Dalībnieks:DziAiHīta/Smilšu kaste
 | Šī ir dalībnieka DziAiHīta smilšu kaste. Smilšu kaste ir dalībnieka lapu apakšlapa, kurā var tikt veikti dažādi eksperimenti. Šis nav enciklopēdijas raksts. Izveido pats savu smilšu kasti šeit. Raksta veidošanas procesā var noderēt lapas: "Raksta izveidošana", "Rakstu vednis", "Vikipēdijas palīdzība". |
Kas ir orgānu sistēma?[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Orgānu sistēma, ir liels orgānu un citu veidojumu kopums, kuriem ir kopēja izcelsme, uzbūves kopējais plāns, kas veic vienotu funkcijas darbību organismā. Tas tiek sadalīts, dažādās grupās - kaulu, muskuļu, gremošanas, elpošanas orgānu, urīnorgānu, dzimumorgānu, asinsvadu, limfātisko, kopējo ķermeņa segumu un nervu sistēmas darbībā.
Cilvēks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Cilvēks[1] ir viens no sarežģitākajiem organismiem milzīgajā dzīvo būtņu daudzveidībā, kura organismā esošie orgāni nodrošina visas dzīvības pazīmes(elpošana, kustēšanās, barošanās, vairošanās, utt.) Cilvēks ir sarežģīts organisms, kura organismā ir daudzas orgānu sistēmas - balsta un kustību orgānu sistēma, gremošanas orgānu sistēma, elpošanas orgānu sistēma, asinsrites orgānu sistēma, izvadorgānu sistēma, vairošanās orgānu sistēma, nervu sistēma un citas orgānus apvienojošas sistēmas. Visas šīs orgānu sistēmas darbojas saskaņoti.
Asinsrites orgānu sistēma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Asinsrites sistēmu[2] veido sirds, asinsvadi un asinis. Asinis cilvēka ķermenī pārvieto vielas - skābekli, ogļskābo gāzi, barības vielas un citas vielas. Sirds saraujas un atslābst, tāpēc asinis nepārtraukti riņķo pa asinsvadiem.
Elpošanas orgānu sistēma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Elpošanas orgānu sistēmu[3] veido elpošanas ceļu un plaušas. Plaušās skābeklis no gaisa pāriet asinīs, bet ogļskābā gāze - no asinīm uz gaisu. Elpošanas orgānu sistēmu veido - deguna dobums, balsene, elpvads jeb traheja, divi galvenie bronhi, divas plaušas.
Gremošanas orgānu sistēma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gremošanas orgānu sistēmu[4] veido barības vads, kuņģis un zarnas. Gremošanas orgānu sistēmā[5] cilvēka apēstā pārtika tiek sadalīta vissīkākajās daļiņās, daļiņas nonāk asinīs un tiek nogādātas pa visu organismu, tāpēc cilvēkam ir enerģija kustēties, elpot, domāt, bet tad šūnas saņem barības vielas, lai varētu darboties, augt un attīstīties.
Balsta orgānu sistēma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Balsta orgānu sistēmu veido kauli (skelets), bet kustību orgānu sistēmu veido muskuļi. Skelets un muskuļi nodrošina cilvēka formu un kustības. Dēļ balsta orgānu sistēmas, mēs varam balstīties un kustēties.
Maņas orgānu sistēma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Maņas mums palīdz saost, sagaršot, sadzirdēt, redzēt, un taustīt. Ir vairāki orgāni, kas cilvēkam ļauj, uztvert pasauli, un šos orgānus sauc par maņu orgāniem. Tie ir cieši saistīti ar smadzenēm, kas kā līdzigi dators, saskaņo visu orgānu darbību un palīdz apstrādāt iegūto informāciju.
Nervu sistēma vieno un vada dažādu organisma daļu un orgānu darbību. Tā palīdz uzturēt saikni ar apkārtni.
Segaudu orgāni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Segaudu orgānu sistēmu veido āda un gļotāda. Āda sedz ķermeņi no ārpuses, aizsargā no dažādiem ārējiem bojājumiem, no mikrobu iekļūšanas. Gļotāda izklāj ķermeņa dobumus, piemēram, mutes, deguna dobumu un arī citus. Āda sastāv no vairākām kārtām jeb slāņiem. Virsējā kārta ir pārragojusies un pakāpeniski nolobās. Āda ir cilvēka lielākais orgāns.
Ādā atrodas tauku un sviedru dziedzeri, kā arī matu saknes. Tajā iestiepjas daudz nervu galu, tāpēc āda veic arī maņu orgānu funkcijas un saista organismu ar apkārtni, — ļauj sajust siltumu, aukstumu, sataustīt ķermeņu formu un noteikt to virsmas īpašības.
Smadzenes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Smadzenes ir centrālās nervu sistēmas kontroles centrs, un tas nozīmē, ka smadzenes ir atbildīgas par uzvedību. Smadzenes, kā zinām, atrodas galvā un tās no ārpuses aiszargā galvaskauss. Bet smadzeņu galvenais uzdevums ir apstrādāt informāciju, ko ķermenis iegūst, izmantojot visas piecas maņas. Visiem mugurkaulniekiem ir smadzenes.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
[1]Neters Frenks. Cilvēka anatomijas atlants. Geotar Media, 2021. ISBN 978-5-9704-6877-7.
[2]Kamita Eglīte. Anatomija II Asinsrites sistēma. Iekšējie orgāni. Nervu sistēma. Sensoriskā sistēma. Rīga : Latvijas Universitāte, 2010. Mācību līdzeklis bioloģijas, pedagoģijas, optometrijas, farmācijas un citās nemedicīnas studiju programmās. Marģera Eglīša vāka dizains..lpp. ISBN 978-9984-45-152-7.
[3]Anatomija Wikipedia. «Elpošanas orgānu sistēma». Skatīts: 07-02-2024.
[4]medicine.lv. «Gremošanas orgānu sistēma». Skatīts: 07-02-2024.
[5]Anatomy Next Latvijas Ārstu Biedrība Anatomy Next. «Gremošanas orgānu sistēma». Skatīts: 07-02-2024.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Cilvēka orgānu sistēma(angliski)
- Enciklopedia Britanica par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Human organ system(angliski)
- Wkipedia ir par šo tēmu peejami multivides faili. Skatīt: Человеческое тело(krieviski)
- ↑ 1,0 1,1 Neters Frenks. Cilvēka anatomijas atlants. Geotar Media, 2021. ISBN 978-5-9704-6877-7.
- ↑ 2,0 2,1 Kamita Eglīte. Anatomija II Asinsrites sistēma. Iekšējie orgāni. Nervu sistēma. Sensoriskā sistēma. Rīga : Latvijas Universitāte, 2010. Mācību līdzeklis bioloģijas, pedagoģijas, optometrijas, farmācijas un citās nemedicīnas studiju programmās. Marģera Eglīša vāka dizains.. lpp. ISBN 978-9984-45-152-7.
- ↑ 3,0 3,1 Anatomija Wikipedia. «Elpošanas orgānu sistēma». Skatīts: 07-02-2024.
- ↑ 4,0 4,1 medicine.lv. «Gremošanas orgānu sistēma». Skatīts: 07-02-2024.
- ↑ 5,0 5,1 Anatomy Next Latvijas Ārstu Biedrība Anatomy Next. «Gremošanas orgānu sistēma». Skatīts: 07-02-2024.