Maize

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dažādi maizes kukuļi

Maize ir pārtikas produkts, kuru gatavo no miltiem un ūdens, parasti tiek pievienotas arī citas sastāvdaļas, visbiežāk sāls un raugs. Maize dažādās formās jau no agrīniem laikiem ir bijusi viens no nozīmīgākajiem pārtikas produktiem. Maiznieka arods ir viens no vecākajiem amatiem pasaulē.[1] Viena no pasaulē izplatītākajām maizēm ir baltmaize, kuras galvenā sastāvdaļa ir kviešu milti. Baltijas valstīs, Austrumeiropā, Vācijā un Skandināvijā izplatīta ir arī rupjmaize, kuru cep no rudzu miltiem. Tālajos Austrumos līdz Otrajam pasaules karam maize uzturā tika lietota ļoti reti, jo tur pamatēdiens vienmēr ir bijuši rīsi. Piemēram, Japānā maizes cepšanas industrija sāka attīstīties tikai pēc kara.

Maizes vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ēģiptiešu zīmējums, kur attēlota maizes cepšana Ramzesa III valdīšanas laikā.

Maizes pirmsākumi meklējami jau akmens laikmetā. Maizes klaipi un maizītes ir atrastas seno ēģiptiešu kapenēs. Britu muzejā ēģiptiešu galerijā ir apskatāms maizes klaips, kas veidots un cepts pirms 5000 gadiem.[1] Tur ir redzami arī kviešu graudi, kas auguši faraonu valdīšanas laikā. Kviešu graudi ir atrasti izrakumos, kur pirms 8000 gadiem bija plaukstošas cilvēku apmetnes.[1]

Sākotnēji maizi, iespējams, cepa no ūdenī iejauktiem saberztiem graudiem. Šāda neraudzēta maize bija nozīmīgs pārtikas produkts daudzām senajām civilizācijām. Arī raudzētu maizi visticamākais sāka izgatavot aizvēsturiskos laikos - uz ilgāku laiku atstāta mīkla būtu uzrūgusi, jo rauga sporas ir plaši izplatītas un sastopamas arī uz labības graudiem. Citas senas maizes raudzēšanas metodes, kuras aprakstījis Plīnijs Vecākais, bija alus putu pievienošana mīklai vai (reģionos, kur dzēra vīnu) pastu no miltiem un saspaidītām vīnogām, kas sākušas rūgt. Tomēr izplatītākā metode bija ieraugam izmantot mīklu, kas palikusi pāri no iepriekšējās cepšanas reizes.

Pompejos atrasta romiešu maize.

Gan raudzēta, gan neraudzēta maize vairākas reizes ir pieminēta Bībelē. Senajiem grieķiem un romiešiem maize bija pamatēdiens, un viņi daudz diskutēja, kura maize — baltmaize vai rupjmaize — ir vislabākā. Tieši romieši bija tie, kas ievērojami uzlaboja maizes cepšanas kvalitāti.[2] Lai iegūtu smalkākus miltus, viņi izmantoja sietu, savukārt maizes cepšanai bija divu veidu krāsnis. Viena bija liela ķieģeļu krāsns, kas līdzīga bišu stropam, bet otra bija neliela, uz trim kājām virs uguns novietota krāsniņa.[2]

Viduslaikos normāņu pilīs bija izbūvētas lielas krāsnis, kur cepa maizi visiem pils iemītniekiem. Labības maiņa ļāva iegūt labāku ražu. Lai ātrāk iegūtu miltus maizes cepšanai, labības lauku tuvumā tika izbūvētas vējdzirnavas un ūdens dzirnavas. 11. un 12. gadsimtā sāka veidoties pirmās lielās viduslaiku pilsētas, kurās attīstījās tirdzniecība, tai skaitā arī maizes pārdošana.

Maizes nozīmi vēsture gaitā apliecina arī Franču revolūcijas laikā esošie nemieri maizes trūkuma dēļ.[3]

Maizes sastāvdaļas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai izceptu maizi, pamatsastāvdaļas ir tikai milti un ūdens. Milti visvairāk ietekmē gatavās maizes īpašības. Maizi visbiežāk cep no kviešu, rudzu, miežu miltiem, taču izmanto arī citu graudu miltus. Mēdz arī sajaukt kviešu miltus ar citiem miltiem. Ūdens vai kāds cits šķidrums ir otra nozīmīga sastāvdaļa mīklas veidošanā. Izmantotais šķidruma daudzums variē atkarībā no receptes. Raudzētām maizēm tas parasti ir viena daļa ūdens uz trim daļām miltu, jo vairāk šķidruma tiek izmantots raudzētas maizes gatavošanā, jo raupjāka būs tās garoza. Bieži izmanto arī sāli, kuru pievieno maizes mīklai pēc katra indivīda paša vēlmēm. Lai izceptu raudzētu maizi, noteikti ir nepieciešams arī raugs. Mīklas raudzēšana padara to mīkstāku, savukārt neraudzētai maizei raksturīga plakana forma. Kultūras, tradīciju un kulinārijas īpatnību dēļ atšķirīgos reģionos maizes mīklai var pievienot vēl papildus citas sastāvdaļas.

Maizes cepšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maizes cepšana attēlos
1/12 Mīklas jaukšana
2/12 Maizes kukuļu veidošana no mīklas
3/12 Grozi, kuros ievieto mīklas kukulīti
4/12
5/12
6/12
7/12
8/12
9/12
10/12
11/12
12/12

Maizes uzglabāšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sapelējusi maize.

Tā kā maize ir viens no pārtikas produktiem, kas salīdzinoši ātri sabojājas, tad tās uzglabāšana interesē ne tikai patērētājus, bet arī tās ražotājus. Lai maize pēc iespējas ilgāk saglabātu savu kvalitāti, ražotāji to iesaiņo maisiņos vai plēvē. Maizes cepēji mēdz pievienot arī dažādas ķīmiskās vielas, kas neļauj tik ātri maizei sapelēt.

Maizes izmantošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maizi galvenokārt izmanto kā pārtikas produktu. Bieži tas ir kā papildēdiens pie zupas vai citiem siltajiem ēdieniem. To var izmantot arī kā uzkodu, piemēram, sviestmaizi.

Kā jau pats nosaukums norāda, sviestmaižu pagatavošanā izmanto sviestu (bieži tiek aizstāts ar margarīnu). Papildus var pievienot gaļas šķēli, desu, sieru, tomātu un/vai citus pārtikas produktus.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Maize

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 HISTORY OF BREAD Botham’s Educational Pages
  2. 2,0 2,1 History of Bread Super Bread
  3. History of bread BreadInfo.com

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]