Andora

Andoras Firstiste Principat d'Andorra
Karogs Ģerbonis
Devīze: latīņu: Virtus Unita Fortior   Vienots spēks ir stiprāks
Himna: katalāņu: El Gran Carlemany, Mon Pare   Mans tēvs, Kārlis Lielais
Galvaspilsēta		Andora la Velja 42°30′N 1°31′E
Lielākā pilsēta		Andora la Vella
Valsts valodas		kataloņu valoda
Valdība		Parlamentāra demokrātija un līdzfirstiste
-	Francijas līdzprincis	Fransuā Olands
-	Episkopālais līdzprincis	Huans Enriks Vivess i Sicilija
-	Premjerministrs	Antoni Marti
Neatkarība
-	Paréage	1278. gadā
Platība
-	Kopā	468 km² (193.)
-	Ūdens (%)	0
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2007. g.	71 822 (194.)
-	Blīvums	154/km² (69.)
IKP (PPP)		2005. gada aprēķins
-	Kopā	$2,77 miljardi
-	Uz iedzīvotāju	$38 800
Valūta		eiro1 (EUR)
Laika josla		CET (UTC+1)
-	Vasarā (DST)	CEST (UTC+2)
Interneta domēns		.ad2
ISO 3166-1 kods		020 / AND / AD
Tālsarunu kods		+376
1	Pirms 1999: Francijas franks un Spānijas peseta. Pēc 1982. gada apgrozībā laida nelielu apjomu Andoras dināru (dalās 100 centimos).
2	Arī .cat, kopā ar kataloniski runājošām teritorijām.

Andoras Firstiste (kataloņu: Principat d'Andorra, franču: Principauté d'Andorre) ir valsts Eiropas dienvidrietumos. Tā atrodas Pireneju kalnos, starp Franciju un Spāniju.

Vēsture

Tradicionāli Andoras neatkarības iegūšanu piedēvē Kārļā Lielā nopelniem, kurš atbrīvoja zemi no musulmaņu valdnieka 803. gadā. Pats senākais no zināmajiem valsts dokumentiem, kas saistās ar Andoru, attiecas uz Kārļa Lielā mazdēla Kārļa II valdīšanas laiku. Šis senais dokuments ir 843. gada pavēle, kas nodod Andoru (Valls d'Andorra) Spānijas pilsētas „Seo de Urgel” grāfa pārvaldībā. Pirmie valsts konstitūciju dokumenti attiecas uz 1278. un 1288. gadiem, kas tika izdoti, lai noregulētu konfliktu starp spāņu katolisko arhibīskapu un franču grāfu. Šis līgums palīdzēja radīt mūsdienu Andoras valsts varas pamatu — konstitūciju, kas ir viens no visvecākajiem dokumentiem, kurš vēl darbojas mūsdienās. Šis politiskais kompromiss glāba Andoru no iespējas tikt izdzēstai no politiskās kartes, ņemot vērā savus varenos kaimiņus. Pēc Franču Revolūcijas grāfa mantiniece atcēla visas feodālas privilēģijas, to skaitā arī tiesību pārvaldīt Andoras valsts lietas. Bet pēc Andoras iedzīvotāju lūguma šīs tiesības tika atjaunotas ar Napoleona atļauju 1806. gadā. 1993. gada martā Andoras iedzīvotāji nobalsoja par to, lai padarītu valsti par neatkarīgu demokrātisku parlamentāru monarhiju ar divkāršu pārvaldi, pie tam valsts saņēma pilnu suverenitāti.

Valsts iekārta

13. gadsimtā Andora nonāca Fuā grāfa (Francija) un Katalonijas provinces Urgelas bīskapa (Spānija) valdījumā. Kopš tiem laikiem līdz pat 1993. gadam Andora bija Francijas un Spānijas īpašumā. 1993. gada 14. martā tautas referendumā tika pieņemta jauna konstitūcija un Andora kļuva par neatkarīgu valsti. Vienlaikus Andora skaitās grāfiste, ko pārvalda divi grāfi, Francijas prezidents un Spānijas bīskaps. Valsts vara — kopējā ieleju padome vai parlaments, kas sastāv no 28 pārstāvjiem, kas tiek ievēlēti uz 4 gadiem.

Administratīvais iedalījums

Andoru veido 7 pagasti.

• Andoras la Veljas pagasts
• Enkanas pagasts
• Eskaldesas - de Lorijas pagasts
• Kaniljo pagasts
• Lamasanas pagasts
• Ordino pagasts
• Santžulijas de Lorijas pagasts