Jānošs I Sapojai

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jānošs I
I. János magyar király
Szapolyai János fametszet.jpg
Ungārijas karalis
Amatā
1526. gada 10. novembrī — 1540. gada 22. jūlijā
(uz troni pretendēja arī Ferdinands I)
Priekštecis Lajošs II
Pēctecis Ferdinands I
Jānošs II

Dzimšanas dati 1487. gada 2. februārī
Spišske Podhrade, Ungārijas karaliste
(tagad Karogs: Slovākija Slovākija)
Miršanas dati 1540. gada 22. jūlijā
Sebeša, Austrumungārijas karaliste
(mūsdienās Karogs: Rumānija Rumānija)
Apglabāts Sēkešfehērvāra, Karogs: Ungārija Ungārija
Dinastija Sapojai dinastija
Tēvs Ištvāns Sapojai
Māte Cešinas Hedviga
Dzīvesbiedrs(-e) Izabella Jagellone
Bērni Jānošs II Sapojai
Reliģija katolisms
Paraksts Szapolyai János signature.jpg

Jānošs I Sapojai jeb Zāpojai (ungāru: I. János magyar király/Szapolyai János/Zápolya János, rumāņu: Ioan Zápolya, slovāku: Ján Zápoľský, horvātu: Ivan Zapolja; dzimis 1487. gada 2. februārī, miris 1540. gada 22. jūlijā) bija Ungārijas karalis no 1526. līdz 1540. gadam. Uz Ungārijas karaļa titulu vienlaicīgi pretendēja arī Austrijas erchercogs Ferdinands I. Jānošs par karali tika ievēlēts pēc Ungārijas valsts smagās sakāves Mohāčas kaujā 1526. gada 29. augustā. Pirms tam - Transilvānijas vojevoda.

Dzimis mūsdienu Slovākijā, ietekmīgā augstmaņu ģimenē. 1511. gadā tika iecelts par Transilvānijas vojevodu. 1514. gadā nežēlīgi apspieda Ģerģa Dožas zemnieku sacelšanos. 1526. gada 29. augustā Jānošs I Sapojai ar savu armiju bija ceļā uz Mohāčas kauju pret osmāņiem, tomēr kaujā nepiedalījās. Mohāčas kaujā krita Ungārijas un Bohēmijas karalis Lajošs II, kā arī daudzi ungāru augstmaņi. Varas vakuuma apstākļos par Ungārijas troņa pretendentiem izvirzījās Jānošs I Sapojai un Ferdinands I Habsburgs.

Abi tika ievēlēti par karaļiem (Jānošs - Sēkešfehērvārā, Ferdinands - Požoņā). 1527. gadā Ferdinands uzbruka Jānošam I un sakāva to kaujās pie Tokajas un Košices. 1528. gadā Jānošs I Sapojai bija spiests atstāt valsti un apmetās Polijā (Tarnovā), lūdzot palīdzību osmāņiem. 1529. gadā osmāņi iebruka Ungārijā un atjaunoja Jānoša I varu par Ungārijas austrumdaļu. Pats Jānošs I kļuva par Osmāņu impērijas vasali.

1539. gadā Jānošs I Sapojai apprecējās ar Polijas karaļa Sigismunda I Vecā meitu Izabellu. Mēnesi pirms Jānoša I nāves Izabellai piedzima dēls Jānošs II, kurš kļuva par troņa mantinieku.