Jānis Judiņš

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jānis Judiņš
Jānis Judiņš
Personīgā informācija
Dzimis 1884. gada 17. janvārī
Flag of Russia.svg Krievijas Impērija, Liezēres pagasts
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1918. gada 12. augustā (34 gadi)
Flag of Russian SFSR.svg Krievijas PFSR, Krasnoja Gorka
(tagad Karogs: Krievija Krievija)
Militārais dienests
Dienesta pakāpe brigādes komandieris
Dienesta laiks 1915. — 1917.
1917. — 1918.
Valsts Flag of Russia.svg Krievijas Impērija
Flag of Russian SFSR.svg Krievijas PFSR
Struktūra sauszemes bruņotie spēki
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš
Krievijas pilsoņu karš
Izglītība Viļņas karaskola

Jānis Judiņš (1884. gada 17. janvāris1918. gada 12. augusts) bija padomju militārais darbinieks. Pirmā pasaules kara un Krievijas pilsoņu kara dalībnieks.

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Liezēres pagastā bezzemnieku ģimenē. 1904. gadā pabeidza Valkas skolotāju semināru. Piedalījās 1905. gada revolūcijā. Strādāja par skolotāju.

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā, tika iesaukts Krievijas impērijas armijā, kur sākotnēji dienēja vienā no Sibīrijas strēlnieku pulkiem. Par kaujās parādīto varonību apbalvots ar Jura krustu. Tika nosūtīts uz Viļņas karaskolu, kuru pabeidza 1916. gadā, kā praporščiks. Pēc tam dienēja 4. latviešu strēlnieku pulkā. Paaugstināts par podporučiku. 1917. gada maijā iestājās Krievijas komunistiskajā (boļševiku) partijā. Tika ievēlēts Iskolastrelā, kur kļuva par juridiskās nodaļas vadītāju.

1918. gada aprīlī tika iecelts par Latviešu strēlnieku padomju divīzijas 3. brigādes komandieri. Jūnijā bija viens no komandieriem, kurš līdzdarbojās eseru dumpja likvidēšanā Maskavā, kā arī piedalījās cīņās par Jaroslavļu un Kazaņu. Kopā ar 4. pulku pārcelts uz čehoslovāku fronti, kur Judiņu iecēla par Volgas kreisā krasta padomju karaspēka un 3. latviešu strēlnieku brigādes komandieri. 8. augustā netālu no Kazaņas pie Krasnaja Gorkas dzelzceļa stacijas viņu ķēra lielgabala šāviņš, kas bija par iemeslu viņa nāvei. Zemes klēpī viņš tika guldīts netālajā Svijažanskā.

KPFSR Tautas Komisāru Padome nolēma, pēc Ļeņina iniciatīvas, 1918. gada 14. augustā pārsaukt dzelzceļa staciju, pie kuras krita Jānis Judiņš, par "Judino" (krievu: Юдино), lai godinātu viņa piemiņu. Tas bija pirmais gadījums, kad tika iemūžināts kāda Krievijas pilsoņu kara cīnītāja vārds.[1] Viņa vārdā nosaukta arī iela Kazaņas apkārtnē.

Piezīmes un atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Vārpa I. Latviešu karavīrs zem Krievijas impērijas, padomju Krievijas un PSRS karogiem. Latviešu strēlnieki triju vēstures laikmetu griežos. - Tapals: Rīga, 2006. ISBN 9984-792-11-0