Nakts gārnis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Nakts gārnis
Nycticorax nycticorax (Linnaeus, 1758)
Nakts gārnis riesta tērpā
Nakts gārnis riesta tērpā
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Pelikānveidīgie (Pelecaniformes)
Dzimta Gārņu dzimta (Ardeidae)
Apakšdzimta Gārņu apakšdzimta (Ardeinae)
Ģints Nakts gārņi (Nycticorax)
Suga Nakts gārnis (Nycticorax nycticorax)

Nakts gārnis (Nycticorax nycticorax) ir vidēja auguma gārņu dzimtas (Ardeidae) putns, kas pieder nakts gārņu ģintij (Nycticorax). Nakts gārnim ir 4 pasugas. Nakts gārņa zinātniskais nosaukums Nycticorax nozīmē nakts krauklis. Nosaukums sasaucas ar putna ķērcienu, kas atgādina kraukļa ķērcienu un to, ka nakts gārnis ir aktīvs nakts laikā.

Nakts gārnim ir liels izplatības areāls, tas ir sastopams gandrīz visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Tas pamatā sastopams Eiropas centrālajā un dienviddaļa, Āzijā, Āfrikā, Austrālijā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā.[1] Nakts gārnis ligzdo gan saldūdens, gan sālsūdenstilpju krastos. Lielākā daļa ziemeļos dzīvojošo populāciju ir gājputni, bet siltākos reģionos dzīvojošie putni ir nometnieki. Eiropas populācijas rudenī šķērso Vidusjūru un Sahāras tuksnesi, sasniedzot tropisko Āfriku. Iespējams, ka daži indivīdi dodas vēl tālāk uz dienvidiem.[2]

Latvijā nakts gārnis līdz šim ir novērots divas reizes - 1862. un 1901. gadā. Otrajā gadījumā ir bijusi ticama ligzdošana.[2]

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nakts gārnim ir dzeltenas kājas un sarkanas acis
Jaunie putni pieaugušo putnu apspalvojumu iegūst tikai trešajā gadā

Nakts gārnis ir vidēja auguma, spēcīgi veidots un kompakts gārņu dzimtas putns. Tā ķermenis ir apmēram 58 - 65 cm garš, spārnu izplētums 105 - 112 cm,[2] svars 800 g.[3] Mātītes ir nedaudz mazākas nekā tēviņi. Nakts gārņa apspalvojums ir zilipelēks, ar melnu pakausi un muguru. Pavēdere ir gaišāka, gandrīz balta. Uz pakauša tam ir divas garas, baltas spalvas. Acis sarkanas. Knābis un kājas īsas, salīdzinot ar citiem gārņu dzimtas putniem. Knābis ir melns, bet kājas pieaugušiem putniem dzeltenas. Riesta laikā tās kļūst sārtas. Jaunie putni ir brūni ar balti pelēku, raibumainu apspalvojumu. Spārnu spalvu galos palieli, balti laukumi. To acis dzeltenas vai rudas. Kājas pelēkas. Jaunie putni iegūst pieauguša putna apspalvojumu tikai trešajā gadā.[3]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nakts gārņi ir sabiedriski putni visa gada garumā. Tie labprāt uzturas arī citu gārņu dzimtas putnu sabiedrībā. Ziemas periodā uz atpūtu dienas laikā tie pulcējas lielos baros. Lidojumā vēsā laikā tas kājas pievelk pie ķermeņa, lai taupītu siltumu. Nakts gārņi apsargā gan barošanās, gan ligzdošanas teritorijas. Iztraucēti ligzdā jaunie putnēni var būt agresīvi pret cilvēku.[3]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nakts gārņa galvenā barība ir zivis

Kā visi gārņu dzimtas putni nakts gārnis barojas ar zivīm, vēžveidīgajiem, kalmāriem, vardēm, ūdens kukaiņiem, moluskiem, dēlēm, sliekām, ķirzakām, čūskām, nelieliem zīdītājiem, visbiežāk ar grauzējiem, kā arī ar nelieliem putniņiem un to olām. Nakts gārnis neatsakās arī no maitas gaļas un cilvēku pārtikas atkritumiem.[3] Dienas laikā tie atpūšas kāda koka vai krūma zarā, bet medīt dodas naktī vai agri no rīta. Nakts gārnis medī viens, turklāt apsargājot savu medību teritoriju.[3] Visbiežāk tie medī, nekustīgi stāvot ūdens malā un gaidot, kamēr medījums pietuvojas tvēriena attālumā. Reizēm tas lēnām bradā pa seklu ūdeni ar nolaistu galvu, vērojot ūdeni.[3]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nakts gārņa ola

Nakts gārnis veido monogāmus pārus uz sezonu. Tēviņš, lai pievērstu mātītes uzmanību, uzsāk riņķa deju ar izstieptu kaklu, bet nolaistu galvu, šņācot un agresīvi knābjot zariņiem, tos purinot. Mātīte dejas vilināta tam tuvojas. Iesākumā tēviņš var būt agresīvs, bet drīz vien ielaiž dejas aplī mātīti. Līdz ar to pāris ir izveidots. Riesta laikā abiem dzimumiem ir sārtas kājas. Gadā pārim ir viens perējums. Nakts gārņi ligzdo kolonijās augstu kokā. Vienā kokā var būt līdz 12 ligzdām. Ligzda tiek būvēta tuvu koka stumbram zaru žāklē. Tēviņš izvēlas ligzdas vietu, sākot to būvēt vai sākot remontēt veco ligzdu. Ligzdai ir platformas forma, kas sakrauta no zariem un sausas zāles. Vēlāk ligzdu pāris būvē kopīgi. Tēviņš sagādā materiālus, bet mātīte vij ligzdu. Dējumā ir 3 - 5 olas. Tikko izdētas olas ir zaļas, bet vēlāk tās kļūst gaiši zilas vai zaļas. Inkubācijas periods ilgst 24 - 26 dienas. Olas perē abi vecāki. Karstā laikā perējošie putni mērcējas ūdenī, saslapinot savas spalvas, iespējams, lai dzesētu olas. Putnēnus baro abi vecāki. Pēc 2 nedēļām tie pamet ligzdu, bet uzturas tās tuvumā. Pēc 3 nedēļām, ja kāds iztraucē ligzdošanas koloniju, jaunie putni sastājas koka galotnē. Lidot tie sāk pēc 6 - 7 nedēļām. Kad jaunie putni pamet ligzdu un sajaucas savā starpā, vecāki tos neatšķir un baro ikvienu jauno nakts gārni no kolonijas.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]