Nord Stream

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Gāzes cauruļvada "Nord Stream" atrašanās vieta Baltijas jūras dzelmē.

Gāzes cauruļvads "Nord Stream" jeb "Ziemeļu straume" (vācu: Nord-Stream-Pipeline, krievu: Северный поток) ir 1220 kilometru garš zemūdens cauruļvads, kas pa Baltijas jūras dibenu savieno Viborgas ostu Krievijā ar Greifsvaldes ostu Vācijā. Zemūdens cauruļvads šķērso Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas teritoriālos ūdeņos, apejot Baltijas valstu un Polijas teritoriju. Cauruļvads pieder krievu uzņēmumam "Gazprom" (51 %), vācu "BASF-Wintershall" (15,5 %) un "E.ON Ruhrgas" (15,5 %), holandiešu "Gasunie" (9 %) un franču "GDF Suez" (9 %) un tā būve izmaksājusi 7,4 miljardus eiro. Plānots, ka caur "Nord Stream" gadā pārsūknēs 55 miljardus kubikmetru gāzes (11% no Eiropā patērētā dabasgāzes apjoma) no Jamalas Ņencu autonomā apvidus un Barenca jūras atradnēm.

Gāzes pārsūknēšana pa cauruļvadu "Nord Stream" sākta 2011. gada 6. septembrī un tās uzsākšanas ceremonijā piedalījās Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins un bijušais Vācijas kanclers Gerhards Šrēders, kuri 2005. gadā parakstīja sākotnējo vienošanos par šī gāzes vada izbūvi.[1]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]