeslu diviem Ziemeļatlantijas straujas atdzišanas notikumiem: "Younger Dryas" ( pirms apm. 12 000 gadu) kā arī 8.2k notikums pirms 8,2 tūkstošiem gadu. Tiek uzskatīts ka šiem notikumiem par iemeslu ir bijis Ziemeļamerikas ziemeļos izkusušo ledāju veidoto saldūdens ezeru Lake Agassiz un Ojibway ieplūšana Atlantijas okeānā, kas uz laiku palēnināja Golfa straumi. Tiek uzskatīts, ka saldūdens daudzums, kas šo notikumu laikā ieplūda Atlantijas okeānā, ir bijis tik liels, ka okeāna līmenis ir cēlies par vairākiem metriem. Patreiz okeāna līmenis ceļas par apmēram 30 cm 100 gados. Pie šāda okeāna līmeņa celšanās ātruma būtu nepieciešami simtiem gadu, lai okeāna līmenis celtos tik daudz, cik cēlās šo ledāju ezeru pēkšņās ieplūšanas okeānā rezulātā.

Starptautiskās sabiedrības reakcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viens no pirmajiem soļiem negatīvo tendenču apturēšanai un turpmāko klimata pārmaiņu novēršanai bija divu nozīmīgu starptautisku dokumentu izstrādāšana — ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām un tās ietvaros izstrādātais Kioto protokols. Šo dokumentu galvenais mērķis ir darīt visu iespējamo, lai samazinātu klimatam kaitīgo gāzu izmešus atmosfērā. Rūpnieciski attīstītajām valstīm līdz 2012. gadam jāsamazina sešu galveno siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par 5%, salīdzinot ar 1990. gadu. Diemžēl būtiskus šķēršļus Kioto protokola ieviešanai rada atsevišķas lielās industrializētās valstis. Pēc Eiropas Vides aģentūra (EVA) sniegtās informācijas, pagaidām 123 valstis, arī visas ES dalībvalstis, ir ratificējušas šo protokolu. Turpretī ASV, kas ir lielākais SEG emisiju avots, ir nolēmušas to nedarīt. Lai Kioto protokols stātos spēkā, joprojām ir nepieciešama tā ratifikācija Krievijā.

Kritika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirms apskatīt kritiku par "globālo sasilšanu", jāizdala sekojoši jēdzieni:

  • Cilvēka radītā globālā sasilšana
  • Globālā sasilšana
  • Cilvēka radītās klimata izmaiņas
  • Klimata izmaiņas

Ar globālo klimatu saistītie jautājumi pēdojos 20 gados ir kluvuši no tīri zinātniskās intereses objektiem par vispasaules ekanomiku ietekmējošiem. Saitībā ar šiem jautājumiem tiek apgrozīti lieli finansu līdzekļi gan CO2 kvotu, gan dažādu "zaļo" projektu izskatā.

Gan apzināti, gan neapzināti CO2 tiek tieši saistīts gan ar "Cilvēka radīto globālo sasilšanu" gan "Cilvēka radītā klimata izmaiņām".

"Pat Latvijas akadēmiskajā sabiedrībā var atrast aptuveni vienādā skaitā pārstāvētus (i) AGW kvēlus piekritējus, (ii) sasilšanas atzinējus, kas apšauba cilvēka saimnieciskās darbības spēju ietekmēt klimatu un arī (iii) sasilšanas noliedzējus kopumā" - intervijā atzīst LU profesors Indriķis Muižnieks.[5] Bez tam to ekonomikas nozaru, kuru devums SEG palielināšanā ir ievērojamākais, aktīvi lobē opozīciju zinātnes aprindās. Tā 1991. gadā ASV enerģētisko industriju asociācija izveidoja PR uzņēmumu Vides informācijas padome (Information Council of the Environmen, ICE), iesaistīja tā vadībā vairākus pazīstamus zinātniekus un uzdeva noskaņot sabiedrisko domu pret globālās sasilšanas teorijas piekritējiem, visos iespējamos veidos šo teoriju un tās prognozes apšaubot un apstrīdot. Kompāniju nācās likvidēt pēc klaji cinisko reklāmas kampaņu plānu nokļūšanas atklātībā, taču tā bija tikai viena no šāda tipa organizācijām.[5]

