Jaunjelgavas luterāņu baznīca
Jaunjelgavas evaņģēliski luteriskā baznīca jeb Mārtiņa Baltā baznīca ir LELB baznīca Meža ielā 13 Jaunjelgavā, kas celta 1957. gadā, pēc 20 gadiem ēkai piebūvēja torni.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1567. gadā hercogs Gothards Ketlers panāca Kurzemes landtāga lēmumu, ar kuru hercogistē atjaunoja vai uzcēla 70 baznīcas, arī Jaunjelgavas (Neustadt) baznīcu, kas pirmo reizi minēta 1596. gada 18. decembra vizitācijas protokolā. Hercoga Jēkaba laikā 1647. gadā par Frīdrihštati pārdēvētajai pilsētai piešķīra pilsētas tiesības un 1652. gadā pabeidza jaunas mūra baznīcas būvi.
1706. gada vizitācijas protokolā atzīmēts, ka draudzei ir mūra baznīca (350 sēdvietu) ar sarkanu jumtu. Baznīcu atjaunoja 1878. gadā. Latvijas PSR laikā 1947. gadā baznīca nodega, pāri palikušos baznīcas mūrus un torni noārdīja un pamatus nolīdzināja. Mūsdienās senās baznīcas un tirgus laukuma vietā atrodas Vecpilsētas parks. 1957. gadā tika uzcelta jauna baznīca. Ievērojama ar to, ka ir viena no divām padomju varas gados Latvijā uzceltajām baznīcām. Dievnamu kopā ar draudzi uzcēla luterāņu mācītājs Mārtiņš Kārtiņš.
Vecās baznīcas ēka[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Baznīca atradās pie pilsētas tirgus laukuma starp Jelgavas un Katoļu (tagad Lāčplēša) ielām. Tā bija uz augsta cokola celta garenbūve ar sakristeju, izvirzītu torni un divām simetriskām mūra piebūvēm pie tā. Celtnes galvenais akcents bija tornis ar augstu poligonālo smaili ar galeriju un četriem erkerveida tornīšiem. Torņa smaili greznoja dzega ar dentikulu joslu arkatūras frīzi.[1]
Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
-
Luterāņu un katoļu (pa labi) baznīcas pie tirgus laukuma -
Trīs konfesiju Jaunjelgavas baznīcas: priekšplānā katoļu baznīca (1902), aiz tās luterāņu Baltās baznīcas tornis (1652), pa labi krievu pareizticīgo baznīcas (1896-1897) tornis -
Jaunjelgavas jaunā luterāņu baznīca, celta 1957. gadā
