Iespiešana

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Avīžu iespiedmašīna

Iespiešana, arī drukāšana, ir tekstu un attēlu izgatavošanas process, kurā ar mehāniskas vai elektroniski mehāniskas iespiediekārtas palīdzību uz papīra vai cita materiāla tiek uzklāta iespiedkrāsa.

Iespiešana, tāpat kā papīra ražošana tika uzsākta Ķīnā vēl ilgi, pirms tā kļuva par Eiropas ieguvumu. Taču tas nenozīmē, ka Eiropā ķīniešu izgudrojumi būtu tikuši tieši pārņemti. Iespiešanas tehnoloģijas apgūšana un ieviešana Eiropā notika lielā mērā neatkarīgi no Austrumiem. Samērā kvalitatīvu, iespiešanai piemērotu papīru Eiropā sāka izgatvot XIV gs.

Bez papīra un iespiedmašīnas izgudrošanas ne mazāka nozīme bija metālliešanas tehnoloģijas pilnveidošanai metalurģijā, kas ļāva atliet precīzākus metāla literus (burtus), tādējādi aizvietojot izgatavotos līdz šim no koka, kuru izgatavošana bija darbietilpīgs process, un tie nekalpoja ilgi.

Piemineklis Johanam Gūtenbergam Maincā (Vācija)

Tāpat būtiska bija uz eļļas pamata izgatavotā iespiedkrāsas izgudrošana, kas nodrošināja drukātā teksta lielāku noturību. Dimantu slīpētājs Johans Gūtenbergs (1398-1468) no Maincas ar saviem kolēģiem 1450. gadā šos dažādos jauninājumus pirmo reizi salāgoja iespiedmašīnā. Eksperimenti ar iespiešanas tehnoloģiju turpinājās vēl vairākus gadus, līdz 1455. gadā parādījās pirmā grāmata (Bībele), kas bija iespiesta pilnībā tipogrāfiski.

Iespieddarbu skaits nākamajos gadu desmitos pieauga ļoti strauji. Lēš, ka ap 1500. gadu Eiropā ticis izdots apmēram 35 tūkstoši atsevišķu izdevumu, kas varētu būt ap 15-20 miljoniem kopiju. Vēl pēc gadsimta atsevišķu izdevumu skaits varētu būt pieaudzis līdz apmēram 150-200 tūkstošiem izdevumu, bet kopiju skaits varētu būt vismaz desmit reizes lielāks.

Virkne inovāciju tika ieviestas arī ar mērķi uzlabot teksta tehnisko kvalitāti. Florencē, balstoties uz Karolingu burtu dizainu, tika radīta jauns, daudz vienkāršāks drukāto burtu tips.

Iespiešanas tehnoloģijas attīstībai bija arī nozīmīga loma Renesanses kultūras un zinātnes sasniegumu izplatībai plašā sabiedrībā vēlīnos Viduslaikos un arī vēlāk.