Andora

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Andoras Firstiste
Principat d'Andorra
Andoras karogs Andoras Firstistes ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Devīzelatīņu: Virtus Unita Fortior  
Vienots spēks ir stiprāks
Himnakatalāņu: El Gran Carlemany, Mon Pare  
Mans tēvs, Kārlis Lielais

Location of Andorra
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Andora la Velja
42°30′N 1°31′E
Valsts valodas katalāņu valoda
Demonīms andorieši
Valdība Parlamentāra demokrātija un līdzfirstiste
 -  Francijas līdzprincis Fransuā Olands
 -  Episkopālais līdzprincis Huans Enriks Vivess i Sicilija
 -  Premjerministrs Antoni Marti
Neatkarība
 -  Paréage no Aragonas karalistes 1278. gadā 
Platība
 -  Kopā 467 63 km² (191.)
 -  Ūdens (%) 0
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2014. g. 85 082 (201.)
 -  Blīvums 179,8/km² (71.)
IKP (PPP) 2008. gada aprēķins
 -  Kopā $4,510 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $53 383 
Džini koef. (2003) 27,21 (zems) (37.)
HDI (2013) 0.830 (ļoti augsts) (37.)
Valūta eiro1 (EUR)
Laika josla CET (UTC+1)
 -  Vasarā (DST) CEST (UTC+2)
Interneta domēns .ad2
ISO 3166-1 kods 020 / AND / AD
Tālsarunu kods +376
1 Pirms 1999: Francijas franks un Spānijas peseta. Pēc 1982. gada apgrozībā laida nelielu apjomu Andoras dināru (dalās 100 centimos).
2 Arī .cat, kopā ar kataloniski runājošām teritorijām.

Andora (katalāņu: Andorra, franču: Andorre), oficiāli Andoras Firstiste (Principat d'Andorra, Principauté d'Andorre) ir valsts Eiropas dienvidrietumos. Tā robežojas ar Franciju austrumos un ar Spāniju rietumos, bez pieejas pie ūdens. Andoras platība ir 468 km² un to ietekmē mērenās joslas klimats. Atrodas Pireneju kalnos. Andora ar 85 082 iedzīvotājiem ir piecdesmitā lielākā valsts Eiropā.

Andora ir parlamentāra demokrātija un līdzfirstiste, kas sastāv no septiņiem pagastiem. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Andora la Velja. Tā nav Eiropas Savienības dalībvalsts, bet tās oficiālā valūta ir eiro. Kopš 1993. gada ir ANO dalībvalsts.

Kādreiz Andora bija izolēta valsts, bet šodien tā ir pārtikusi valsts, kas tiek raksturota kā tūrisma un nodokļu paradīze. Galvenais iedzīvotāju ienākumu avots ir tūrisma nozare, tāpēc kalnos ir izveidotas daudzas slēpošanas un alpīnisma bāzes.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tradicionāli Andoras neatkarības iegūšanu piedēvē Kārļā Lielā nopelniem, kurš atbrīvoja zemi no mauru valdnieka 803. gadā.[1] Pats senākais no zināmajiem valsts dokumentiem, kas saistās ar Andoru, attiecas uz Kārļa Lielā mazdēla Kārļa II valdīšanas laiku. Šis senais dokuments ir 843. gada pavēle, kas nodod Andoru (Valls d'Andorra) Spānijas pilsētas „Seo de Urgel” grāfa pārvaldībā.

Pirmie valsts konstitūciju dokumenti attiecas uz 1278. un 1288. gadiem, kas tika izdoti, lai noregulētu konfliktu starp spāņu katolisko arhibīskapu un franču grāfu. Šis līgums palīdzēja radīt mūsdienu Andoras valsts varas pamatu — konstitūciju, kas ir viens no visvecākajiem dokumentiem, kurš vēl darbojas mūsdienās. Šis politiskais kompromiss glāba Andoru no iespējas tikt izdzēstai no politiskās kartes, ņemot vērā savus varenos kaimiņus.

Pēc Franču Revolūcijas grāfa mantiniece atcēla visas feodālas privilēģijas, to skaitā arī tiesību pārvaldīt Andoras valsts lietas. Bet pēc Andoras iedzīvotāju lūguma šīs tiesības tika atjaunotas ar Napoleona atļauju 1806. gadā.