Pēdējo 120—140 gadu laikā vidējā gaisa temperatūra pasaulē esot paaugstinājusies par nepilnu grādu — šāds secinājums ir izdarīts, apkopojot meteoroloģisko novērojumu staciju sniegtos datus no visas pasaules. Tomēr šis fakts nav viennozīmīgs. Lielākā daļa meteostaciju izvietotas attīstītajās valstīs, daudzās valstīs meteoroloģisko novērojumu tīkls darbojas tikai dažus gadu desmitus, nabadzīgākajās valstīs līdz pat šim brīdim nav izveidots pietiekami plašs novērojumu tīkls, un klimatologu rīcībā nav arī pietiekamu datu par ūdens un gaisa temperatūru jūrās un okeānos, tādēļ pagaidām nav iespējams secināt, vai vidējā gaisa temperatūra visā pasaulē patiešām paaugstinās. Pusotrs gadsimts ir īss periods Zemes vēsturē, un zinātniekiem pieejamie dati vēl neļauj spriest par ilgtermiņa tendencēm, kuras varētu ietekmēt, piemēram, Mēness un Saules aktivitāšu cikli (Ir zināms ne tikai Saules aktivitātes 11 gadu cikls, bet arī cits - vismaz 80 gadus - ilgs cikls, par kuru zinātne vēl nav ieguvusi pietiekami daudz informācijas, lai varētu spriest par tā ietekmi uz mūsu planētas klimatu, turklāt netiek izslēgta iespēja, ka eksistē vēl garāki Saules aktivitātes cikli).

