Jākobs Bēme

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jākobs Bēme
Jakob Böhme
Jākobs Bēmes anonīms portrets
Jākobs Bēmes anonīms portrets
Personīgā informācija
Dzimis 1575. gada 24. aprīlī
Altzeidenberga, Svētā Romas impērija
(tagad Sulikova, Zgoželecas apriņķis, Karogs: Polija Polija)
Miris 1624. gada 17. novembrī (49 gadi)
Gerlica, Svētā Romas impērija
(tagad Saksija, Karogs: Vācija Vācija)
Tautība vācietis
Vispārīgā informācija
Galvenās intereses teoloģija, misticisms
Ietekmējies no Paracelzs
Ietekmējis Senmartēns, Hēgelis, Šopenhauers, Šellings, Bleiks
Galvenie darbi "Aurora" (Aurora vai Morgenröte im Aufgang, 1612)
Valoda vācu valoda

Jākobs Bēme (vācu: Jakob Böhme, dzimis 1575. gada 24. aprīlī, miris 1624. gada 17. novembrī) bija vācu kristiešu mistiķis, filozofs, vizionārs, teozofs. Autodidakts. Pēc izglītības kurpnieks.

Dzimis netālu no Gerlicas. 14 gadu vecumā devās uz Zeidenbergu, kur ieguva kurpnieka amatu. Vēlāk pārcēlās uz Gerlicu. 1600. gadā piedzīvoja mistisku atklāsmi. 1613. gadā pameta kurpnieka amatu un kļuva par cimdu tirgotāju, vairākkārt apmeklēdams Prāgu. 1612. gadā Jākobs Bēme sāka rakstīt savu pirmo, tā arī nepabeigto, sacerējumu - Morgenroete im Aufgang, sauktu arī Aurora. Iesākumā darbs tika rakstīts paša Bēma vajadzībām, tomēr ieguva popularitāti. Darbs nokļuva arī pie vietējā mācītāja Gregorija Rihtera, kurš pasludināja darbu par ķecerīgu un piedraudēja padzīt Bēmi no pilsētas, ja tas nepārtrauks rakstīt.

Bēme vairākus gadus neko nerakstīja, tomēr, draugu iedrošināts, 1618. gadā to atsāka. 1624. gadā tika publicēts pirmais Bēmes iespiestais darbs - Weg zu Christo. Tas izraisīja skandālu un Bēme bija spiests pamest Gerlicu. Viņš devās uz Drēzdeni, kur tika labi uzņemts augstmaņu un profesoru aprindās. Vēlāk Bēme atgriezās Gerlicā, kur tajā pašā 1624. gadā mira. Kaut arī Bēmes rakstīšanas periods ir īss, atstājis ievērojamu daudzumu darbu.

Bibliogrāfija (nepilna)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Aurora (Die Morgenröte im Aufgang), 1612
  • De tribus principiis, 1619
  • De triplici vita hominis, 1620
  • Psychologica vera, 1620
  • Christosophia (der Weg zu Christo), 1621
  • De signatura rerum, 1622
  • Mysterium Magnum, 1623
  • Quaestiones theosophicae, 1624
  • Epistolae theosophicae, 1618–1624

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]