1993. gada martā Andoras iedzīvotāji nobalsoja par to, lai padarītu valsti par neatkarīgu demokrātisku parlamentāru monarhiju ar divkāršu pārvaldi, pie tam valsts saņēma pilnu suverenitāti.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Andora ir maza, kalnu ieskauta valstiņa Rietumeiropā. Andoras teritorija aizņem 467,63 km², tā kā tā ir maza valsts Pireneju kalnu grēdas austrumos, tai nav pieejas jūrai. Tā pēc platības ir sestā mazākā valsts Eiropā un 191. lielākā valsts pasaulē. Augstākais valsts punkts ir Koma Pedrosa, kura agstums sasniedz 2946 metrus virs jūras līmeņa. Šis punkts atrodas Pireneju kalnos valsts ziemeļrietumos. Andoras ainavu pārsvarā veido kalni ar vidējo augstumu 1990 metri virs jūras līmeņa. Kalnus sadala trīs dziļas ielejas, kas galā saplūst vienā, pa kuru plūst Valiras upe, kas savu ceļu turpina Spānijā.

Andorā ir sastopami dažādas koku šķirnes, kā ozoli, dižskābarži, kastaņi, egles un priedes, tāpēc šeit ir diezgan attīstīta mežrūpniecība. Pateicoties Alpu lēzanajām grēdām, Andorā audzē aitas un liellopus, zirgus ieskaitot. Zemkopība vairāk ir attīstīta Valira ielejas dienvidu daļā, kur gan biežā sausuma dēļ ir nepieciešama apūdeņošana.

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Andora sastāv no septiņiem apgabaliem jeb pagastiem.

Pagasts Administratīvais
centrs
Platība
(km²)
Iedzīvotāji
(2007)
Escut d'Andorra la Vella.svg Andora la Velja Andora la Velja 12 24 574
Escut d'Encamp.svg Enkana Enkana 74 14 029
Escut d'Escaldes-Engordany.svg Eskaldesa de Lorija Eskaldesa de Lorija 47 16 475
Escut de Canillo.svg Kaniljo Kaniljo 121 5 422
La Masana coa.gif Lamasana Lamasana 65 9 357
Escut d'Ordino.svg Ordino Ordino 89 3 685
Escut de Sant Julià de Lòria.svg Santžulija de Lorija Santžulija de Lorija 60 9 595

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Andorā dzīvo 85 082 iedzīvotāji un pēc iedzīvotāju skaita tā ir 201. lielākā valsts pasaulē. Andoras lielākā pilsēta un galvaspilsēta ir Andora la Velja, kurā dzīvo apmēram 22 000 iedzīvotāji. Andorieši ir minoritāte paši savā valstī un veido 33% no kopējā iedzīvotāju skaita. Spāņi veido 23%, portugāļi 21%, franči 17%, briti un itāļi 1%. Divas trešdaļas no iedzīvotājiem ir nepilsoņi un viņiem nav tiesības balsot. Saskaņā ar ANO datiem, Andorā ir viens no ilgākajiem mūža rādītājiem pasaulē. Pamatiedzīvotājus jeb andoriešus dēvē par kataloņiem, lai arī tas nav īsti precīzi, jo andorieši ir tauta pati ar savu izcelsmi.

Oficiālā valsts valoda ir katalāņu valoda, bet līdzīgas tiesības ir arī franču un spāņu valodām. Andora ir viena no retajām valstīm, kas saprotamu iemeslu dēļ nav parakstījusi Eiropas Nacionālo minoritāšu konvenciju.

Lielākā daļa iedzīvotāju jeb 90,1% ir katoļi, 2,1% ir protestanti, 1,8% pieder pie citas kristietības novirziena, 0,7% pieder pie citas releģijas, bet 5,3% ir neticīgi.

Valdība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

13. gadsimtā Andora nonāca Fuā grāfa un Katalonijas provinces Urgelas bīskapa valdījumā, mūsdienu Francijas un Spānijas teritorijā. No 13. gadsimta līdz pat 1993. gadam Andora bija Francijas un Spānijas pakļautībā. 1993. gada 14. martā tautas referendumā tika pieņemta jauna konstitūcija un Andora kļuva par neatkarīgu valsti.

Vienlaikus Andora skaitās grāfiste, ko pārvalda divi grāfi, Francijas prezidents un Spānijas bīskaps. Valsts vara ir kopējā ieleju padome vai parlaments, kas sastāv no 28 pārstāvjiem, kuri tiek ievēlēti uz 4 gadiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. [1] Andoras neatkarība (angliski)