Kritiķu argumenti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Visaugstākā jebkad reģistrētā gaisa temperatūra pasaulē (+57,7 °C) fiksēta Azizijā, Lībijas ziemeļos, 1922. gada 13. septembrī. Visaugstākā gaisa temperatūra Āzijā tika reģistrēta 1942. gadā, Ziemeļamerikā - 1913. gadā, Dienvidamerikā - 1905. gadā, Austrālijā - 1889. gadā. Visaugstākā gaisa temperatūra Eiropā - +50 °C, - tika reģistrēta Seviļā 1881. gada 4. augustā. Visās pasaules daļās (izņemot Antarktīdu, kur meteoroloģiskie novērojumi tika uzsākti krietni vēlāk) oficiālie maksimālās gaisa temperatūras rekordi ir reģistrēti pirms 60—120 gadiem.
  • Pēc 1940. gada nākamajos 40 gados klimats kļuva vēsāks: bija vērojama globālā atdzišana, kuras laikā vidējā gaisa temperatūra pasaulē pazeminājās par aptuveni 0,3 °C. Šī vispasaules atdzišana bija vērojama pēckara industriālā uzplaukuma laikā, kad strauji pieauga oglekļa dioksīda (CO2) līmenis.[6]
  • Nav atrasta statistiski nozīmīga korelācija (tāda, kuru nevar izskaidrot ar gadījuma rakstura notikumu) starp 20. un 21. gadsimta globālo temperatūru un CO2 līmeni.
  • Pētot senāku vēsturi (simti tūkstoši gadu) ir atrasts, ka vispirms palielinās globālā temperatūra un tikai pēc tam CO2.
  • Pēdējo 15 gadu laikā nav novērota globālā sasilšana, kaut arī CO2 ir pieaudzis par 10%.
  • Viduslaikos Grenlandē ir dzīvojuši cilvēki (atrastas apmetnes), kuri nodarbojās ar lauksaimniecību. Mūsdienās klimats šajos apvidos lauksaimniecībai nav piemērots.
  • Antarktikā veiktie ledus urbumi rāda, ka iepriekšējos starpledus laikmetu periodos temperatūra ir bijusi augstāka nekā mūsdienās, kaut arī CO2 līmenis ir bijis būtiski zemāks (30% zemāks).
  • CO2 atmosfērā aizņem tikai 0,035%. Pat ja CO2 līmenis dubultosies, tas joprojām būs mazāks par 1 procenta desmito daļu. Turklāt CO2 ir smaga gāze un tai nav tendences pacelties un veidot siltumnīcas efektu izraisošu slāni, tā vietā CO2 galvenokārt izšķīst ūdenī — Pasaules okeānā.
  • Cilvēki apdzīvo tikai 2-3% procentus no Zemeslodes virsmas. Ja 20. gadsimta vidējā gaisa temperatūra patiešām ir paaugstinājusies, tad to varētu skaidrot arī ar mazā ledus laikmeta beigām, nevis tikai ar antropogēno ietekmi.
  • Pirms 30 gadiem klimata izmaiņu piekritēji tikpat aktīvi visus esot brīdinājuši par it kā gaidāmo straujo atdzišanu cilvēces saimnieciskās darbības rezultātā: "Ir vērojamas ļaunu vēstošas pazīmes par dramatiskām izmaiņām pasaules laika apstākļu tendencēs, un tās, iespējams, vēsta par milzīgu saražotās pārtikas apjoma kritumu nākotnē, un tas skars gandrīz visas valstis. (..) ASV Nacionālās okeāna un atmosfēras administrācijas (NOAA) doktora Marija Mitčela pagājušajā gadā veiktais pārskats atklāj, ka laikā no 1945. līdz 1968. gadam vidējā gaisa temperatūra Zemes ziemeļu puslodes piezemes slānī ir pazeminājusies par pusgrādu. (..) Kā vēsta Džordžs Kukla no Kolumbijas universitātes, satelīta uzņēmumi norāda uz pēkšņu un plašu sniega segas pieaugumu ziemeļu puslodē 1971./1972. gada ziemā. Savukārt divu NOAA zinātnieku pagājušajā mēnesī publicētā pētījumā ir minēts, ka Saules gaismas apjoms, kas sasniedz zemi kontinentālajās Savienotajās Valstīs, laikā no 1964. līdz 1972. gadam ir samazinājies par 1,3%."[7]
  • 2009. gada rudenī sākās starptautisks skandāls - t.s. klimatgeita, - par datu falsificēšanu: no amata nācās atkāpties Austrumanglijas universitātes profesoram Filam Džonsam. Kā var secināt no Austrumangijas universitātes Klimata pētījumu centra iekšējā apritē esošajiem e-pastiem un dokumentācijas, kas nonākuši sabiedrības rīcībā pēc hakeru ielaušanās iestādes informācijas sistēmās, šajā pētniecības institūtā ir mērķtiecīgi sagrozīti dati, lai radītu nepareizu priekšstatu par temperatūras izmaiņām uz zemeslodes, nevēlamā informācija iznīcināta un vispār kopumā — organizēta globālās sasilšanas datu falsificēšana.[8][9][10]
  • Pēdējos 20 gadus, par vienu no galvenajiem pamatojumiem unikāli augstajai mūsdienu globālajai temperatūrai, tiek izmantots no koku gadskārtām rekonstruēts pagātnes klimats (pēdējie 2000 gadi). Tai pat laikā ir atklāta gan šo datu vismaz daļēja falsifikācija, gan metodes nespēja rekonstruēt klimatu laika periodā, par kuru pieejami instrumentālie mērījumi.
  • Pedējos 50 gadus palielinās meteostaciju skaits. Arvien lielāka meteostaciju daļa ir apdzīvotās vietās (piem. lidostas), kur ēku un ceļa segumu dēļ temperatūra ir augstāka, kā mazapdzīvotās vietās. Un tākā apdzīvoto vietu meteostaciju īpatsvars palielinās, tad iegūtā globālā temperatūra ir augstāka, kā būtu, izmantojot tikai mazapdzīvotu vietu mērījumus. Piemēram no LVGMC publiskotajiem datiem redzams, ka no 1950. līdz 1959. gadam starp divām Rīgas meteostacijām gada vidējā temperatūra atšķiras par aptuveni 0,6 °C. 2001. gadā LVGMC ir pārslēgusies starp šīm stacijām. Tādējādi oficiāli izmantotai gada vidējai temperatūrai 2001. gadā ir nākuši klāt virs 0,5 °C.
  • Laika gaitā mainās temperatūras mērīšanas metodoloģija. Piemēram, cikos temperatūra tiek mērīta. Arī Rīgā temperatūras mērīšanas (piefiksēšanas) laiki ir mainījušies.
    • Līdz 1944. gadam tika mērīts 3 reizes dienā
    • No 1945. līdz 1965. gadam tika mērīts 4 reizes dienā
    • No 1966. līdz 2001. gadam 8 reizes dienā
    • Sākot no 2002. gada 24 reizes dienā.
  • Lai it kā kompensētu meteostaciju vietu un mērīšanas metožu izmaiņas, globālās meteodatu glabāšanas organizācijas(piem. GISS,CRU ) veic datu koriģēšanu. Koriģēšana notiek par lielumiem, kuri ir lielāki par vidējās globālās temperatūras izmaiņām. Tādējādi iegūtās temperatūras izmaiņas ticamība ir zema, jo iespējamā kļūda ir lielāka par pašu temperatūras izmaiņu.
  • Ne visas meteostacijas tiek iekļautas globālā klimata pētījumos. Meteostaciju izvēle ietekmē rezultātu par lielumu, kas ir salīdzinams ar pašu pētamo lielumu - vidējo globālo temperatūru.
  • Meteostaciju datu koriģēšana (notiek oficiāli) un meteostaciju izvēle dod plašas iespējas rezultātu manipulēšanai.
  • Pēc Met Office meteoroloģiskajiem datiem siltākais periods Rīgā ir bijis 1824.-1827 ( pirms industriālā perioda kad palielinājās CO2 ). Par periodu pirms 1824. gadu datu nav un, kad sācies siltais periods, nav zināms. Pēc 1826. gada 3 gadu laikā Rīgas gada vidējā temperatūra nokritās par vairāk kā 5 °C.
  • Iepriekš veiktās prognozes attiecībā par globālā klimata izmaiņām līdz šim nav piepildījušās.


Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Summary for Policymakers (PDF). Climate Change 2007: The Physical Science Basis. Contribution of Working Group I to the Fourth Assessment Report of the Intergovernmental Panel on Climate Change. Intergovernmental Panel on Climate Change (2007-02-05). Atjaunināts: 2007-02-02.
  2. Angliski Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes secinājums skan šādi: "most of the observed increase in globally averaged temperatures since the mid-twentieth century is very likely due to the observed increase in anthropogenic (man-made) greenhouse gas concentrations"
  3. 3,0 3,1 Evita Reinberga. Kur palikušas īstās ziemas un vasaras?
  4. Globālā sasilšana cilvēcei var maksāt ļoti ļoti dārgi. - virums.lv 03 aprīlis 2007.
  5. 5,0 5,1 Indriķis Muižnieks. Mēs jūs piespiedīsim mīlēt dabu. // Rīgas Laiks. janv. 2010. 14. lpp.
  6. Jānis Trallis. Bažas par globālo sasilšanu, iespējams, nav pamatotas. - apollo.lv 14. augusts (2005.)
  7. Newsweek.
  8. Climategate: Warmist conspiracy exposed?
  9. Climate cuttings 33
  10. Lai arī Austrumanglijas universitāte ir ietekmīgs šīs klimata pētījumu centrs, tā nebūt nav vienīgā iestāde, no kurienes tiek saņemti mērījumu un kur notiek pētniecība. Šī nav vienīgā iestāde, kas piedalījusies globālās sasilšanas jēdziena populārizēšanā. Bez tam uzmanīgus dara tas, ka klimatgeitas "kompromats" parādījās nepilnu mēnesi pirms ANO organizētā Kopenhāgenas Klimata kongresa.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]