Greifsvalde

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Greifsvalde
Greifsvaldes rātsnams
Greifsvaldes rātsnams
Flag of Greifsvalde
Karogs
Greifsvalde
Ģerbonis
Greifsvalde
Red pog.png
Greifsvalde
Koordinātas: 54°05′50″N 13°23′03″E / 54.09722°N 13.38417°E / 54.09722; 13.38417Koordinātas: 54°05′50″N 13°23′03″E / 54.09722°N 13.38417°E / 54.09722; 13.38417
Valsts Karogs: Vācija Vācija
Federālā zeme Mēklenburga-Priekšpomerānija
Apriņķis Priekšpomerānijas-Greifsvaldes apriņķis
Pilsētas tiesības 1250
Platība
 - Kopējā 50,50 km²
Augstums vjl m
Iedzīvotāji (2010)
 - kopā 54 610
 - blīvums 1 081,4/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa: http://www.greifswald.de/

Greifsvalde (vācu: Greifswald), oficiāli Universitātes un Hanzas pilsēta Greifswalde (vācu: Universitäts- und Hansestadt Greifswald) ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, starp Rostoku un Ščecinu. Pilsēta pazīstama ar savu universitāti. Viena no "gados jaunākajām" Vācijas pilsētām - no apmēram 55 000 pilsētas iedzīvotāju, 12 500 ir universitātes studenti un 5 000 - tās darbinieki. Greifsvalde ir gāzes vada Nord Stream Vācijas puses galapunkts.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Greifsvaldes panorāma 1552. gadā
Zviedru laikā celtā Greifsvaldes universitātes galvenā ēka (1747-1750)

Greifsvalde dibināta 1199. gadā ap cisterciešu dibināto klosteri. Pilsēta attīstījās kā sāls tirdzniecības centrs. 13. gadsimta beigās iekļāvās Hanzas savienībā. 1456. gadā Greifsvaldē tika dibināta universitāte (Academia Gryphica), kuras patrons bija Pomerānijas hercogs Vartislavs IX. 1631. gadā Greifsvaldi ieņēma zviedri un pēc Trīsdesmitgadu kara (1648. gadā) Greifsvalde oficiāli iekļāvās Zviedrijā. Greifsvalde bija Zviedru Pomerānijas galvaspilsēta līdz Vīnes kongresam 1815. gadā, kad to piešķīra Prūsijai.

Zinātniskie institūti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētā atrodas veterinārās pētniecības Frīdriha Leflera institūta (Friedrich-Loeffler-Institut) galvenais birojs, viens no diviem Vācijā Maksa Planka Plazmas fizikas institūtiem, Alfrēda Krupa Padziļinātās pētniecības institūts un Zemo temperatūru plazmas fizikas institūts. Maksa Planka Plazmas fizikas institūtā kopš 2005. gada tiek būvēts kodoltermiskais reaktors Wendelstein 7-X. Saules bateriju un jahtu ražošanas uzņēmumi. 44% no pilsētas iedzīvotājiem ikdienā pārvietojas ar velosipēdiem.

Cilvēki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Greifsvaldes universitātē darbojušies dzejnieks Ernsts Morics Arnts (Ernst Moritz Arndt, 1769-1860, viņa vārdā nosaukta universitāte), reliģijas reformators Johanness Būgenhāgens (Johannes Bugenhagen, 1485-1558), patologs Gerhards Domagks (Gerhard Domagk, 1895-1964), ķirurgs Teodors Bilrots (Theodor Billroth, 1829-1894), fiziķis Johanness Štarks (Johannes Stark, 1874-1957).

Greifsvaldē dzimuši[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]