Kazaņa
| Kazaņa | |||
| Казань Казан / Qazan |
|||
 |
|||
|
|||
 Kazaņa
|
|||
| Koordinātas: | |||
|---|---|---|---|
| Valsts |  Krievija |
||
| Republika |  Tatarstāna |
||
| Dibināta | 1005. g. | ||
| Minēta hronikās | 1177. g. | ||
| Platība | |||
| - Pilsēta | 425,2 km² | ||
| Iedzīvotāji (2008) | |||
| - Pilsēta | 1 120 000 | ||
| - blīvums | 2 599,5/km² | ||
| - aglomerācijā | 1 360 000 | ||
| Mājaslapa: http://kzn.ru | |||
.png)
_(2004).png){kind=small}
Kazaņa (krievu: Казань, tatāru: Казан / Qazan) ir pilsēta Krievijā, Volgas vidustecē, kreisajā krastā pie Kazankas upes ietekas. Tatarstānas galvaspilsēta. Sena universitātes pilsēta. Galvenais tatāru kultūras centrs. Kazaņas kremlis iekļauts UNESCO Pasaules Mantojuma sarakstā. Kazaņā atrodas lielākā mošeja Krievijā, kā arī viena no pareizticīgo un arī katoļu vispielūgtākajām svētbildēm - Kazaņas Dievmātes svētbilde.
Satura rādītājs |
Vēsture[izmainīt šo sadaļu]
Ir dažādi viedokļi par to, kad dibināta Kazaņa. Izplatītākā versija ir, ka pilsētu dibinājuši Volgas bulgāri 1177.gadā kā Volgas Bulgārijas robežcietoksni.
XIII-XIV. gs Kazaņa bija no Zelta Ordas atkarīgās Kazaņas valsts galvaspilsēta. Pēc Zelta Ordas sabrukuma, 1438.gadā Kazaņa kļuva par neatkarīgās Kazaņas hanistes galvaspilsētu. Maskavijas-Kazaņas karu laikā 1469. gadā pilsētu aplenca lielkņaza Ivana III sūtītais karaspēks un piespieda hanam Ibrahimam parakstīt miera līgumu, 1487. gadā krievi ieņēma Kazaņu un aizveda trimdā hanu Ilhamu, viņa vietā nometinot savu vasali hanu Muhamedu Aminu. 1505. gadā hans Muhameds Amins pārtrauca vasaļattiecības ar Maskaviju un uzbruka Ņižņijnovgorodas kremlim. Pēc ilgstošiem krievu-tatāru kariem Krievijas cars Ivans IV Kazaņu 1552.gadā pilnīgi nopostīja[1] un Kazaņas hanisti pievienoja Krievijai.
Krievijas valdība izraidīja islamticīgos Kazaņas iedzīvotājus un to vietā nometināja krievus un citu tautību pareizticīgos ieceļotājus[2], [3]. Līdz pat Krievijas impērijas teritoriāli administratīvajai reformai tika lietots jēdziens Kazaņas cariste (Казанское царство).
No 1708. gada Kazaņa bija guberņas centrs. 1774. gadā pilsētu nodedzināja Jemeļjana Pugačeva karaspēks. 1804.gadā nodibināja Kazaņas universitāti.
Krievijas pilsoņu kara laikā 1918. gada septembrī Kazaņu ieņēma Sarkanā armijas vienības Pētera Slavena un Jāņa Judiņa vadībā. No 1920. līdz 1990. gadam Kazaņa bija Tatārijas APSR galvaspilsēta. 2.pasaules kara laikā Kazaņā izvietoja daudzus rūpniecības uzņēmumus no PSRS rietumu apgabaliem.
Kopš 1990.gada Kazaņa ir Tatarstānas galvaspilsēta.
Sports[izmainīt šo sadaļu]
Kazaņā bāzēts Kontinentālās hokeja līgas klubs Kazaņas "Ak Bars". Klubs divreiz izcīnījis Gagarina kausu. "Ak Bars" vienība spēlē TatNeft Arena hallē. Pilsētā bāzēts arī "Ak Bars" jauniešu klubs Kazaņas "Bars", kurš spēlē Jaunatnes hokeja līgā.
Cilvēki[izmainīt šo sadaļu]
Kazaņā vai tās apkārtnē dzimuši:
- Gavrila Deržavins (Гаврила Державин) (1743-1816) - dzejnieks
- Vladimirs Koteļņikovs - matemātiķis
- Aleksandrs Lurija - psihologs
- Fjodors Šaļapins - dziedātājs
- Kārlis Šteins (1911 - 1983) - latviešu astronoms
- Jevgeņijs Švarcs - rakstnieks, dramaturgs
Atsauces[izmainīt šo sadaļu]
- ↑ Очерки по истории КАЗАНСКОГО ХАНСТВА. ГЛАВА ЧЕТВЕРТАЯ. Падение Казанского ханства (1551-1556 г.), Москва "ИНСАН", 1991
- ↑ «Историко-культурная заповедная территория “Старо-татарская слобода” (“Иске татар бистэсе”)»
- ↑ М.Г. Худяков. Очерки по истории КАЗАНСКОГО ХАНСТВА. ГЛАВА ЧЕТВЕРТАЯ. Падение Казанского ханства (1551-1556 г.), Москва "ИНСАН", 1991
 |
Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
