Carta marina

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Carta Marina)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
1949. gadā no Mihenes eksemplāra Zviedrijā veiktā kartes kopija. Šobrīd atrodas Minesotas universitātē (ASV)

Carta marina (no latīņu: ‘Jūras karte’), pilnajā nosaukumā — Carta marina et Descriptio septemtrionalium terrarum ac mirabilium rerum in eis contentarum, diligentissime elaborata Annon Domini 1539 Veneciis liberalitate Reverendissimi Domini Ieronimi Quirini, ir viena no senākajām un detalizētākajām Ziemeļeiropas kartēm, ko veidojis Zviedrijas baznīcas darbinieks, diplomāts un rakstnieks Olafs Magnuss (1490—1557). Ir zināmas tikai divas par šo senākas Skandināvijas kartes.

Karti Olafs Magnuss izstrādāja Romā pēc tam, kad bija šeit ieradies diplomātiskā vizītē, no kuras gan atpakaļ Zviedrijā vairs neatgriezās, jo viņa brālis bija iejaukts reliģiskā strīdā ar Zviedrijas karali Gustavu I, kā rezultātā 1530. gadā bija spiests atstāt Zviedriju. Līdz pat mūža galam viņš nodevās Zviedrijas vēstures un ģeogrāfijas izpētei. Rezultātā tapa Carta marina un tās komentārs — grāmata Historia de Gentibus Septentrionalibus ("Ziemeļu tautu vēsture"). Informācijas avoti kartes tapšanā bija Olfa Magnusa paša ceļojumu piezīmes, Skandināvijas jūrnieku kartes, kā arī kartes no Ptolemaja darba Geographia (Ģeogrāfija).

Karte tika nodrukāta 1539. gadā Venēcijā pavisam nedaudz eksemplāros, un tā tika veltīta Venēcijas Republikas patriarham Hieronīmam Kvurīno. Karte tika drukāta deviņās daļās, izmantojot deviņas 55x40 cm lielas ksilogrāfiskās klišejas. Saliekot šos deviņus (3x3) gabalus, kas apzīmēti ar latīņu alfabēta burtiem no A līdz I, tika iegūta 1,70 m x 1,25 m liela karte. Papildu tirāžā tika izdoti kartes komentāri, kas turklāt tika pārtulkoti arī itāļu (Opera breve) un vācu (Ain kurze Auslegung und Verklerung der neuuen Mappen) valodā.

Visas nodrukātās kartes pazuda no publiskas aprites pēc 1574. gada un vēlākos gados pat tika apšaubīts, ka šāda karte vispār ir eksistējusi. Vienīgās norādes uz kartes pastāvēšanu bija saglabājušies kartes komentāru eksemplāri.

1886. gadā Oskars Brenners atrada vienu saglabājušos kartes eksemplāru Minhenes bibliotēkā (Hof- und Staatsbibliothek, tagad Bayerische Staatsbibliothek) Vācijā, kur tas atrodas vēl joprojām. 1961. gadā vēl viens kartes eksemplārs tika atrasts Šveicē, kuru jau nākamajā gadā par 150 000 Zviedrijas kronām nopirka Upsalas universitāte. Šobrīd tas atrodas Upsalas universitātes bibliotēkā (Carolina Rediviva), kur tas ir pieejams vispārējai apskatei.

Šie divi saglabājušies kartes eksemplāri ir unikālas Apgaismības laikmeta liecības un nenovērtējams avots kartogrāfijas un Ziemeļeiropas kultūras vēstures pētniekiem. Bez detalizētiem ģeogrāfisko objektu attēlojumiem karte satur arī vairāk nekā 100 miniatūras, kurās attēloti reāli un izdomāti dzīvnieki, vietējās paražas un apģērbi, kā arī vēsturiski notikumi.

Pirmā karte, kas detalizēti attēlo arī Latvijas teritoriju.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]