Sigismunds I Vecais
| Sigismunds I Vecais | |
| Zygmunt I Stary | |
|
|
|
| Amatā 1506. gada 19. augustā — 1548. gada 1. aprīlī (kronēts 1507. gada 24. janvārī, Vāvelas katedrālē, Krakovā) |
|
| Priekštecis | Aleksandrs Jagellons |
|---|---|
| Pēctecis | Sigismunds II Augusts |
|
|
|
| Dzimšanas dati | 1467. gada 1. janvārī Kozeņice, Polijas karaliste (Mazovijas vojevodiste, |
| Miršanas dati | 1548. gada 1. aprīlī Krakova, Polijas karaliste (Mazpolijas vojevodiste, |
| Apglabāts | Vāvelas katedrāle, Krakova, |
| Dinastija | Jagellonu dinastija |
| Tēvs | Kazimirs IV Jagellons |
| Māte | Austrijas Elizabete (Elżbieta Rakuszanka) |
| Dzīvesbiedrs (e) | 1. Barbara Zāpoja (Barbara Zápolya) 2. Bona Sforca (Bona Sforza) |
| Bērni | 8 bērni laulībā, 3 ārlaulībā, to skaitā Izabella Jagelone, Sigismunds II Augusts, Anna Jagelone, Katrīne Jagelone |
| Reliģija | katolisms |
| Paraksts | |
Sigismunds I Vecais (poļu: Zygmunt I Stary, lietuviešu: Žygimantas II Senasis, baltkrievu: Жыгімонт Стары; dzimis 1467. gada 1. janvārī, miris 1548. gada 1. aprīlī) - Jagellonu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas dižkunigaitis no 1506. gada līdz savai nāvei 1548. gadā.
Dzīvesgājums [izmainīt šo sadaļu]
Sigismunds I Vecais bija Jagaiļa mazdēls, Polijas karaļa Kazimira IV un Hābsburgu dinastijas Svētās Romas impērijas imperatora Albrehta II meitas Austrijas Elizabetas jaunākais dēls (ģimenē kopumā bija 13 bērni). Polijā un Lietuvā valdīja pēc vecāko brāļu, karaļu Jana I un Aleksandra nāves. Sigismunda I Vecā brālis Vladislavs II 1471. gadā kļuva par Bohēmijas, bet 1490. gadā - par Ungārijas karali.
Sigismunda I Vecā laikā Polijā tika formalizēts nihil novi princips valsts pārvaldē. Līdz ar pēdējā kņaza nāvi 1526. gadā Polijas kronis anektēja Mazoviju. Cīņā ar Maskavas lielkņazu Vasiliju III tika pazaudēta Smoļenska. Pēc Otrā Tornas miera līguma 1466. gadā tika nodibināta Prūsijas hercogiste, kas Vācu ordeņa mestrs Alberts pārgāja luterismā un sekularizēja ordeni.
Pateicoties Sigismunda I Vecā otrajai sievai Bonai Sforcai no Milānas valdnieku Sforcu dzimtas, Polijā un Lietuvā ieradās itāļu mākslinieki un uzplauka renesanses kultūra.
Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||||
|---|---|---|---|---|
| Jagaiļa dzimtas valdnieks |
||||
| Priekštecis: Aleksandrs Jagellons |
Polijas karalis 1506 — 1548 |
Pēctecis: Sigismunds II Augusts |
||
| Priekštecis: Aleksandrs Jagellons |
Lietuvas dižkunigaitis 1506 — 1548 |
Pēctecis: Sigismunds II Augusts |
||