Chrysolina fastuosa

Vikipēdijas lapa
Chrysolina fastuosa
Chrysolina fastuosa (Scopoli, 1763)
Chrysolina fastuosa
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
KlaseKukaiņi (Insecta)
KārtaVaboles (Coleoptera)
VirsdzimtaLapgraužu virsdzimta (Chrysomeloidea)
DzimtaLapgraužu dzimta (Chrusomelidae)
ApakšdzimtaChrysomelinae
CiltsChrysomelini
ĢintsChrysolina
ApakšģintsChrysolina (Fastuolina)
SugaChrysolina fastuosa
Sinonīmi
  • Chrysomela fastuosa (Scopoli)
  • Chrysomela speciosa Linnaeus, 1767
  • Chrysomela inexplicabilis Brancsik, 1910
  • Dlochrysa fastuosa (Scopoli) Bechyné, 1950
  • Fastuolina fastuosa (Scopoli)
  • Coccinella fastuosa Scopoli, 1763
Iedalījums
  • pasuga: Chrysolina fastuosa andorrensis Bechyné, 1950
  • pasuga: Chrysolina fastuosa biroi Csiki, 1953
  • pasuga: Chrysolina fastuosa fastuosa (Scopoli, 1763)
  • pasuga: Chrysolina fastuosa inexplicabilis (Brancsik, 1910)
  • pasuga: Chrysolina fastuosa ventricosa (Suffrian, 1858)
  • variācija: Chrysolina fastuosa var. obscura Fleis.
Chrysolina fastuosa Vikikrātuvē

Chrysolina fastuosa ir lapgraužu dzimtas suga, kurā aprakstītas 5 pasugas un viena variācija. Chrysolina fastuosa fastuosa ir bieži sastopama Latvijā.[1]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Chrysolina fastuosa sensu lato ir izplatīta Eiropā, Kaukāzā, Turcijā, Anatolijā, Rietumsibīrijā un Altajā.[1] Nominālā pasuga (C. fastuosa fastuosa) ir izplatīta Eiropā, Kaukāzā, Kazahstānā un Sibīrijā, C. fastuosa andorrensis pasuga ir sastopama Andorā, C. fastuosa biroi (sinonīms: Chrysolina fastuosa jodasi Bechyné, 1954) — Rumānijā, C. fastuosa inexplicabilisBanātā (vēsturiska teritorija Centrāleiropā, kas ir starp Rumāniju, Serbiju un Ungāriju, C. fastuosa ventricosaItālijas centrālajā daļā un dienvidos, kā arī Dienvidspānijā.[2]

Pieaugušo īpatņu apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pieaugušo īpatņu (imago) ķermeņa garums ir 5 — 6 mm. Galva, notums un segspārni ir spīdoši; pronotums vairākām vabolēm ir ar diviem slikti redzamiem ziliem traipiem; dažādu pasugu un variāciju īpatņiem nokrāsa ir dažāda. Segspārnu šuve (šuve ir vieta, kur pieskaras segspārni saliktā stāvoklī), segspārnu sānu malas un gareniskā viduslīnija uz segspārniem ir zilā krāsā. Ķermeņa augšdaļa ir zaļā krasā, kas nomainās ar zeltītu vai vara sarkanīgu krāsu, bet zilas līnijas nomainās ar zaļu krāsu, kuras vidū ir šaurs violets laukums.[3]

Ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šī suga dzīvo laukos, pļavās, nezālēm aizaugušās vietās.[4] Šī ir polifāga fitofāga suga, kas barojas ar apmēram 85 augu sugām no 45 dzimtām. Sastapt īpatņus var uz gludām, matainām, samtainām un pumpurainām augu daļām uz stumbriem, lapas augšdaļas, taču visvairāk tiem patīk gludas, matainas un samtainas augu daļas.[5]

Barības augu sarakstā ietilpst šādas sugas un ģints:[4]

Macquartia chalconota un Macquartia tenebricos sugu divspārņi no kāpurmušu dzimtas ir Chrysolina fastuosa kāpuru parazīti.[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Andris Bukejs & Dmitry Telnov. On Latvian Chrysomelinae (Coleoptera: Chrysomelidae): 4. Genus Chrysolina Motschulsky, 1860. Acta Zoologica Lituanica. Daugavpils, Latvia: Institute of Systematic Biology, Daugavpils University, 2010. Vol. XX, no. 2. P. 133—150. ISSN 1648-6919. doi:10.2478/v10043-010-0013-8
  2. Andrzej O. Bieñkowski. A study on the genus Chrysolina MOTSCHULSKY, 1860, with a checklist of all the described subgenera, species, subspecies, and synonyms (Coleoptera: Chrysomelidae: Chrysomelinae). — Wrocław, Polska, 2001. — Vol. 12 (2). — P. 105-235.
  3. Г. Г. Якобсон и Д. А. Оглоблин. Практическая энтомология. Определитель жуков. / Под ред. проф. Н. Н. Богданова-Катькова. — 7. — Москва-Ленинград: Государственное издательство сельскохозяйственной и колхозно-кооперативной литературы, 1931 (2005). — С. 454. — 272 с. — 10 175 экз.
  4. 4,0 4,1 Дедюхин, Сергей Викторович. Вестник Удмуртского университетаю Жуки-листоеды (Coleoptera, Chrysomelidae) ботанического сада Удмуртского университета и его окрестностей: видовой состав, биотопическое распределение, трофические связи. : Биология, Науки о земле. — Россия, г. Ижевск: Удмуртский государственный университет, 2010. — Вып. 2. — № 55—63.
  5. E. V. Gorb & S. N. Gorb. Entomologia Experimentalis et Applicata. Attachment ability of the beetle Chrysolina fastuosa on various plant surfaces. : Biomedical and Life Sciences. — Printed in Netherlands: Kluwer Academic Publishers, 2002. — Vol. 105, no. 1. — P. 13—28. doi:10.1023/A:1021777517981
  6. P. H. Jolivet, M. L. Cox & E. Petitpierre (eds.). Novel aspects of the bioloģy of Chrysomelidae. pp. 419-467, 1994.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]