Greifsvalde

Vikipēdijas lapa
Greifsvalde
pilsēta
Greifswald
Greifsvaldes rātsnams
Greifsvaldes rātsnams
Karogs: Greifsvalde
Karogs
Ģerbonis: Greifsvalde
Ģerbonis
Greifsvalde (Vācija)
Greifsvalde
Greifsvalde
Greifsvalde (Mēklenburga-Priekšpomerānija)
Greifsvalde
Greifsvalde
Koordinātas: 54°05′50″N 13°23′03″E / 54.09722°N 13.38417°E / 54.09722; 13.38417Koordinātas: 54°05′50″N 13°23′03″E / 54.09722°N 13.38417°E / 54.09722; 13.38417
Valsts Karogs: Vācija Vācija
Federālā zeme Mēklenburga-Priekšpomerānija
Apriņķis Priekšpomerānijas-Greifsvaldes apriņķis
Pilsētas tiesības 1250
Platība
 • Kopējā 50,50 km2
Augstums 8 m
Iedzīvotāji (2022)[1]
 • kopā 59 691
 • blīvums 1 081,4/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa http://www.greifswald.de/
Greifsvalde Vikikrātuvē

Greifsvalde (vācu: Greifswald), oficiāli Universitātes un Hanzas pilsēta Greifsvalde (vācu: Universitäts- und Hansestadt Greifswald) ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, starp Rostoku un Ščecinu. Pilsēta pazīstama ar savu universitāti. Viena no "gados jaunākajām" Vācijas pilsētām — no apmēram 55 000 pilsētas iedzīvotāju, 12 500 ir universitātes studenti un 5 000 — tās darbinieki. Greifsvalde ir gāzes vada Nord Stream Vācijas puses galapunkts.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Greifsvaldes panorāma 1552. gadā
Zviedru laikā celtā Greifsvaldes Universitātes galvenā ēka (1747—1750)

Greifsvalde dibināta 1199. gadā ap cisterciešu dibināto klosteri. Pilsēta attīstījās kā sāls tirdzniecības centrs. 13. gadsimta beigās iekļāvās Hanzas savienībā. 1456. gadā Greifsvaldē tika dibināta Grifu akadēmija (Academia Gryphica), kuras patrons bija Pomerānijas hercogs Vartislavs IX. 1631. gadā Greifsvaldi ieņēma zviedri un pēc Trīsdesmitgadu kara (1648. gadā) Greifsvalde oficiāli iekļāvās Zviedrijā. Greifsvalde bija Zviedru Pomerānijas galvaspilsēta līdz Vīnes kongresam 1815. gadā, kad to piešķīra Prūsijai.

Zinātniskie institūti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētā atrodas veterinārās pētniecības Frīdriha Leflera institūta (Friedrich-Loeffler-Institut) galvenais birojs, viens no diviem Vācijā Maksa Planka Plazmas fizikas institūtiem, Alfrēda Krupa Padziļinātās pētniecības institūts un Zemo temperatūru plazmas fizikas institūts. Maksa Planka Plazmas fizikas institūtā kopš 2005. gada tiek būvēts kodoltermiskais reaktors Wendelstein 7-X. Saules bateriju un jahtu ražošanas uzņēmumi. 44% no pilsētas iedzīvotājiem ikdienā pārvietojas ar velosipēdiem.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Greifsvaldes Universitātē darbojušies dzejnieks Ernsts Morics Arnts (Ernst Moritz Arndt, 1769—1860, viņa vārdā nosaukta universitāte), reliģijas reformators Johanness Būgenhāgens (Johannes Bugenhagen, 1485—1558), patologs Gerhards Domagks (Gerhard Domagk, 1895—1964), ķirurgs Teodors Bilrots (Theodor Billroth, 1829—1894), fiziķis Johanness Štarks (Johannes Stark, 1874—1957).

Greifsvaldē dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 2022. gada Vācijas pašvaldību reģistrs; pārbaudes datums: 7 oktobris 2023.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]